• Šobrīd

    weather img

    Rīga +28°C

    Vidusjūras diēta kapsulās
    Cardioace logo

    Migrēnas spīlēs

    Anija Pelūde
    Anija Pelūde
    6. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Tev šķiet, ka tu par savu seno paziņu visu zini? Un tomēr – varbūt ne gluži visu, un, iespējams, ir kas tāds, ko jūsu attiecībās var mainīt. Skaidro Dr. LĪGA MEKŠA, neiroloģe, algoloģe un neirosonoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikā Gaiļezers vada Galvassāpju vienību.

    – Paradokss, bet tieši pirms sarunas ar jums, dakter, saņēmu no kolēģes īsziņu: «Piedod, nebūšu darbā. Šodien draudzējos ar podu, drausmīga migrēna. Tikko izlīdu no gultas. Pat gaismu neieslēdzu istabā. Sen šitā nebija bijis. Brrr, riebīgi.» Uzrakstīju: «Vai tu visu zini, kas jādara?» Kolēģe atbildēja: «Zinu, ko drīkstu, ko ne. Migrēna ir veca draudzene. Kad sākas, tad tikai tumsa, gulta un vemjamspainītis. Diennakts norakstīta. Naktī sākās. Tāpēc nepaspēju iedzert zāles. Un tad atkopjos uz nākamo vakaru. Trakākais, ka zāles iekšā neturas. Tad nu guļu tumsā ar saldētu dārzeņu paku uz galvas.»

    – Jā, tā kādreiz notiek. Lielākoties migrēna nav paredzama. Daļa pacientu, kam ir izteikti migrēnas priekšvēstneši jeb tā dēvētā aura – kādi redzes traucējumi, mirguļošana, rokas notirpšana – var smuki noķert lēkmes sākumu. Viņi jau zina: «Tūlīt, tūlīt būs galvassāpes…» un pagūst laikus iedzert zāles. Bet, ja migrēna ir bez auras vai aura parādās galvassāpju beigās, vai arī migrēna sākas naktī, lēkmes sākumu neizdodas noķert un arī medikamentu iedzert laikus nesanāk. Taču pie migrēnas tas ir ļoti būtiski. Jo pat visbrīnišķīgākās zāles nepalīdzēs, ja tās tiks iedzertas nepareizā laikā un nepareizā devā.

    Tāpēc, ja cilvēkam ir nakts migrēna, lielākoties mēs cenšamies ieteikt profilaktiskus medikamentus. Tās ir zāles, kuras lieto katru dienu pēc konkrētas shēmas – ar mērķi samazināt lēkmju biežumu, ilgumu un stiprumu.

    – Droši vien svarīgākais rādītājs ir lēkmju biežums. Jo, ja migrēna uznāk reti, varbūt cilvēks labāk vienu nakti pacieš mokas, nekā nepārtraukti katru dienu lieto zāles…

    – Piedodiet, bet man uzreiz rodas jautājums – vai jums ir migrēna?

    Nē.

    – Lai labāk pamokās… Migrēnas sāpes īstenībā ir milzīgas ciešanas. Ja mēs cilvēkam lūdzam novērtēt savas sāpes desmit ballu sistēmā, kur desmit ir neciešamas mokas, pacients ar bezcerību acīs saka: «Zināt, dakter, divpadsmit.» Šie cilvēki neko nespēj darīt, tikai gulēt ar vemjamo spainīti pie sāna. Un iedomājieties, ja tā ir vientuļā māte vai kāds, kuram darbs augstumā vai citos sarežģītos apstākļos…

    Cilvēks nespēj darba laikā funkcionēt, viņš nevar parūpēties ne par sevi, ne par savu bērnu.

    Migrēna mēdz ilgt no četrām stundām līdz trim diennaktīm. Tātad trīs dienas un trīs naktis pavadīt ar lielām galvassāpēm – tas ir briesmīgi. Tādēļ profilaktisku terapiju – katru dienu lietot zāles – mēs migrēnas pacientiem iesakām tad, ja smagas, darba nespēju izraisošas lēkmes ir četras dienas.

    Ja ir viegla migrēna, ja divreiz mēnesī cilvēks iedzer ibuprofēnu un galvassāpes pāriet – ļoti labi un, protams, mēs viņam neieteiksim profilaktisku medikamentu, kas jālieto vienreiz vai divreiz, vai pat trīsreiz ik diennakti. Taču, ja viena lēkme ilgst trīs diennaktis, tad pietiek ar vienu šādu notikumu mēnesī, lai cilvēks patiešām gribētu no galvassāpēm izvairīties.

