Kad staigāt basām kājām?

Ar ba­sām kā­jām ve­se­lī­gi ir stai­gāt pa ne­lī­dze­nu virs­mu – me­žu, lau­ku, čie­ku­riem, ru­gā­jiem –, tad iz­ma­sē­jas vi­si dau­dzie pē­dās eso­šie sva­rī­gie pun­kti.

Stai­gāt ba­sām kā­jām pa lī­dze­nu virs­mu – tas ir tik­pat ne­ve­se­lī­gi kā ar kur­pēm bez pa­pē­žiem.

Ja ir plakanā pēda vai lie­kais svars, tad gan ar basām kājām staigāt nevajadzētu vispār.

Bradāt basām kājām pa jūras malu drīkst, ja pē­das ir ve­se­las un tās pēc bra­dā­ša­nas ie­ziež ar krē­mu, jo jū­ras sā­ļais ūdens ļo­ti sau­si­na. Ja pa­pē­ži jau sa­plai­sā­ju­ši un ie­kai­su­ši, pa smil­tīm stai­gāt nav vēlams, jo smiltīs dzī­vo gan sē­nī­šu sli­mī­bas, gan ci­tas ne­jau­cī­bas, un plai­sas ādā ir ide­āla vie­ta, kur tām ie­pe­ri­nā­ties!