• Ar indi pret migrēnu

    Slimības
    Aija Vīksna
    20. februāris, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Migrēnu nav iespējams pilnībā izārstēt, taču sapnis ir atrast ko tādu, lai lēkmes kļūtu retākas. Konsultē Dr. DAINA JĒGERE, neiroloģe un algoloģe, Latvijas Sāpju izpētes biedrības Galvassāpju nodaļas vadītāja.

    Migrēna, kā zināms, ir hroniskas galvassāpes. Stipras, pulsējošas, vienā galvas pusē… Ir slikta dūša, vemšana, paaugstināta jutība pret spilgtu gaismu, spalgām skaņām… Lēkme ilgst no pāris stundām līdz trim dienām, tu esi izsista no sliedēm, un tavas darbaspējas kļūst ļoti ierobežotas…

    Turklāt migrēnas diagnozi ārsti nosaka tikai pēc sāpju apraksta, kā tās izpaužas. Proti, nav nekādu analīžu vai izmeklējumu, kas to objektīvi apstiprinātu. Līdz ar to, lai gan patiesībā migrēna ir visai izplatīta, tomēr ģimenes ārsti (it sevišķi tie, kuri paši neslimo ar hroniskām galvassāpēm) neprot novērtēt un neprot arī ārstēt migrēnu – viņi baidās no medikamentiem, kurus vajadzētu pacientam parakstīt, lai migrēnas lēkmes mazinātu.  Tā ir galvenā dilemma, ar ko mēs, neirologi, sastopamies atkal un atkal.

    Otra problēma – ne visiem speciālās migrēnas zāles palīdz. Tāpēc tiek meklēti citi varianti, kā šīs galvassāpes mazināt, taču pašam cilvēkam arī ar laiku zūd ticība medicīnai un ārstiem, viņam nolaižas rokas. «Gan jau kaut kā pacietīšos,» cilvēks nodomā un turpina klīst pa dzīvi ar sāpēm un tablešu sauju kabatā… Šodien pie manis bija ieradusies paciente, kurai ir astoņpadsmit (!) migrēnas lēkmes mēnesī. Un tā kopš desmit gadu vecuma, tātad divdesmit gadus… Grūtniecības laikā migrēna viņai bija pārgājusi, pēc tam atsākusies un tagad turpinās.

    Es viņai piedāvāju izmantot jauno migrēnas ārstēšanas metodi – botulīna toksīna injekcijas. «Jā, bet tas ir toksīns, inde…» viņa spurojās pretī.

    Būtisks jautājums: kas ir botulīns?

    Vienā vārdā sakot – tik tiešām inde. Neirotoksīns, ko ražo anaerobā baktērija Clostridium botulinum. Tā pati, kas izraisa saindēšanos, botulismu, – ja reiz izdodas apēst ar šo baktēriju inficētus, mājās gatavotus konserviņus vai arī kopā ar putekļiem ieelpot Clostridium botulinum sporas.

    Botulisms ir nopietna slimība, kam raksturīga muskuļu paralīze, un no visiem neirotoksīniem botulīna toksīns ir visnāvējošākais – ASV bruņotie spēki to pat iekļāvuši bioloģisko ieroču sarakstā… Taču, paldies Dievam, cilvēks ir riktīgi ietiepīgs un pēc savas dabas zinātnieks un pētnieks, izgudrotājs, un tā viņš izprātoja, kā šo botulīna toksīna fenomenu izmantot savā labā.

    Proti, pagājušā gadsimta 90. gados ar šo indi pamatīgā atšķaidījumā sāka ārstēt dažādas muskuļu saslimšanas. Piemēram, muskuļu spasticitāti, kad cilvēks pēc pārciesta insulta vairs nespēj atvērt plaukstu – dažreiz rokas mēdz būt savilktas tik stipri, ka rodas brūces no pirkstu nagiem, kas iespiežas plaukstas ādā…

    Vai arī, kad ir tā sauktais greizais kakls, kad tas sašķiebts uz vienu pusi – gan izskatās briesmīgi, gan paēst cilvēks nevar, jo galva pacelta uz augšu tik ļoti, ka mute ir pret griestiem. Kādreiz arī miedzas ciet acis, jo ir nepareizs muskuļu tonuss. Tātad šādiem pacientiem botulīna toksīna preparātu ievadīja tieši tajā muskulī, kas bija spastisks. Rezultātā saspringtais muskulis pēc injekcijas pakāpeniski atslābinājās, mazinājās tonuss.