    Kas tie par profilaktiskajiem medikamentiem? Nekad par tādiem neesmu dzirdējusi…

    – Šim mērķim izmanto zāles, kas nav radītas migrēnas ārstēšanai. Ir trīs pamatgrupas. Pirmā – pretepilepsijas līdzekļi, kas lielākoties nav piemērojami jaunām sievietēm, jo to lietošana nejaušas grūtniecības gadījumā var radīt nevēlamas sekas. Piemēram, palielinās risks bērniņam piedzimt ar lūpas šķeltni.

    – Tātad, dzerot šīs zāles, tu nedrīksti palikt stāvoklī?

    – Jā. Bet tajā pašā laikā ir medikamenti no pretepilepsijas preparātu grupas, kas ir atļauti arī grūtniecēm.

    Otra grupa ir asinsspiedienu koriģējošās zāles. Parasti nākamais teikums, ko dzirdu no pacientiem, ir: «Man nav augsts spiediens!» Taču šie medikamenti iedarbojas uz sāpju sistēmas centriem, samazina sāpju impulsu vadīšanu smadzenēs – neļauj sāpju impulsam plūst tā, kā tas dabiski plūstu. Šādi izskaidrojams zāļu efekts.

    Asinsspiediena koriģēšanas zāles ar mērķi ārstēt migrēnu nozīmē arī bērniem.

    Patiesībā tā ir pirmā preparātu grupa, no kuras izvēlas medikamentus, jo šīm zālēm ir salīdzinoši maz blakusparādību. Biežāk novēro pazeminātu asinsspiedienu vai pulsu. Šīs blaknes var izmērīt. Ja cilvēkam uznāk vājums, ja viņš nespēj tik raiti uzkāpt uz piekto stāvu, tad parasti mazina zāļu devu vai maina medikamentu. Bet tās ir labdabīgas blaknes, nekas ārkārtējs.

    Savukārt trešā medikamentu grupa ir visu lielais bubulis antidepresanti. Tie ietekmē sāpju ceļus, regulējot laimes hormona serotonīna līmeni. Bet atkal – gan pretepilepsijas, gan asinsspiedienu regulējošie, gan pretdepresijas medikamenti – nav paši stiprākie savu grupu pārstāvji, patiesībā tie ir švaki antidepresanti, švaki spiediena koriģētāji un švaki pretepilepsijas līdzekļi. Un kā likums tos nozīmē mazās devās.

    Vispār migrēnas pacienti ir ļoti jutīgi – jutīgāki pret krāsām, smaržām, apģērba tekstūru un arī pret medikamentiem, un viņiem blakusparādības novēro biežāk nekā citiem.

    Tāpēc medikamentu sāk lietot lēnām, ļoti mazās devās un tās kāpina lēnām. Arī efektivitāti novēro ārkārtīgi lēnām – divu mēnešu laikā kopš zāļu lietošanas pilnā devā. Turklāt, lai novērtētu efektu, ieteicams, uzsākot lietot zāles, pierakstīt galvassāpju dienasgrāmatu. Tātad – cik stipras tagad ir sāpes, kur sāp, vai tās ir pulsējošas vai spiedošas, vai pavada slikta dūša, vai ir nepatika pret skaņu, gaismu, smakām, stiprumu – iesaku to novērtēt ballēs no viens līdz desmit. Zāļu efektivitāti mēs nosakām, ņemot vērā visus šos faktorus kopā, vai ir uzlabojums vismaz par piecdesmit procentiem. Ja cilvēks saka: «Jā, man kļuvis uz pusi vieglāk…» – kaut vai lēkmju biežums vai stiprums samazinājies vai arī beidzot palīdz parastie pretsāpju medikamenti, tad mēs atbildam: «Turpiniet lietot šīs zāles. Profilaktiskās terapijas kurss var ilgt 6–12 mēnešus.» Diezgan ilgi.

    Ja efekta no zālēm nav 6–8 nedēļu laikā, mēs medikamentu mainām.

    Šobrīd Latvijā pieejami arī salīdzinoši jaunie profilaktiskie līdzekļi gan epizodiskas, gan hroniskas migrēnas ārstēšanai. Pret hronisku migrēnu varam piedāvāt onobotulīna toksīnu A injekcijās, to galvas zemādā ievada ik pēc trim mēnešiem. Medikamenta efekts ir pierādīts, arī apstiprināts EHF (Eiropas Galvassāpju federācijas) rekomendācijās.

    – Kas skaitās hroniska migrēna?

    – Ja galvassāpes ir vismaz trīs mēnešu garumā, vismaz piecpadsmit dienas mēnesī, un no tām vismaz astoņas dienas ar migrēnas pazīmēm.

    Gan epizodiskas, gan hroniskas migrēnas ārstēšanā 21. gadsimtā ir arī pilnīgi jauni medikamenti. Pavērsienu šajā jomā ieviesa zinātnieku atklājums par molekulu CGRP (Calcitonin gene related peptide) jeb ar kalcitonīna gēnu saistīto peptīdu, kas kopā ar citiem iekaisuma neiromediatoriem jeb iekaisuma šūnām īpaši lielā daudzumā sastopams trīszaru nerva šķiedru galos smadzeņu apvalkā asinsvadu tuvumā un piedalās migrēnas rašanās mehānismos.

