Rīga +14°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Labā ziņa – bailes no zobārsta ir pārvaramas un ārstējamas. Taču tās nevar novērst, nesaskaroties ar zobārstu. Tāpēc galvenais ir atrast dakteri, kuram uzticies. Šeit labi palīdzēs radu, draugu un paziņu ieteikumi.
- Bailes vislabāk ārstē regulāras un nesāpīgas vizītes. Tāpēc viss sākas ar pacienta un zobārsta iepazīšanos. Ir labi, ja jau sākumā vari izstāstīt un uzticēt bažas savam dakterim.
- Ja ir nelielas bailes, dažreiz pietiek vienkārši ar laipnu, iejūtīgu zobārsta attieksmi, iedrošināšanu un patīkamu vidi. Vidēji izteiktas bailes nereti rodas, ja cilvēkam nav skaidrs, ko zobārsts dara, vai arī ārstēšana bijusi pārāk grūta, sāpīga vai nepatīkama.
Šādos gadījumos labi palīdz zobārsta paskaidrojumi, ko darīs, lai cilvēks labāk kontrolētu situāciju.
Palīdz vienošanās zobārstam dot zīmi, ja ir sāpes vai vienkārši vajag atpūsties. Uzmanību no ārstēšanas procesa var novērst, ieslēdzot televizoru vai austiņās atskaņojot mūziku. Palīdzēs arī relaksācijas metodes, piemēram, dziļa elpošana, pilnībā koncentrējoties uz elpošanu.
- Ja nav nepieciešama tūlītēja ārstēšana, stipru baiļu gadījumā zobārsts izmantos tā dēvēto mazo soļu metodi. Tas nozīmē, ka pirmajā reizē zobus tikai apskatīs un notiks saruna par baiļu avotiem. Tev pamācīs relaksācijas un elpošanas metodes, kas palīdz kontrolēt emocijas. Varbūt tiks veikti rentgena uzņēmumi.
Turpmākās procedūras plānos pakāpeniski, sākot ar vienkāršākajām.
Sākumā veiks zobu higiēnu, salabos pavisam mazu caurumiņu. Un tikai tad, kad cilvēks jutīsies pietiekami droši, ārstēs kanālus. Protams, visgrūtākais ir zobu izraušana. Kad tas būs paveikts, vēlāk noteikti nepieciešama atkārtota kontroles vizīte, lai nostiprinātu pārliecību, ka vizīte pie zobārsta ir izturama. Svarīgi vienoties ar zobārstu, ar cik maziem vai lieliem soļiem virzīsies uz priekšu, lai būtu iekšēja drošības sajūta un pārliecība, ka cilvēks spēs ārstēšanu izturēt.
- Ja ar šīm metodēm bailes neizdodas pārvarēt, no ķīmiskajiem līdzekļiem visvieglāk iedarbojas smieklu jeb slāpekļa oksīda gāze, kas nedaudz nomāc baiļu un arī sāpju sajūtu. Cilvēkam uz deguna uzliek masku, kurai pievienotas caurulītes, un pēc nedaudz minūtēm uznāk apreibums.
Efekts ir līdzīgs, kā iedzerot nedaudz alkohola.
Procedūras laikā cilvēks būs pie samaņas un spēs labi kontaktēties, vienīgi ārstēšanas beigās, iespējams, saglabāsies neliela eiforija. Gāzes koncentrāciju var mainīt atkarībā no nepieciešamības. Lai lietotu šo metodi, jābūt veseliem elpceļiem. Tā īsti nederēs cilvēkiem, kam ir bailes no smakšanas.
- Ja sāpes ir akūtas, bet bailes ļoti stipras, labi palīdz sedācija. Medikamentu medmāsiņa var ielaist vēnā vai iedot tabletes veidā. Injekcija iedarbojas 15–30 minūšu laikā, tablete mazliet lēnāk. Būs apreibums, bet varēs kontaktēties. Kad preparāts izies no organisma, cilvēks neko no notikušā neatcerēsies. Ja sedācija neiedarbojas vai arī ir pretēja – tā sauktā paradoksālā reakcija –, atliek iespēja ārstēt zobus vispārējā narkozē.
- Par vispārējo narkozi lēmumu pieņem pacients kopā ar zobārstu un anesteziologu. Šis ir visradikālākais veids, jo ārstēšanas laikā cilvēks būs bezsamaņā. Akūta narkoze, izraujot sāpošu zobu, visbiežāk ilgst līdz 15 minūtēm, taču plānveida ārstēšanas ilgums būs atkarīgs no zobu un vispārējā veselības stāvokļa.
Ja nav bojāti ļoti daudzi zobi, varbūt tos izdosies salabot jau stundas laikā.
Taču, ja labojamā ļoti daudz, iespējams, ārstēšana tiks veikta pa posmiem. Tas atkarīgs arī no klīnikas taktikas. Piemēram, dažviet trijās stundās salabo visus zobus, citur pieņemts ārstēšanas laiku sadalīt pa vienai stundai. Parasti narkozi atkārto ne ātrāk kā pēc mēneša, kad organisms ir atguvies.
- Stipru baiļu un fobiju gadījumā būtu jāsaprot, kāpēc šīs pārmērīgās bailes radušās. Parasti tas ir saistīts ar domām, ka pie zobārsta notiks kaut kas sāpīgs, apkaunojošs vai katastrofāls. Piemēram, ka būs mežonīgas sāpes vai uznāks infarkts. Mēdz būt domas par alerģisku reakciju, kas beigsies ar anafilaktisko šoku.
Šīm domām parasti ir saistība ar iepriekšēju neveiksmīgu pieredzi, kas tiek attiecināta arī uz nākamajām vizītēm.
Bet baiļu ķēdi var pārraut. Vislielākā pieredze strādāt ar izmainītām domām ir psihiatriem. Veiksmīgi ar šiem traucējumiem palīdz tikt galā kognitīvi biheiviorālie terapeiti, iemācot sasaistīt savu rīcību ar domām un emocijām. Pacients vienlaikus iet pie terapeita un zobārsta, sākumā veicot ārstnieciskas manipulācijas, no kurām baidās vismazāk. Reizēm apskaidrība, ka zobārsts nav nekāds briesmonis, rodas pavisam drīz.
