Rīga +18°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vispirms gribu nomierināt – savu reizi izslidināt no rokām krūzi vai telefonu gadās katram. Neuzmanība, satraukums, nogurums… Ne visa priekšmetu izkrišana no rokām uzreiz jāsaista ar slimību! Taču, ja šādā veidā īsā laikā tiek likvidēta jau puse trauku vai piektais telefons un apkārtējie sāk aizrādīt, tad gan savai neveiklībai, iespējams, būtu jāpievērš uzmanība. Biežāk tā gadās krietnā vecumā, jo samazinās muskuļu spēks un kustību koordinācija, arī spēja pārvaldīt smalkās kustības, tomēr visu norakstīt uz gadiem arī nav pareizi.
Nopietnie iemesli. Bojājumi perifērajā nervu sistēmā vai muskuļos
Atgādinājums: perifērajā nervu sistēmā ietilpst 12 galvas smadzeņu jeb kraniālo nervu pāri un 31 muguras smadzeņu jeb spinālo nervu pāris, kas saista centrālo nervu sistēmu ar audiem un orgāniem, lai tu varētu kustēties un just…
Kāpēc var tirpt vai kļūt nespēcīga roka?
Viens no biežākajiem variantiem ir kompresijas neiropātijas. Visbiežāk dzirdēts droši vien ir karpālā kanāla sindroms, kad saspiests viens no plaukstas nerviem. Pazīmes atkarīgas no bojājuma pakāpes, bet galvenais rādītājs ir tas, ka sāpju, pietūkuma un notirpuma dēļ tev ir grūti savilkt dūri un paņemt kaut ko rokā.
Karpālā kanāla sindroms parasti rodas, pārslogojot plaukstas locītavu, veicot monotonas kustības ar rokām.
Tas var izpausties abās rokās, bet visbiežāk vienā būs vairāk, otrā – mazāk.
Kā ārstē? Lai atslogotu plaukstu, lieto ortozi (vismaz uz nakti), tā mazinās spiedienu uz nervu. Var palīdzēt blokādes un fizikālā terapija, piemēram, ultraskaņa, magnētterapija un elektroforēze. Nereti būs nepieciešama operācija, lai atbrīvotu nospiesto nervu.
Vēl viens iespējamais perifērās nervu sistēmas bojājums, kas izraisa plaukstas muskuļu vājumu, ir polineiropātija jeb vairāku perifēro nervu bojājums. Viens no biežākajiem šīs slimības iemesliem ir cukura diabēts, vairogdziedzera slimības, arī regulāra alkohola lietošana, kad mēs, ārsti, runājam par toksisko polineiropātiju.
Tā mēdz veidoties arī pēc ķīmijterapijas un staru terapijas.
Biežāk tiek skartas tieši jušanas šķiedras. Pie dziļākiem bojājumiem cieš šķiedras, kas atbild par kustībām, un tad rodas vājums. Pirmās pazīmes būs jušanas traucējumi, notirpums, dedzināšana, nepatīkamas lauzošas sajūtas rokās. Polineiropātija visbiežāk izpaužas abās rokās vai kājās. Jāatzīst, ka dažkārt, veicot virkni izmeklējumu un visvisādas analīzes, polineiropātijas cēloni tā arī neizdodas atrast.
Kā ārstē? Vispirms tomēr jāmēģina noskaidrot polineiropātijas iemesls, lai izvēlētos atbilstošu ārstēšanu. Ja tas ir cukura diabēts, tad jākontrolē un jāmazina cukura līmenis asinīs. Tāpat, ja vainojams vairogdziedzeris, jāārstē tas. Paralēli zālēm var līdzēt arī fizikālās terapijas procedūras – līdzīgi kā pie kompresijas neiropātijām. Polineiropātija nav pilnībā izārstējama, taču tās izpausmes gan izdodas atvieglot.
Pie vainas var būt arī deformēti skriemeļi vai starpskriemeļu diska trūces mugurkaula kakla daļā, kas nospiež nervu saknītes vai pat rada bojājumu muguras smadzenēs, izraisot nespēku, jušanas traucējumus rokās un sāpes, kuras izstarojas uz pirkstiem.
Kā ārstē? Ar blokādēm, taču pretsāpju līdzekļi novērš vienīgi sāpes, nevis problēmas cēloni. Vieglākos gadījumos neaizvietojama ir ārstnieciskā vingrošana, jo tiek stiprināti kakla un plecu muskuļi, izlīdzināta nesimetriska muskulatūras noslodze kakla un plecu daļā.
Dažos gadījumos, kad diska trūce ir liela un nekas cits nav līdzējis, būs nepieciešama operācija, lai saspiestās nervu saknītes atbrīvotu.
Ja tev pastāvīgi krīt laukā no rokām priekšmeti, iespējams, roku vājuma iemesls ir miopātija – bojājumi pašos muskuļos vai sinapsēs starp muskuļiem un nerviem. Viens no biežākajiem variantiem, kas izpaužas ar muskuļu vājumu, ir miastēnija, kad ir traucēta impulsu pārvade starp nervu šķiedru un muskuli.
Tā ir autoimūna kaite, kad veidojas antivielas pret receptoriem, kas nodrošina nervu impulsu pārvadi. Visbiežāk ir vispārējs muskuļu vājums.