    Savukārt, ar īpašām antivielām iedarbojoties uz šo peptīdu, bloķējot to, migrēna krietni mazinās. Latvijā šobrīd pieejams viens šāds medikaments ar aktīvo vielu erenumabu.

    Vajag vienu injekciju mēnesī, zāles darbojas fantastiski, praktiski bez blakusparādībām, bet – tās ir ļoti, ļoti dārgas, un valsts šo medikamentu nekompensē.

    Ja parastie migrēnas profilakses līdzekļi izmaksā vidēji 5–20 eiro mēnesī, tad šīs – 600 eiro mēnesī. Botulīns – 500 eiro trijos mēnešos.

    – Tur jau galva var sāpēt no cenas vien!

    – Tieši tā. Tāpēc Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja Līga Alberliņa, Latvijas sāpju izpētes biedrības prezidents dakteris Mihails Ārons un es devāmies uz Ministru kabinetu un lūdzām, lai migrēnas medikamentus iekļauj kompensējamo zāļu sarakstā. Vai vismaz lai migrēnu ieraksta to diagnožu ailē, ar kurām pacienti drīkst normāli paņemt darbnespējas lapu un slimot, kad jūtas slikti.

    – Vai tad tagad slimības lapu nedrīkst brīvi paņemt?!

    – Var. Taču šobrīd lielākoties uzskata, ka migrēna ir parastas galvassāpes. Ja paanalizē, kādu diagnožu dēļ tiek izsniegtas īslaicīgās darbnespējas lapas, migrēnas starp tām nav. Paradokss! Citās valstīs jaunām sievietēm vecuma no 18 līdz 49 gadiem migrēna ir darbnespējas cēlonis numur viens, toties Latvijā migrēna neizraisa darbnespēju, jo šī diagnoze netiek atpazīta, un netiek arī akceptēts, ka tās dēļ tu drīksti neiet uz darbu un dienu noslimot.

    – Pieminējāt problēmas ar migrēnas atpazīšanu… Kā tad ārsts var ieteikt efektīvu ārstēšanu, ja viņš neprot slimību diagnosticēt?!

    – Jā, ar precīzas galvassāpju diagnozes noteikšanu mēdz būt problēmas. Pirmkārt, tiek pārvērtēta mugurkaula kakla daļas izmaiņu, traumu, augsta asinsspiediena un citu sekundāro galvassāpju nozīme, lai gan tās ir galvassāpju iemesls tikai 5–10 procentos gadījumu.

    Otrkārt, klasiskā migrēna ar auru ir tikai neliela daļa, 15–20 procenti, no visām lēkmēm. Tādēļ migrēna bieži vien paliek neatpazīta. Jo cilvēks domā: «Man taču nav redzes traucējumu, nav sliktas dūšas…» Taču migrēna arī bez auras var būt migrēna.

    – Kā konstatē migrēnu?

    – Nosaukums migrēna jau pats pasaka priekšā – tātad galvassāpes var migrēt. Tās sākas, piemēram, no pakauša un tad iet uz priekšu, vai no priekšas virzās uz pakausi, vai no labās puses uz kreiso, un otrādi. Kombinācijas mēdz būt dažādas.

    Pieredzējušam ārstam pietiek ar rūpīgu un prasmīgu pacienta iztaujāšanu, lai noteiktu migrēnas diagnozi, te nav nepieciešami dārgi un smalki izmeklējumi.

    Kā mēs, neirologi, sakām, diagnoze ir klīniska, pēc simptomiem atšifrējama. Tikai vajadzīgs laiks, lai ar pacientu runātu, un tā gan nereti pietrūkst.

    – Tātad papildu izmeklējumi nav jāveic?

    – Migrēnai līdz šīm nav atklāts neviens biomarķieris, nevienā izmeklējumā nav iespējams atrast kādas migrēnai specifiskas izmaiņas. Lai gan saprotamas arī pacientu un ģimenes ārstu bažas, ka aiz migrēnas varētu slēpties kas vairāk, tomēr migrēnas diagnoze neprasa specifiskus papildu izmeklējumus. Ja nav sarkanā karoga simptomu.

    – Kas ir sarkanā karoga simptomi?

    – Tādi, kas liek ārstam aizdomāties par iespējamu citu galvassāpju cēloni: vecums zem 18 vai virs 50, nozīmīgas izmaiņas galvassāpju stiprumā un veidā. Pēkšņas visstiprākās galvassāpes dzīvē. Galvassāpes, kuru laikā ir apziņas traucējumi, nepieredzēta roku vai kāju notirpšana, vājums un citi neiroloģiski simptomi. Galvassāpes grūtniecības laikā vai pacientiem, kas saņem imunitāti modulējošus medikamentus, vai slimo ar HIV.