    Savukārt 2002. gadā ASV Pārtikas un zāļu administrācija deva atļauju lietot botulīna toksīnu kosmetoloģijā, lai likvidētu grumbiņas uz pieres. Ievadot šo preparātu sejas grimases muskuļos, kuriem viens gals piestiprināts pie kaula, bet otrs – pie ādas, principā tie uz laiku kļūst paralizēti, un, ja muskuļi no trim līdz sešiem mēnešiem nespēj kustēties, tad dusmu un izbrīna krunciņas izzūd pašas… Lūk, veicot šīs kosmētiskās procedūras, ārsti pamanīja, ka sievietes pēc botulīna toksīna injekcijām sāk mazāk just sāpes. Ka samazinās galvassāpju biežums un intensitāte. Pacientes pašas viņiem par to stāstīja!

    Arī pret migrēnu

    Nu zinātniekiem atkal bija āķis lūpā – atrast pilnīgi jaunu pielietojumu botulīna toksīnam, un atrada ar’– pret migrēnas lēkmēm. Šinī gadījumā botulīna toksīns darbojas citādi: tas nevis atslābina muskuli, bet iedarbojas uz trijzaru nerva šķiedrām, mainot sāpju impulsu uztveri.

    Trijzaru nervs ir tas, kurš galvenokārt atbild par dažādām galvassāpēm, tai skaitā arī par migrēnu.

    Tātad botulīna toksīnu atšķaida noteiktā koncentrācijā un ar mikroadatiņu ievada 31 punktā – gan galvā, gan plecos zem ādas. Tur tas iedarbojas uz nervu šķiedriņām. Proti, trijzaru nervs nav kā šņore, bet tas drīzāk atgādina koku – stumbrs ar skeletzariem ir lielais nervs, ko var atrast anatomiski, bet tie tālāk sadalās daudzās mazās, ļoti smalkās šķiedriņās, zariņos, un kā tīkls pārklāj galvu un skaustu. Botulīna toksīns šajās smalkajās šķiedriņās maina sāpju impulsa uztveri.

    Efekts neparādās uzreiz. Kaut kādas pozitīvas pārmaiņas pacients var sākt just apmēram pēc divām nedēļām, jo medikaments iedarbojas lēni un pēc tam arī lēni izvadās. Bet – izvadās, un efekts pēc laika mazinās, parasti tas ilgst trīs mēnešus. Pēc tam procedūra atkal jāatkārto. Atkārtošanai nav ierobežojumu, to dara, kamēr vien tā palīdz. Turklāt efekts ar katru nākamo medikamenta injicēšanas reizi palielinās.

    Pētījumi un prakse rāda, ka pēc pirmās procedūras efekts trīs mēnešus turas 30–40 procentiem pacientu, pēc nākamajiem trim mēnešiem (tātad veicot otru botulīna toksīna procedūru) efekts ir jau 60 procentiem, bet, ja injekcijas veic trešo reizi (tātad kopumā pēc deviņiem mēnešiem), efekts ir jau 70 procentiem cilvēku. Tomēr – tie ir 70, nevis 90 vai 100 procenti. Jo tāpat kā migrēna katram cilvēkam drusku atšķiras, arī audu jutība pret botulīna toksīnu nav visiem vienāda, un mēs, ārsti, pagaidām vēl neesam tik gudri, lai jau pašā ārstēšanas sākumā saprastu, kuram šis preparāts būs efektīvs un kuram ne. To var noskaidrot, vienīgi medikamentu injicējot.

    Ir daži laimīgie – 30 procenti no visiem pacientiem –, kuriem migrēnas lēkmes pēc pirmajām botulīna toksīna injekcijām pazūd pavisam.

    Cilvēks labi jūtas, galvassāpju lēkmju viņam nav un nav, un tad var arī nepotēties. Taču cilvēks ir tik ļoti nobažījies, lai neatsāktos vecais scenārijs ar piecpadsmit migrēnas lēkmēm mēnesī, ka viņš tomēr turpina injicēt botulīna toksīnu.

    Citreiz efekts no injekcijām nav ļoti izteikts – sāpes it kā mazinās, tomēr nepazūd pavisam… Taču pacienti, kam tā ir, saka: ieguvums esot tik un tā – ja agrāk viņiem ātras iedarbības triptāna grupas medikamenti migrēnas lēkmes kupēšanai darbojās maz vai lēni, tad tagad tie iedarbojas žiglāk, un lēkmes ir krietni īsākas un vieglākas. Cilvēkam ar hronisku migrēnu, kuram mēnesī vismaz reizes desmit sāp galva, tas nav mazsvarīgi.

    Visi neder, tikai viens!

    Pasaulē botulīna toksīna injekcijas migrēnas ārstēšanā kļuvušas ārkārtīgi populāras. Es stažējos pie dāņu profesora, kura valstī (atšķirībā no Latvijas) šis medikaments ir kompensējamo zāļu sarakstā, un viņš atklāti sacīja, ka ārsti vairs nespēj apkalpot visus pacientus, kas vēlas, lai viņiem injicē botulīna toksīnu. Tāpēc, piemēram, viņa klīnikā to dara arī speciāli apmācītas medmāsas. Pati toksīna ievadīšanas metodika nav sarežģīta, tā neprasa no procedūras veicēja ļoti lielu piepūli, taču katrā ziņā roku veiklība un zināšanas ir vajadzīgas, lai neiedurtu tur, kur nevajag.

