Par īstiem cilvēkiem, nevis ideāliem 🩷 
Rīga -4°C 
Atbildi sniedz Derma Clinic Riga dermatoloģe Agnese Portnaja.
«Anna, pieņemu, ka jautājums par asinsvadu plīšanu ir saistīts ar asinsizplūdumiem jeb zilumiem… Rokas un plaukstas ir labi apasiņotas, arī pirkstos ir ļoti daudz asinsvadu un kapilāru. Tāpēc vispirms man rodas jautājums, vai esat jauna vai jau gados vecāka. Līdz ar vecumu asins kapilāri kļūst trauslāki un var plīst bez fiziskas piepūles un redzama iemesla. Papildu slodzi tiem var radīt hormonālas vai temperatūras izmaiņas, jo asins kapilāri kļūst trauslāki.
Ar novecošanas izraisītu asinsvadu plīšanu ir jāsamierinās, tomēr kapilārus var stiprināt, lietojot C vitamīnu vai askorutīnu līdz trīs mēnešus ilga kursa veidā.
Bieži vien mēs novērojam zilumus, asinsvadu plīšanu bez redzama iemesla, ja cilvēks lieto aspirīnu vai citus asinis šķidrinošus medikamentus. Šīs zāles nepalielina asinsvadu caurlaidību, bet, lietojot tās, asiņošana pēc sīka asinsvada bojājuma apstājas lēnāk. Tāpat ikdienā bieži notiek kapilāru mikrotraumas, kuras cilvēks pat nesajūt, bet, ja asiņošana neapstājas, rezultātā vēlāk ierauga zilumu, kas radies it kā bez iemesla. Kapilāri var plīst arī plaukstu iekšpusē, uz tā sauktās palmārās virsmas. Tur āda ir mazliet citādāka, biezāka, un arī asinsizplūdumi izskatās atšķirīgi, kas reizēm cilvēku sabiedē. Piemēram, tie var atgādināt mazākus vai lielākus melnus punktiņus vai dzimumzīmes, atkarībā no tā, cik liels ir asinsizplūdums.
Varu jūs nomierināt – būtībā šie stāvokļi ir nekaitīgi un par tiem nav jāuztraucas. Uzmanība jāpievērš tad, ja asinsizplūdumi parādās bieži, kas var liecināt par asins recēšanas traucējumiem, un ja ir arī citi simptomi, piemēram, līdzīgi izplūdumiņi redzami arī citur uz ķermeņa, ir nespēks, nogurums vai parādās bieža deguna asiņošana, kā arī, tīrot zobus, asiņo smaganas. Tad vajadzētu vērsties pie ģimenes ārsta, lai veiktu nepieciešamos izmeklējumus, pārbaudītu, vai nav asins recēšanas traucējumi vai kādas nopietnākas patoloģijas. Piemēram, sārti zilumi ar lillā nokrāsu arī uz ķermeņa var liecināt par slimību, ko dēvē par vaskulītu.
Iespējamas aizdomas arī par Reino sindromu – asinsrites traucējumiem, kad aukstuma vai stresa ietekmē sašaurinās sīkie asinsvadi, ko visbiežāk novēro pirkstos, tie kļūst zilganbāli, bet, atjaunojoties asinsritei, atkal kļūst sarkani. Taču šajā gadījumā mēs nenovērojam asinsvadu plīšanu.
Tagad atbildēšu uz otru jautājumu par sarkanajām dzimumzīmēm – hemangiomām, kas var būt ļoti daudzas un dažādas, parasti jau kopš dzimšanas… Pieņemu, ka jūs vaicājat par bieži sastopamajām ķiršveida angiomām, kas ir mazi labdabīgi asinsvadu veidojumi, kuri parādās dzīves laikā. Dažreiz tās var sajaukt ar citiem veidojumiem, it īpaši, ja veidojums ir viens un parādījies pirmo reizi.
Angiomas mēdz būt dažādās ķermeņa vietās. Parasti tās ir milimetru līdz trīs milimetrus lielas. Nokrāsa var būt no sārtas līdz lillā – atkarīgs no tā, vai asinsvadu veidojumu rada mazās arteriolas vai vēnulas. Ķiršveida angiomas rodas līdz ar gadiem. Visbiežāk tās parādās 20–30 gadu vecumā, un to skaits palielinās līdz ar vecumu.
Dažiem mēdz būt iedzimta nosliece uz angiomu veidošanos, taču nav zināms konkrēts iemesls, kāpēc tās rodas.
Zinātnieki novērojuši, ka angiomu parādīšanos ietekmē hormonālas svārstības. Piemēram, novērots, ka biežāk angiomas rodas grūtniecības laikā un lietojot hormonālās kontracepcijas līdzekļus.
Ko darīt? Veidojumus vismaz vienreiz mūžā vajadzētu pārbaudīt, lai būtu droši zināms, ka tās patiešām ir ķiršveida angiomas. Noteikti jāpārbaudās, ja angiomas ir vairākas un kāda izskatās citādāk nekā citas. Tikai nevajag uzreiz uztraukties, vienkārši vajag veidojumus pārbaudīt. Ķiršveida angiomas nemēdz būt ļaundabīgas, taču tās var sajaukt ar citiem veidojumiem. Ja traucē vai nepatīk, kā šie veidojumi izskatās, tos var noņemt. Ķiršveida angiomas parasti likvidē ar asinsvadu lāzeri. Ķirurģiski tās ārstē tikai atsevišķās situācijās, piemēram, ja angiomas sākušas mainīties vai izskatās aizdomīgas.»