    Pieļauju, ka daudzi atrodas arī šāda stereotipa varā: ja ir migrēna, tad tur vairs neko nevar darīt… Cilvēks lēkmes laikā pats uz savu galvu dzer parastos bezrecepšu pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus, bojā kuņģi, un tas arī viss.

    – Tāpēc, lai tā nenotiktu, būtu jāaiziet pie galvassāpju speciālista. Mums ir vairāk ieroču, kā šo slimību savaldīt.

    Pēc būtības migrēna ir trīszaru nerva un asinsvadu sistēmas kaite. Trīszaru nervs vada impulsu uz centrālo nervu sistēmu. Tātad uzreiz paveras vairākas vietas, kur mēs varam iedarboties ar medikamentiem: kaut kur ārpusē un kaut kur iekšpusē. Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi vairāk strādā ārpusē – uz trīszaru nervu – un nedaudz arī iekšpusē, uz centrālo nervu sistēmu, uz receptoriem, mazinot iekaisumu.

    Proti, migrēnas gadījumā aktivizējas trīszaru nervs, tas vada impulsus uz centrālo nervu sistēmu – uz galvas smadzenēm – un izraisa asinsvadu paplašināšanos un sašaurināšanos.

    Rezultātā izdalās iekaisuma mediatori jeb iekaisuma vielas un rada sāpes. Tātad ar pretiekaisuma līdzekļiem mēs iedarbojamies, lai mazinātu iekaisuma mediatoru izdalīšanos.

    Pretiekaisuma līdzekļus ieteicams lietot, cik vien ātri var, lai nepalaistu vaļā visu sāpju kaskādi, jo tā ir kā lavīna – ja sāk velties, ja iekaisums jau izveidojas, tad nav vairs ko mazināt. Zāles jālieto submaksimālā devā.

    Ko tas nozīmē?

    – Ja kādu līdzekli parasti atļauts lietot trīs tabletes diennaktī, tad pie migrēnas jālieto divas uzreiz un cik vien ātri iespējams. Piemēram, ibuprofēnam pieļaujamā deva ir 1200 miligrami diennaktī, tātad pacientam ar migrēnu es ieteikšu lietot vienu vai divas tabletes uzreiz –  400–800 miligramus –, tiklīdz saproti, ka tā ir lēkme. Ātrāk iedarbojas rektāli ievadāmas svecītes, šķīstošo, putojošo formu preparāti.

    Otra medikamentu grupa ir vienkāršie analgētiķi. Piemēram, paracetamols, kuram piemīt iedarbība arī uz centrālo nervu sistēmu, tur esošajiem receptoriem. Kādreiz stiprāk strādā kombinētie analgētiķi. Piemēram, tāds populārs bezrecepšu līdzeklis, kas sākas ar burtu s un kura tablete satur 500 miligramus paracetamola, 8 miligramus kodeīna fosfāta hemihidrāta un 30 miligramus kofeīna. Vai, piemēram, cits sens, populārs bezrecepšu līdzeklis, kura nosaukums sākas ar burtu c un satur trīs aktīvās vielas – aspirīnu, paracetamolu un kofeīnu.

    Ideālā variantā, ja medikamentu izdodas iedzert laikus un ja ir iespēja nedaudz atpūsties, varbūt pat pagulēt, migrēnas lēkme var beigties pēc 30 minūtēm līdz divām stundām.

    Efektīvi kontrolētas migrēnas lēkme skaitās, ja sāpes divās stundās pilnībā pāriet vai ievērojami samazinās un turpmākajās 2–24 stundās neatkārtojas.

    Nākamais līmenis ir speciāli migrēnas ārstēšanai radītie līdzekļi – serotonīna receptoru agonisti jeb triptāni. Šīs zāles ir dārgas, par tām mēs arī runājām Ministru kabinetā – viena tablete maksā 6–8 eiro. Tātad, ja kādam ir desmit lēkmes mēnesī, 80 eiro viņš iztērē tikai par triptāniem. Diemžēl Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kur medikamenti migrēnas ārstēšanai netiek kompensēti. Arī šīs zāles jālieto, cik vien ātri var.

    – Vai no tām neveidojas atkarība, pieradums?

    – Jāsatraucas, ja triptāni tiek lietoti vairāk nekā 10 dienas, bet vienkāršie analgētiķi vairāk par 15 dienām mēnesī. Šajā gadījumā ir risks attīstīties medikamentu izraisītām galvassāpēm, un tās jau jāārstē pavisam citādi, jo te parastie līdzekļi migrēnas ārstēšanai nepalīdzēs. Tad vispirms cenšamies dabūt cilvēku nost no medikamentu atkarības, tad skatāmies, kādas ir fona galvassāpes, un tikai pēc tam cīnāmies jau ar primārajām galvassāpēm – visbiežāk ar migrēnu vai saspringuma tipa galvassāpēm.

    – Kā šī nodabūšana nost izpaužas?

    – Pirmkārt, cilvēki ir ļoti saprātīgi – kad ārsts visu izskaidro, bieži vien tā jau ir pietiekama motivācija, lai pacients pats mēģinātu atbrīvoties no pretsāpju līdzekļiem. Vienkārši ierobežo medikamentu lietošanu. Ja cilvēks apzinās, ka viņš nespēs saprātīgi mazināt medikamentu lietošanu, mēs konkrētās pretsāpju zāles nomainām pret pavisam citām.

    Piemēram, ja līdz šīm nekad nav lietots paracetamols, tad cilvēks esošās pretsāpju zāles aizstāj ar to – lieto pie sāpēm regulāri katru dienu divas nedēļas. Tātad ar paracetamolu piesedzam pirmo periodu, kas būs visgrūtākais, mazinot atkarību. Jo medikamentu atkarību, tāpat kā jebkuru citu atkarību, pavada abstinences simptomi – drebuļi, sāpes, svīšana, grūtības koncentrēties, miega traucējumi, palielinās aizkaitināmība. Tādēļ labi, ja cilvēks šo laiku var pavadīt mājās, paņemt atvaļinājumu, lai nav jāiet uz darbu.

    Bet diemžēl ir arī pacienti, kuriem pārvarēt pieradumu ir grūti, viņi to negrib vai arī sāpju sistēmā jau notikušas objektīvas izmaiņas, kas cilvēku it kā novirza uz biežām atkarībām. Pētījumos tas ir pierādīts. Šie cilvēki parasti nespēj tikt vaļā no alkoholisma, no smēķēšanas – viņi mēģina, bet tik un tā vienmēr atgriežas pie atkarībām. Tāpat notiek ar zāļu lietošanu. Tādiem cilvēkiem, it īpaši, ja medikamentu atkarība kombinējas ar kādiem psiholoģiskiem traucējumiem vai depresiju, vai izdegšanas sindromu, mēs iesakām tilta terapiju – slimnīcas apstākļos viņam tiek doti medikamenti, lai ātrāk un vieglāk pārvarētu atkarības simptomus. Tie reizēm ir miegu izraisoši līdzekļi, reizēm nomierinoši līdzekļi, bet kādreiz fizioloģiskais šķīdums un hormonu preparāti jeb steroīdi.

    Bet atgriežoties pie stereotipa «Tur neko nevar darīt…»

    Jā, migrēnas pacientam vaina neatrodas datorā, galvā, – vaina ir programmatūrā.

    Šiem cilvēkiem ir aktīvāki neiromediatori, kas ātrāk veido migrēnas sāpes. Bet tas, ko katrs var darīt – pamainīt savu dzīves stilu. Tā jau ir paša izvēle. Pirmkārt, regulāras fiziskās aktivitātes, vēlama aerobā slodze 30 minūtes dienā vismaz trīs reizes nedēļā, kas ne tikai veicina ķermeņa labsajūtu un labu izskatu, bet paaugstina sāpju slieksni – paaugstina izturību pret sāpēm.

    Otrs – regulāri izgulēties. Vienā laikā iet gulēt un mosties. Nepārgulēties. Ja ir Vecgada vakars un ballīte, protams, ja jūties labi, tev ir jābauda dzīve, taču pārējās dienās, lūdzu, centies ievērot miega un nomoda režīmu. Trešais – regulāras maltītes. Būtu ieteicams ēst nelielām porcijām, trīs pamatēdienreizes – brokastis, pusdienas un vakariņas, un starp ēdienreizēm kādu veselīgu našķi – augļus, mušļus. Jo daļa no galvassāpēm ir saistītas ar badošanos.

    Ceturtais punkts – pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšana. Daudzi grēko ar enerģijas dzērieniem, kolām, fantām, spraitiem, ledus tējām.

    Šie pudeļotie dzērieni jāaizmirst, tajos ir atkarību izraisoša viela kofeīns un pārlieku liels cukura daudzums, kas arī var būt saistīts ar migrēnas izprovocēšanu.

    Būtu jāizdzer sešas glāzes ūdens dienā. Un, kad laukā ir liels mitrums un pērkons, jālieto papildu ūdens, jo mitrā laikā mēs zaudējam vairāk šķidruma.

    Piektais punkts – psihoterapija. It īpaši ieteicama ir kognitīvi biheiviorālā terapija. Tātad cilvēks ar prātu iemācās dažādus uzvedības modeļus, kā rīkoties atbilstoši savam personības tipam, lai justos labāk. Piemēram, šizoīdai personībai gribēsies būt klusumā – nu tad nekaunies par to, un, ja tev šķiet, ka kolēģi ar savu skaļo pļāpāšanu traucē, tā arī pasaki: «Lūdzu, tagad netraucējiet mani.» Vai bipolārie cilvēki, pārsvarā sievietes, – te viņas smejas līdz asarām un te raud ar asarām! Tātad galvenais ir paust savas emocijas atbilstoši sajūtām un nekaunēties no tā.

    Var palīdzēt relaksācijas vingrinājumi, meditācija, apzinātības prakse, joga, ciguns, fizioterapija, biofeedback. Nozīme ir arī vides pielāgošanai – speciāli zilās gaismas filtri datoriem, telefoniem, saulesbrilles…

    – Visur raksta, ka ir īpaši produkti – piemēram, šampanietis, sarkanvīns, šokolāde –, kas izraisa migrēnas lēkmes. Arī produkti, kas satur glutamātu – vegeta, sojas mērces… Tā ir?

    – Ir divi zinātnieku viedokļi. Vieni uzskata, ka, lietojot konkrētus produktus – arī kafiju un šokolādi –, tiek aktivizēti iekaisuma ceļi, un veidojas migrēna. Savukārt citi zinātnieki, kuru viedoklis man šķiet tuvāks, stāsta par migrēnas stadijām. Migrēna nav tikai galvassāpes! Migrēnai ir prodroms jeb priekšstadija, tad seko aura, ja tāda ir, un tikai pēc tam ir sāpju stadija jeb migrēnas lēkme, un visbeidzot arī postdroms jeb migrēnas paģiras. Šie zinātnieki uzskata, ka tieksme pēc saldumiem, kafijas, tējas, cietajiem sieriem ar īpašu garšu, īstenībā ir jau priekšmigrēnas stadija, kad izmainās gan garšas sajūta, gan vēlme pēc šiem produktiem.

    Tas, ka tu vakar ēdi šokolādi – jo ļoti gribējās! – un šodien ir migrēnas lēkme, ir nevis tāpēc, ka tu apēdi šokolādi, bet gan tāpēc, ka migrēnas lēkme vakar jau bija sākusies. Tas man šķiet loģiskāks skaidrojums.

    Un vēl! Saldie ēdieni liek mums justies laimīgām, jo to ēšanas laikā smadzenes izdala dopamīnu – stiprāko laimes hormonu. Lai radītu labsajūtu, nereti arī pēc mokošas migrēnas lēkmes, kad galva vairs nesāp un arī sliktā dūša ir garām, ķermenis pieprasa sevi palutināt ar gardu šokolādes kūciņu, kas palīdz pārciest smago pēcmigrēnas galvassāpju periodu – postdromu. Šokolādes kūciņa satur vienkāršos ogļhidrātus, kas strauji paaugstina glikozes līmeni asinīs. Bet! Lai to atkal normalizētu, ķermenis izdala insulīnu, savukārt strauji izdalītais insulīns samazina glikozi pārāk strauji. Šo procesu medicīnas literatūrā dēvē par reaktīvu hipoglikēmiju. Vienkāršoti runājot, ļoti strauja cukura līmeņa samazināšanās asinīs atkal var izsaukt migrēnas lēkmi. Ko darīt? Pārmāci savas smadzenes! Pārtraucot lietot tīru cukuru, cilvēka smadzenēm zūd tieksme pēc tā.

    – Ko jūs sakāt par īpašām diētām?

    – Biežāk cenšas ievērot bezglutēna diētu… Proti, kad ir glutēna nepanesība, daudz glutēna bojā zarnu gļotādas sieniņas, un toksiskie produkti izraisa galvassāpes. Savukārt, izvairoties no glutēna lietošanas, nebūs toksīnu, nebūs galvassāpju… Tāds ir diētas pamatojums. Taču ne vienmēr analīzes šādu problēmu uzrāda. Tāpēc, ja cilvēkam, strikti izvairoties no glutēnu saturošiem produktiem – maizes, makaroniem, rīsiem –, galvassāpes mazinās, jā, lūdzu, ievēro šo diētu.

    Ja mēneša, divu laikā nekas nemainās, tad bezglutēna diētai nav jēgas.

      Vai migrēna iedzimst? Zinu sievieti, kura ar vīru pieņēma lēmumu, ka nebūs bērnu, jo viņa negrib saviem bērniem novēlēt migrēnas mocības, ko pārdzīvo pati.

    – Briesmīgi to dzirdēt…

    Jā, ir atklāti gandrīz četrdesmit gēni, kas saistāmi ar migrēnu. Ja tie iedzimst, migrēnas iespējas ir lielākas. Taču jāņem vērā, ka gēnus bērns saņem gan no tēta, gan no mammas. Apaugļojoties olšūnai, notiek gēnu aktivizācija un inaktivizācija. Kurš no gēniem – tēta vai māmiņas – būs aktīvais vai neaktīvais? Tātad tikpat labi var piedzimt bērns, kuram nav noslieces uz migrēnu.

    No otras puses – migrēna iedzimst ne tikai fizioloģiski ar gēniem, bet bērni var iemācīties galvassāpju rīcības modeli kā aizsardzību. Tātad, ja mammai sāp galva – seko rīcība: «Netraucējiet mani, ejiet prom! Es šodien traukus nemazgāšu, un vispār neko nedarīšu, jo man sāp galva!» Un bērns saprot: «Ahā, tātad, ja es gribu, lai mani liek mierā, es saku, ka man sāp galva…» Lai gan īstenībā galva nemaz tik ļoti nesāp, cik bērns iemācījies to interpretēt ar sev izdevīgu mērķi: lieciet mani mierā!

    Tādēļ, ja mēs ārstējam galvassāpes bērnam, vienmēr seko jautājums, vai kādam ģimenē hroniski sāp galva. Jo bērni kopē vecākus.

    Taču bērniem daudz vieglāk un vairāk nekā pieaugušajiem var ar psiholoģiskām metodēm iemācīt pārvarēt sāpes un arī iemācīt elpošanas vingrinājumus un citas lietas, ko pieaugušie nav spējīgi apgūt. Tādēļ, lūdzu, pasakiet savai paziņai, ka migrēnas dēļ izvairīties no pēcnācējiem noteikti nevajadzētu. Bērni sniedz brīnišķīgu atbalstu un prieku dzīvē. Mēs no bērniem ļoti daudz ko varam mācīties – ne vien pacietību, bet arī dzīvesprieku.

    Bet principā bērniem var būt migrēna?

    – Un ne tikai kā galvassāpes – bērniem migrēna var izpausties arī kā vēdersāpes. Ārsti to dēvē par vēdera migrēnu. Vidējas līdz stipras vēdera viduslīnijas sāpju epizodes bērniem ilgst 2–72 stundas. Lēkmju laikā var būt nelabums un vemšana, vispirms nosarkšana, tad bālums, tumši loki zem acīm. Maziem bērniem grūti atšķirt nelabumu no ēstgribas trūkuma. Galvassāpju šo lēkmju laikā nav. Ja līdzīgas epizodes laikā parādās galvassāpes, drīzāk jādomā par migrēnu ar auru.

    Tādēļ svarīga ir rūpīga mazā pacienta izjautāšana – mazi bērni ne vienmēr paši iedomājas pastāstīt, ka sāp galva, – tas ir mērķtiecīgi jājautā.

    Lielākajai daļai bērnu ar vēdera migrēnu vēlāk dzīvē attīstās migrēnas galvassāpes.

    – Vēl migrēna mēdz izpausties pirms mēnešreizēm…

    – Jo sieviešu hormoni – estrogēns un progesterons – ir ļoti svarīgi sāpju veidošanās ceļā. Ir sievietes, kurām būs izteiktas menstruālās migrēnas, un biežāk tieši viņām pēc menopauzes iestāšanās migrēna izbeigsies.

    Būtu labi aiziet pie ginekologa un aprunāties par hormonālās kontracepcijas tabletēm. Nekad galvassāpes nebūs pirmais iemesls lietot hormonu preparātus, jo šie medikamenti palielina trombožu risku asinsvados, bet, ja izrunājoties noskaidrojas, ka ir hormonu disbalanss mēnešreižu ciklā un vēl menstruālā migrēna, tad sieviete kopā ar ginekologu pieņem lēmumu pamēģināt kontracepcijas tabletes.

    Vai ir kādas tipiskas kļūdas, ko pieļauj, ārstējot migrēnu?

    – Neteiktu, ka tā ir kļūda, bet… ja cilvēks speciāli aizietu pie ģimenes ārsta un teiktu: «Es gribu parunāt par savām galvassāpēm,» nevis ieminētos par tām starp citu, viņš noteikti tiktu uzklausīts. Viņu izmeklētu, piedāvātu ārstēšanu vai cilvēku nosūtītu pie speciālista.

    Manuprāt, problēma ir ne tikai ārstos, bet pašos pacientos. Cilvēki savām galvassāpēm nepievērš pietiekamu uzmanību.

    Pie manis nāk arī pacienti, kuriem migrēna ir tikko sākusies, pirmā lēkme, un tad mēs izrunājam, ko un kā darīt, kā sadzīvot ar savu slimību. Galvenais ir režīms! Tas ir katra pacienta paša pārkāpums – nemeklēt palīdzību un neievērot režīmu. Par daudz lieto nepareizus medikamentus. Par daudz nemīl sevi. Attiecības, mīlestība, miegs, veselība kopumā – viss tad cieš.