    Migrēnas ārstēšanai izmanto botulīna toksīna preparātu Onabotulinum toxinum, tas ir pasaulē vienīgais atļautais tieši šādam mērķim, Eiropas Savienībā reģistrēts pavisam 2015. gadā.

    Otru botulīna toksīna preparātu Dysport, kuru Latvijā un citur lieto ārstniecībā un kosmetoloģijā, pret migrēnas lēkmēm izmantot nedrīkst.

    Jo atšķiras molekula: Onabotulinum toxinum preparātam tā ir mazliet mazāka un labāk piekļūst pie nervu šķiedrām nekā disports. Turklāt tev arī jāzina, ka pēdējos gados uzradušies krievu, ķīniešu un pat korejiešu pakaļdarinājumi – botulīna preparāti  bez starptautiski atzītas sertifikācijas, toties par krietni zemākām cenām. Tikai… cik tie efektīvi, vai visās ampulās ir viens un tas pats sastāvs un koncentrācija, kā ar blaknēm? Šādi jautājumi rodas vienmēr, ja kāds riskē izmantot ko neatļautu.

    Blakņu maz un – zināmas

    1. PIRMKĀRT, pacienti dažkārt stāsta, ka jūt sāpes dūriena vietā. Bet – kad iedur vēnā, lai paņemtu analīzēm asinis, tad arī drusku sāp. Vienīgā atšķirība, ka te ir 31 dūriens ar sīku adatu.
    2. OTRKĀRT, mēdz gadīties, ka pacients procedūras laikā no dūrieniem paģībst. Bet tad, visticamāk, viņš ģībst no jebkura dūriena, ne tikai no botulīna toksīna. Vienkārši – zems sāpju slieksnis vai tāda ir viņa veģetatīvā nervu sistēma.
    3. TREŠKĀRT, ja ārsts mazliet novirzās no punktiem, kuros paredzēts ievadīt medikamentu, varētu rasties plakstiņa noslīdējums. Proti, atslābinās muskulītis, kas notur plakstiņu. Taču šis defekts nesaglabājas uz mūžīgiem laikiem – trīs mēnešos medikaments izdalās no organisma, un plakstiņš atkal paceļas, kā bijis.

    Onabotulinum toxinum NEDRĪKST LIETOT:

    • ja ir kāda hroniska kaite, kas izpaužas ar muskuļu vājumu, piemēram, miastēnija;
    • ja pēdējo trīs mēnešu laikā ir saņemts botulīna toksīns citu iemeslu dēļ. Pabrīdini par to savu ārstu, citādi, ja viņš veiks vēl vienu injekciju, deva būs par lielu. 

    Kāpēc tieši 31 dūriens?

    Pa vidu starp uzacīm parasti izveidojas grumba. Tur veic vienu dūrienu. Tas dod arī kosmētisku efektu, jo, tajā vietiņā iedurot, dusmu rieva nedaudz izlīdzinās – muskulis, kas par to atbild, uz laiku tiek atslābināts. Pārējie trīsdesmit dūrieni? Tātad katrā pusē pa piecpadsmit: uz pieres, deniņos, pakausī un uz pleciem.

    Punktu skaits ir precīzs (un nevis, kā pagadās) tādēļ, lai preparāts vienmērīgi sadalītos pa visu galvu.

    Proti, katrā punktā ievada 2 vienības preparāta. Un vēl – tas atbilst protokolam, lai pacientu ārstēšanas rezultātus varētu korekti salīdzināt. Katru reizi botulīna toksīna ievadīšanas procedūra tiek izpildīta vienādi – vienalga, kurš ārsts to veic.

    Šie ārsti ar botulīna injekcijām ārstē migrēnu

    • Dr. Linda Zvaune, neiroloģe un algoloģe Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Jūrmalas slimnīcā un veselības centrā Vivendi
    • Dr. Aija Freimane, neiroloģe Valmierā un Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja.
    • Dr. Daina Jēgere, neiroloģe un algoloģe Rīgas 2. slimnīcā, veselības centrā Vivendi un Cēsu klīnikā.

    Procedūra maksā ap 500 eiro, dārgs ir medikaments. Tāda pati cena tai ir arī Lietuvā, kur veic šīs botulīna toksīna injekcijas.

    Šie ārsti ar botulīna injekcijām ārstē muskuļu spazmas

    • Dr. Mihails Ārons, algologs medicīnas centra D.A.P. Sāpju klīnikā.
    • Nacionālajā rehabilitācija centrā Vaivari, lai mazinātu spasticitātes radītos kustību traucējumus, botulīna toksīna injekcijas veic jau kopš 1998. gada.
    • To dara arī ārsti P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikā Gaiļezers.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē