Rīga -13°C 
Tantes dāvana
Ar ekstrasensi Gaidu Lākuti iepazinos pirms dažiem gadiem spoku medībās Liepājā. Spoku apsēsto namu tuvumā ekstrasense sazinājās ar paralēlās pasaules būtnēm un ar rāmīti mērīja enerģētiku. Lielāko piedzīvojumu, pat pārbīli, piedzīvojām centrālajos fortos, kur fotogrāfijās ieejas katakombās nobildēja īstu spoku. Iestaigājot baisos eju labirintus, Gaida ik pa laikam nodrebinājās, sajūtot auksta gaisa plūsmu, kas, pēc viņas vārdiem, nozīmēja rēgu klātbūtni. Līdzīgas izjūtas viņu pārņēma, piedaloties televīzijas raidījumā Tautas balss. Ekstrasensi kādā no pārbaudījumiem. «Mums aizsēja acis un veda uz kādu noslēpumainu vietu,» dziedniece stāsta par piedzīvoto pirms daudziem gadiem galvaspilsētas centrā. «Izkāpjot no mašīnas, mani pārņēma ledains aukstums. Pat nodomāju, ka esam atklātas aizsalušas jūras krastā.
Bet kāpjot ēkas pagrabstāvā, sajutu baisu nolemtību. Sapratu – steigšus jānorobežojas no tā, ko jūtu, citādi pārbaudījumu neizturēšu.»
Vēlāk ekstrasense stāstīja par baisajām izjūtām, kas viņu pārņēma Stūra mājas pagrabos…
Ārēji trauslā sieviete ar sarkanajiem matiem, demonstrēdama, ka cilvēka enerģētiskajām spējām nav robežu, kailām kājām staigā pa sasistu pudeļu lauskām, pēc fotogrāfijas pasaka, kādas likstas vajā cilvēku, un neklātienē spēj viņam palīdzēt.
«Vecmāmiņas māsa mīlēja, pūta rozi, dziedināja sirdzējus,» stāsta Gaida. «Omammai bija melnā grāmata un bufetē stāvēja pudelīte ar uzlējumu spirtā, piemēram, pudelīte ar čūsku, pudelīte ar benedikta saknīti (tas, tāpat kā žeņšeņs, ir lielisks energostimulators), bet viņa neatzina tos buršanās pekstiņus, ar ko nodarbojās viņas māsa. Viņa dzīvoja pie mums, un man joprojām šķiet, ka tante pati izvēlējās brīdi, kad aiziet no dzīves. Tas notika tieši tad, kad omamma bija aizbraukusi uz Rīgu un mani vecāki bija darbā. Mājās biju tikai es. Mierinot uzliku viņai rokas. Tante neko neteica, tikai cieši paskatījās uz mani un aizgāja… Man bija kādi četrpadsmit gadi. Iespējams, tajā brīdī viņa savas spējas nodeva man.»
Gaidai nav skaidras atbildes, kāpēc viņa pievērsusies dziedināšanai. «Par savu izvēli esmu pateicīga mammai. Viņa bija feldšere, ļoti interesējās par medicīnu, zināja, kādu zālīšu uzlējumi der pret konkrētu slimību, kas jāēd, lai ātrāk izveseļotos. No mammas esmu mantojusi ļoti labas grāmatas, kurās aprakstīti ārstniecības augi, to farmakoloģiskās īpašības, arī kādu slimību gadījumā tās jālieto. Mamma teica, ka es varētu būt laba dziedniece. Viņu mocīja dažādas kaites, arī vēzis. Kad pārnācu no darba, mamma lūdza, lai pamasēju sāpošo muguru. Uzliku rokas, un sāpes viņai rimās. Reiz man pašai uznāca spēcīgas galvassāpju lēkme. Piepeši izdzirdēju balsi: «Pieliec kreiso roku sāpošajai vietai!» Tā arī izdarīju un fiziski jutu, kā sāpes pāriet uz roku. Tad sapratu, ka tādi varu atvieglot slimības simptomus. Sāku palīdzēt bērniem, tuviniekiem, arī sev. Apzinājos, ka ir kaut kas Augstāks, ko nevaram izprast, bet kas saprot mūs un caur manām rokām dziedina. Sāku interesēties par ezoteriku, apmeklēju dziedniecības kursus, jo dabas dotais potenciāls jāpilnveido. Pirmajā kārtām dziedniekam jātiek galā ar sevi. Ja vari palīdzēt sev, tad spēj dziedināt arī citus.»