Šī slimība ir ļoti viltīga. Pat grūti atklāt, jo tā maskējas aiz dažnedažādiem citiem simptomiem, piemēram, vispārēja nespēka, rīšanas traucējumiem, redzes dubultošanās, plakstiņa noslīdēšanas.
Kā ārstē? Ar zālēm, kas uzlabo nervu impulsu pārvadi un nomāc autoimūnos procesus. Prognoze, ja lieto medikamentus un klausa neirologam, ir diezgan laba.
Ļoti nopietni iemesli. Bojājumi centrālajā nervu sistēmā
Atgādinājums: centrālā nervu sistēma ietver galvas un muguras smadzenes…
Tikai nenobīsties, bet ir reizes, kad roku neveiklība liek ārstam aizdomāties par multiplo sklerozi. Tā bojā galvas smadzeņu balto vielu, un centrālajā nervu sistēmā veidojas iekaisīgas dabas perēkļi, rezultātā cieš nervu šķiedru apvalks un tiek traucēta nervu impulsu pārvade. Ja perēklis radies smadzeņu zonā, kas nodrošina kustības, tad jutīsi vājumu rokās vai kājās, vai, ja tas izveidojies zonā, kas regulē jušanu, var būt jušanas traucējumi, notirpums rokās, kājās, mugurā.
Ja perēklis radies smadzeņu zonā, kas atbild par kustību koordināciju, var būt līdzsvara un koordinācijas traucējumi.
Bet – tā kā nervu šķiedru bojājumi dažu nedēļu laikā paši par sevi sarētojas, nelāgās izpausmes pāriet, un cilvēks tāpēc bieži vien nemaz nevēršas pie ārsta.
Multiplajai sklerozei raksturīgs arī redzes nerva iekaisīgs bojājums, kad pēkšņi pazūd redze ar vienu aci, tā kļūst miglaina vai izkrīt kāds redzes lauks. Var būt sāpes aiz acs ābola.
Vēl pie multiplās sklerozes nereti ir čurāšanas traucējumi – urīna nesaturēšana vai aizture.
Visbiežāk multiplo sklerozi atklāj jauniem cilvēkiem līdz 40 gadiem, bet citreiz arī vecākiem, kas agrāk nav pievērsuši uzmanību slimības pazīmēm.
Kā ārstē? Rodoties izpausmēm, svarīgi noteikt diagnozi un tad lietot attiecīgas zāles, lai mazinātu iekaisumu un novērstu nākamo perēkļu veidošanos. Jo agrāk slimību atklājam, jo mazāk perēkļu, jo labāka prognoze.
Vēl viena nelāga kaite ar motoro neironu bojājumu muguras smadzenēs – amiotrofā laterālā skleroze… Par laimi, sastopama retāk nekā multiplā skleroze.
Vājums rokās un kājās ir mazākā bēda, bet cieš arī rīšanas un elpošanas muskuļi, kas apdraud dzīvību.
Muskuļi atrofējas un izdilst. Tie raustās, jo līdz muskuļu šūnām nonāk nepareizs signāls, izdilst plecu, roku un mēles muskulatūra. Rodas runas un rīšanas traucējumi, grūtības noturēt karoti, aizpogāt blūzi un pat padzerties vai norīt siekalas. Amiotrofā laterālā skleroze biežāk attīstās krietnā vecumā.
Kā ārstē? Prognoze diemžēl nav iepriecinoša.
Bojājumus centrālās nervu sistēmas kodolu sakopojumā, kas atbild par spēju kontrolēt kustības un muskuļu tonusu, rada Pārkinsona slimība. Sākumā pakāpeniski var izmainīties rokraksts un runa, kas kļūst lēnāka, izmainās sejas mīmika, ir grūtības veikt sīkas kustības ar rokām, piemēram, nevari aizpogāt blūzei pogas, pievienojas stīvums.
Vēlāk var parādīties asimetriska trīce, kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi, izmainīties gaita.
Kā ārstē? Zāles izvēlas ārsts atkarībā no simptomiem, kuri vairāk traucē. Mūsdienās tos izdodas diezgan labi notušēt, ja vien slimība nav ielaista un progresējoša. Svarīgi atšķirt, vai parkinsonisms ir primāra kaite vai, piemēram, izpausmes rodas kā galvas smadzeņu asinsvadu slimības sekas, un tad jākoriģē arī citas lietas, piemēram, augsts asinsspiediens.
Kad labāk tomēr jākonsultējas ar ārstu?
Ja paralēli tam, ka ik pa laikam no rokām kaut kas izkrīt, raksturīgi:
- tu nevari arī noturēt rokās telefonu;
- tev grūti vai neiespējami atskrūvēt burciņu un ūdens pudeli;
- tu ar pūlēm atslēdz durvis vai tas pat neizdodas;
- tev grūti satvert krūzīti un pielikt pie mutes karoti;
- tu nevari no tējkannas ieliet tēju krūzē;
- tu nespēj satvert pildspalvu un aizpogāt pogas;
- tev nav spēka pacelt pat vieglus priekšmetus – kaut vai grāmatu;
- parādās arī notirpums, līdzsvara un koordinācijas traucējumi, sāpes;
- ja šie simptomi progresē un nav saistāmi ar pārstrādāšanos iepriekšējā dienā.