    Tipiskākās migrēnas STADIJAS un PAZĪMES

    1. PRODROMS – agrīni brīdinošie simptomi

    • Var ilgt no 1 līdz pat 24 stundām.

    Parādās pirms migrēnas lēkmes. Biežāk novērotās pārmaiņas: žāvas, spranda stīvums, slāpes, apetītes izmaiņas, miegainība, nogurums, grūtības koncentrēties un garastāvokļa pārmaiņas, aizkaitināmība, pastiprināta vēlme pēc saldumiem vai izteikti neveselīgiem našķiem.

    Šīs sajūtas nāk no galvas smadzenēm, no hipotalāma, kas ietekmē dažādu ķermeņa sistēmu regulāciju, arī garastāvokli, kuņģi un zarnu traktu, prātu, uzvedību, muskulatūras darbību, ķermeņa šķidrumus.

    Tieši migrēnas prodroms būtu īstais laiks atpūtai, pastaigai svaigā gaisā, biofeedback terapijā apgūtajiem elpošanas vingrinājumiem vai kādai no relaksācijas procedūrām.

    2. AURA – migrēnu pavadošie simptomi

    • Parasti ilgst 5–60 minūtes.

     Šī stadija sastopama tikai ap 20 procentiem migrēnas pacientu. Visbiežāk var būt redzes traucējumi: mirguļojošas gaismas vai līnijas, zigzaga formas, tumši vai gaiši plankumi redzes laukā. Reizēm novēro jušanas traucējumus – skudriņu sajūtu, notirpumu kādā no ķermeņa daļām.

    3. GALVASSĀPES – migrēnas lēkme

    • Ilgst 4–72 stundas. Bērniem tā var būt arī īsāka – ap 2 stundām.

    Laiks, kad sāp galva. Sāpes bieži ir vienpusējas, pulsējošas un vidēji stipras līdz ļoti stipras. Bieži galvassāpes pavada nepatika pret skaņu, gaismu, smaržām, slikta dūša vai vemšana. Katram šo simptomu smagums un kombinācija var nedaudz atšķirties.

    4. POSTDROMS – atlabšana

    • Ilgst 24–48 stundas.

    Migrēnas lēkmes pēdējā stadija, kas arī katram noris atšķirīgi. Biežāk migrēnas lēkme izbeidzas pakāpeniski. Ja migrēnas lēkmi pavada izteikti slikta dūša, reizēm cilvēks sajūt izteiktu strauju galvassāpju atvieglojumu pēc vemšanas. Daudziem sāpes atvieglo miegs, arī pretsāpju medikamenti tad iedarbojas labāk. Pēc migrēnas lēkmes cilvēks parasti jūtas noguris un izsīcis, viņam grūti koncentrēties. Ļoti reti kāds pēc lēkmes jūt izteiktu enerģijas pieplūdumu.

    Šie neirologi ir specializējušies migrēnas ārstēšanā

    Dr. Daina Jēgere – veselības centrā Vivendi un Latvijas Universitātes Medicīniskās pēcdiploma izglītības centrā.

    Dr. Linda Zvaune ­– veselības centrā Vivendi un Jūrmalas slimnīcā.

    Dr. Līga Mekša – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikā Gaiļezers, Sāpju klīnikā D.A.P. un GK neiroklīnikā.

    Dr. med. Ligita Smeltere – privātprakse Veselības centrā 4.

    Dr. Aija Feimane – Valmierā Bastiona poliklīnikā Galvassāpju kabinetā un Vidzemes slimnīcā.

    Dr. Ruta PlotnieceVeselības centra 4 Juglas klīnikas Galvassāpju kabinetā un klīnikā DiaMed.

    Īstenībā ar galvassāpēm ir jāspēj tikt galā jebkuram neirologam un jebkuram algologam jeb sāpju speciālistam.

    Migrēnas dienasgrāmata arī viedierīcēs!

    Ielādē šīs lietotnes, piemēram, – Migraine Buddy (angļu valodā) un Migraine-App (vācu valodā).

    Iesaka cita citai

    Metodes, ko pamato nevis zinātniski pierādījumi, bet pacientu aptaujas par to, kas viņiem palīdz migrēnas laikā.

    • Atpūta, miegs, vislabāk aptumšotā un klusā telpā.
    • Aukstums ap galvu (ledus maisiņi, atvēsinoši spilventiņi, vēss dvielis).
    • Kādai palīdz karsta vanna vai duša.
    • Vēl metodes: akupresūra jeb speciālu punktu masāža, aromterapija ar ēteriskajām (lavandas, piparmētras) eļļām, elpošanas, relaksācijas vingrinājumi, meditācija.
    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    8 veidi, kā gardi pagatavot VIČI surimi

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+