Īstās mājas
Kopš mazām dienām Gaida nojauta, ka ir nākusi no citas pasaules un šeit nav viņas īstās mājas. Te viņa ieradusies uz laiku, lai izpildītu kādu Augstāku spēku dotu uzdevumu. «Bērnībā diezgan ilgi šķita, ka uz Zemes nejūtos savā ādā, nesapratu daudzu cilvēku rīcību,» dziedniece stāsta.
«Zinu, ka pirms atnākšanas uz Zemi biju dzīvojusi vietā, kur valda miers, mīlestība un visi ir veseli.
Daudzu īpašību, kas piemīt cilvēkiem, tās pasaules būtnēm nav. Tur to pasauli, kur viss ir ideāli un no kuras mēs visi nākam, domāju arī pēc kāda neparasta notikuma. Manā mūžā bija ļoti smags posms. Cilvēks, ar kuru man bija paredzēts kopīgs bizness, pazuda un mani iegāza. Man trūka padoma, kā izkulties no nepatikšanām. Divas nedēļas nespēju ne ēst, ne gulēt. Kad fiziskie spēki atstāja, piepeši jutu: kāds man viegli uzliek roku uz pleca un paceļ augšup. Lēni riņķojot pa spirāli, es lidoju. Nonācu pasakaini skaistā vietā, kur krāsas ir dzīvākas nekā uz Zemes: koši zaļa zāle, spilgti zilas debesis, zeltaini balts starojums. Jutu, ka mani kāds pavada, bet savus pavadoņus neredzēju. Mēs gājām pa parku piekraste, kuru apskaloja smagdzaļa jūra. Starp mūžzaļajiem skujkokiem pašā centrā auga dimantiem klāta sakura. Nodomāju – žēl, ka neesmu paņēmusi fotoaparātu… Pavadoņi mani aizveda uz jūru. Krastā stāvēja plastmasas bļoda. «Sēdies!» viens no viņiem man pavēlēja. «Es taču noslīkšu!» bailēs pretojos. Pavadonis mani satvēra aiz pleciem un stingri teica: «Sēdies!». Pat nepaspēju nobīties, kad mana galva jau bija zem ūdens. Tā trīs reizes – it kā svētījot, kā atvēsinot manu prātu – mani pabāza zem ūdens. Pēc tam es vienā mirklī atgriezos no tās pasaules. Tas nebija sapnis.Drīzāk astrālais ceļojums, kurā uzzināju, kā atrisināsies manas problēmas (tieši tā arī viss notika!). Bet galvenais – redzēju, kā izskatās manas mājas. Ar to gaismu, dievišķās enerģijas lādiņu, ko saņēmu tajā pasaulē, es varu ārstēt cilvēkus.»
Lāsts
Gaidai Lākutei darbā bieži jāatbrīvo cilvēki no negatīvās enerģijas, kas posta viņa fizisko ķermeni. Dziedniece zina, kādu ļaunumu tas var nodarīt, jo, gaidot trešo bērniņu, lāstu uz nāvi viņai bija uzlikusi kāda sieviete. «Zināju, ka eksistē paralēlā pasaule, ir gaišie un tumšie spēki, bet būdama pozitīvi domājoša, neticēju, ka iespējams otram nodot tādu ļaunumu, ka visa dzīve sagriežas kājām gaisā – neveicas darbā, zūd veselība, cilvēks var pat nomirt. Man likās – tādus pekstiņus izdomā tie, kas negrib strādāt, nevēlas vainu saredzēt sevī. Taču ar mani notika dīvainas lietas. Gaidot mazuli, man piepeši strauji pasliktinājās veselība. Naktī gulēju tikai divas stundas – no diviem līdz četriem. Spēkus neatjaunoju, no rīta grīļodamās gāju uz darbu. Man kļuva arvien sliktāk, šķita lēnām mirstu. Ārsts man neko neatklāja. Nezināju vairs nevienu, pie kā vērsties pēc palīdzības…»
Kādu vakaru, kad ģimene pārradās no viesībām un devās pie miera, Gaida aizgāja virtuvē pēc tējas. «Mājā valdīja klusums, viss vēl smaržoja pēc krāsām, un es laimīga nodomāju: esam to paveikuši – uzcēluši māju! Pēkšņi ieraudzīju sievietes tēlu.«Tu esi viena,» viņa teica. Jā, taisnība, – nodomāju. Tajā brīdī man sevis kļuva neizsakāmi žēl, šķita, ka nevienam neesmu vajadzīga. Sievietes balss pavēloši mudināja: «Ko kavējies? Tu taču nevienam neesi vajadzīga! Paņem striķi un pakaries!» Kā nohipnotizēta mēģināju atcerēties, kur saimniecības ēkā atrodas virve… Mani dzīvē atgrieza spalgs durvju zvans. Kā atmodusies no transa, es tai balsij skaļi pateicu: «Ej un pati pakaries!» Devos atvērt durvis. Bija atnākusi mana mamma…»
Tomēr drebuļi un nepatīkamās izjūtas joprojām plosīja Gaidas ķermeni. Bezmiega mocīta un izmisusi, kādu vakaru viņa prātoja, kā palīdzēt sev un gaidāmajam bērnam, jo saprata: viņi abi var aiziet bojā. «Atcerējos, ka mammītei ir Latviešu tautas buramvārdi. Sameklēju grāmatu, atradu vārdus, ar kuriem var noņemt lāstu, un vairākas reizes sveces gaismā no sirds tos noskaitīju. Puff! – jutu, kaut kas smags, karsts, netīrs, saindēts no manis aiziet. Īsti neprazdama, pati sev biju noņēmusi lāstu!»
Gaida nojauta, kura sieviete viņai toreiz kaitēja, bet, lai cik salda būtu atriebība, viņa nedomāja atdarīt.
«Kad lāstu noņem, tas kā bumerangs atgriežas pie tā, kurš to pasūtīja vai uzlika.
Gandrīz katru dienu man kāds jāatbrīvo no lāsta, un es arvien brīnos par to muļķību un ļaunumu, kas mīt cilvēkos. Viņi nesaprot, ko dara! Arī pati joprojām neesmu no tā pasargāta. Kad man piepeši rodas neparastas sajūtas, sāk šķobīties veselība, vēl nenoticu, ka tas varētu būt lāsts, bet, kad darbā sākas ķibeles – viens neatnāk uz konsultāciju, otrs sajauc pieņemšanas laiku, pat kārtis rāda lāstu –, tad es to sev noņemu un viss nostājas savā vietā. Neatsaku arī tiem, kas, vēlot ļaunu citiem, lāstu saņēmuši kā sodu. Tādās reizēs gan ne vienmēr izdodas negatīvo enerģiju noņemt, cilvēkam var kļūt vēl sliktāk. To redzot, saku, lai nelaimīgais pārdomā savu rīcību un mēģina izlīdzināt pāridarījumu. Kādai sievietei ar vasku un lūgšanām noņēmu nelūādējumu, bet nepatīkamās sajūtas parādījās no jauna. Viņa ar asarām acīs atzinās, ka reiz lielas dusmās kādam uzbļāvusi – kaut tu nosprāgtu! Nobloķējot savu rīcību, lūdzot piedošanu, izdevās no nobūruma atbrīvoties. Dažreiz cilvēku rīcību grūti izprast. Daudzi rīkojas kā suns uz siena kaudzes – desmit gadu nedzīvo kopā, bet, tiklīdz vienam no viņiem uzrodas otra puse, ierodas, lai izjauktu jaunās attiecības, vai uzliek lāstu. Skaudības dēļ cits otru nobur, nolād. Kad ģimenē šķiras un sākas mantas dalīšana, cits otru gatavs saplosīt. Ja darbā sākušās problēmas, kāda kolēģis vēlas izēst no vietas, iesaku meklēt palīdzību, kamēr cilvēks nav zaudējis darbu. Ekstrasenss var palīdzēt izcelt gaismā neveiksmes iemeslu un ieteikt risinājumu. Tāpat jāuzmanās no enerģētiskajiem vampīriem. Kādu talantīgu sievieti man izdevās izraut no vampīra nagiem. Ja viņa ar to vīrieti būtu palikusi kopā, sāktu slimot un aizietu bojā…»
Dziedniece Gaida cilvēkus konsultē arī neklātienē. Daudzi viņas klienti strādā ārzemēs. «Cilvēks, kam neveicas, streiko veselība, man atsūta internetā fotogrāfiju, un pēc tās es nolasu, kas viņam dzīvē traucē un kā varu palīdzēt. Pieslēdzoties varu noņemt negatīvo enerģiju vai nobūrumu. Atbrīvojoties no svešas enerģijas, cilvēkam atjaunojas imunitāte, uzlabojas veselība.»
Dziedina pa posmiem
Ekstrasense noņem lāstu, meklē pazudušus tuviniekus, lietas, atbrīvo ēkas no spokiem, zīlē pēc taro kārtīm. Dziedinot Gaida strādā četros līmeņos. «Pirmais ir fiziskais, izmantoju zālītes, masāžu, vingrošanu,» stāsta Gaida Lākute. «Tas sasaucas ar ēterisko, kurā izmantoju mūziku un aromterapiju. Otrais posms ir daudz augstāks, smalkāks – bioenerģētiskā dziedināšana: slimu orgānu ar rokām atbrīvoju no negatīvās enerģijas.» Dziedniece Gaida pārvalda arī reiki. «Reiki darbojas pēc netīrā trauka principa,» paskaidro ekstrasense. «Slimībai nepārtraukti tiek pievadīta pozitīvā enerģija, un, kad trauks pilns, negatīvā enerģija iztek. Atšķirība no reiki, bioenerģētiskās dziedināšanas laikā no slimās vietas vispirms tiek noņemta negatīvā enerģija, un tad tiek pievadīta, nostiprināta, izlīdzināta pozitīvā enerģija. Šajā līmenī dziedināšana notiek straujāk nekā pirmajā. Trešajā – garīgajā – posmā tiek mainīti cilvēka kļūdainie uzskati, notiek domu attīrīšana. Šajā līmenī cilvēks bieži jāatbrīvo no negatīvās programmas. Viņš gan sevi var programmēt pats, gan citi pavēles vai apgalvojuma formā viņam var iegrozīt, piemēram, ka viņam ir neizārstējama slimība. Bailēs par to viņš beigu beigās to arī dabūs! Vecākiem, skolotājiem, ārstiem, dziedniekiem jādomā, ko viņi runā.
Cilvēku viegli ieprogrammēt transa stāvoklī pirms miega un brīdī pirms nomoda.
Šad tad aizrautīgā darbā vai automašīnā pie stūres cilvēks piepeši aizpeld, neatcerēdamies, kā nokļuvis līdz nākamajam pagriezienam vai kāpēc nomaldījies no ceļa. Tajā brīdī viņš atrodas transā. Īpaši viegli programmēt tos, kas pārlieku uzticas autoritātēm, piemēram, reliģiskos fanātiķus. Arī skolotājs, kas ir autoritāte, bērnu ar atvērtu sirsniņu var izpildīt ar nepareizu programmu. Tie, kas ir paklausīgi kā jēriņi, dzīvē bieži vien neko nesasniedz, jo skolotājs viņiem ierādījis noteiktu vietu un pacelties augstāk viņiem ir grūti. Arī es bērnībā biju saprogrammēta. «Nerunā, kad pieaugušie runā!» – tēvs stingri teica, un es nevarēju pat pārdevējai palūgt, ko vēlos. Bieži pie manis vēršas cilvēki, kam traucē programma Ko par mani nodomās; Kā es izskatīšos. Visu laiku domā – Ko par mani domās citi? Vai arī cita programma – Tu tāpat nenokārtosi autobraukšanas eksāmenus; Tu nekad nemīlēsies; Tu nekam neesi derīgs. Ja cilvēks pārmēru lieto alkoholu, lielākoties viņam ir vai nu uzlikts lāsts, vai viņš ir ieprogrammēts. Arī bezlaulības vainags ir dzimtas lāsts vai programma, piemēram, pēc šķiršanās bijušais vīrs dusmās nolādējis sievu, sak, tu ne ar vienu citu nebūsi laimīga! Kad negatīvo programmu noņem, cilvēkam kļūt vieglāk veidot attiecības, arī darbā sāk veikties. Lai nekļūtu par šādas nelabvēlīgas programmas upuri, ir jādzīvo šeit un tagad,» dziedniece Gaida dod vienkāršu padomu.
Dziedniece atzīst, ka visgrūtāk strādāt ar ceturto – karmisko – līmeni. «Skatos cilvēka iepriekšējās dzīves, jo līdzīgs pievelk līdzīgu. Nodarījums, par ko viņš maksā šajā dzīvē, var būt saistīts ar vecvecāku vai senāku senču neapdomīgu rīcību. Dzimtas fotogrāfijās redzu, ka bieži vien klienti, kas netiek galā ar savu problēmu, pēc izskata līdzinās kādam priekštečim. Dažreiz pat redzu sižetu. Piemēram, sievetei, kas nevar apprecēties, bezlaulības vainags ir karmisks sods, jo viņas vecmamma piebūrusi sev vīru. Noņemot šo lāstu, sievietes dzīvē mainās, viņa pat kļūst skaistāka, šķiet, ka no viņas plūst gaisma…»
Garu klātbūtne
Dziedniece jūt garu klātbūtni, sarunājas ar paralēlās pasaules būtnēm, bet dažus notikumus izskaidrot nevar: «Ieslēgusi astrālo redzi, redzu lāstu, kas kā melns veidojums ir virs cilvēka galvas. Par svešu pieslēgumu liecina arī kustīgas bumbiņas virs galvas. Dažās mājās esmu redzējusi līdzīgas enerģijas bumbiņas, kas pārvietojas pa telpu. Beidzamajā laikā manās rokās nonākušas fotogrāfijas, kuras pētot parādās mīklaini veidojumi, kas iepriekš tur nav bijuši. Kāda sieviete man atnesa ģimenes mājas bildi. Viņa nespējot ilgi tur uzturēties, šķietot, ka ēkā kāds staigā. Pētot bildi, virs tajā esošā cilvēka galvas piepeši ieraudzīju bumbiņas, kas te parādījās, te nozuda,» Gaida stāsta un fotouzņēmumu kaudzē sameklē kādu melnbaltu uzņēmumu. «Vīrietis mīklainos apstākļos gājis bojā. Virs viņa galvas ieraudzīju sarkanu plankumu, kura forma mainās – brīžiem ir kā sarkans zirneklis, bet tad tas līdzinās zvaigznei. Šim vīrietim attiecībās bija radušās nopietnas problēmas, uz krekla bija parādījies košs plankums – kā uguns liesmas.»
Gaida stāsta: strādājot ar fotouzņēmumu, noskaidrojot, kāpēc cilvēks pēkšņi mainījies, kādēļ dzer, nokļuvis nelaimē un aizgājis bojā, jaušama garu klātbūtne. «Tas notiek tik reāli, it kā attēls atdzīvotos,» viņa saka un atzīstas – viņu pašu tas pārsteidz.
Ekstremitātes savā praksē saskaras arī ar dziedināšanas brīnumu. Viņa pastāsta par kādu vienkāršu metodi, ar kuru tiek noņemtas galvassāpes pēc smadzeņu satricinājuma. «Cietušajam ap galvu aplieku lentīti. Ja cilvēks ir vesels, noteikti punkti virs ausīm, uz pieres un pakausī sakrīt, bet, apliekot lenti pēc smadzeņu satricinājuma, var redzēt vietu, kur pēc trieciena radies neliels izbīdījums. Tam nepieskaroties, izlīdzinu lauku un noņemu negatīvās enerģijas. Pēc procedūras klients pusstundu mierīgi guļ. Pēc tam vēlreiz nomēru galvu ar lenti. Visi punkti sakrīt, galvassāpes ir rimušas. Pēc līdzīgas manipulācijas pāriet arī migrēna,» par brīnumaino izdziedināšanu stāsta Gaida. Tad viņa izstāsta sapni, ko nesen redzējusi: «Dziedināju cilvēkus, redzēju savu skaisto māju, brīnišķīgos bērnus un attiecības. Pamodusies domāju – kas esmu, ar ko nodarbojos? Atvieglota uzelpoju, ka tas nebija tikai sapnis. Esmu laimīga, ka ik dienu varu pieskarties dziedināšanas brīnumam.»
