Rīga +1°C 
Kafija jāuzglabā noslēgtā traukā, tumšā vēsā vietā. Ieteicams uzreiz pēc iebēršanas kafiju ar stampiņu cieši sapresēt, tā samazinot gaisa piekļuvi, – un to var atkārtot ik reizi, kad paņem kafiju.
Protams, garšu ietekmē arī malums – jo rupjāk samalta, jo vājāks dzēriens. No otras puses – ja kafija būs samalta pārāk smalki, dzēriens pārlieku ievilksies un būs rūgts. Te gan jāpiebilst, ka pagatavošanai franču presē noteikumi ir pretēji – vidēji un rupji malta kafija izdala izteiktāku aromātu un eļļas.
Kafijas dzirnaviņu cena un novatoriskas fīčas maluma kvalitāti īsti gan neietekmēs – droši vien tikai tavu entuziasmu ķerties pie pupiņu malšanas pirms katras krūzītes.
Zelta proporcija: 1 daļa kafijas pret 20 daļām ūdens (tātad uz krūzīti (200 ml) ūdens ņemam 10 g jeb 2 kārtīgas tējkarotes kafijas.
Ja tavā virtuvē ir espreso iekārta vai filtra kafijas automāts, ir skaidrs, kā kafiju gatavosi. Ja ne, tavā priekšā stāv trīs populāras iespējas.
Mokas kanniņa
Mokas kanniņas īpašu popularitāti bauda Itālijā (kur to radītājs un populārākais ražotājs ir Bialetti) un Spānijā. Mokas kanniņa sastāv no apakšējā trauka, kafijas metāla filtra un augšējā trauka. Apakšējā daļā tiek ieliets ūdens, filtrā ielikta kafija, un karsējot ūdens ar spiedienu caur filtru nonāk no apakšējās daļas augšējā – jau kā kafijas dzēriens. Pagatavošanai mokas kanniņā svaigs pupiņu malums patiesībā nav tik būtisks, jo augstā temperatūra, kādā top kafija, garšas nianses nedaudz notušē. Mokas presē gatavota kafija būs tumīgāka, rūgtāka un daudz stiprāka, salīdzinot ar filtrētu vai franču presē gatavotu dzērienu, kas būs dzidrāks, vieglāks, maigāks.
Franču prese
Franču prese ir īpaši populāra Skandināvijas valstīs. Gaume katram, protams, ir sava, tomēr kafijas pazinēji teic – pagatavošanai mājas apstākļos franču prese ir vislabākais paņēmiens. Un arī elementārākais, patiesībā – ieber kafiju, aplej ar verdošu ūdeni, nogaidi 4–6 minūtes, nospied un lej krūzītēs. Kāpēc tieši šādu laiku? Jo pirmo četru minūšu laikā samaltajās pupiņās atraisās aromāts un ēteriskās eļļas, bet pēcāk sāk izdalīties kofeīns un kafijas rūgtums. Turot kafiju aplietu ilgāk par septiņām minūtēm, tā kļūst jo stiprāka un rūgtāka, turklāt dzērienā nonāk arī veselībai un garšai nevēlamas vielas. Tas arī ir lielākais sliktums, kas nāk līdzi ieradumam dzert tāpat krūzītē aplietu kafiju. Tāpat nav ieteicams kafiju apliet ar pavisam verdošu ūdeni – optimālā temperatūra kafijas apliešanai ir 90 grādi.
Filtrs
Filtrā pagatavota kafija kādu laiku bija kļuvusi par tādu kā modes lietu. Patiesībā tas ir vissenākais kafijas pagatavošanas veids, kam ir savas priekšrocības un arī savi trūkumi. Šādi pagatavots dzēriens būs viegls un īpaši aromātisks, taču rezultāts ir silts, nevis karsts (mīnuss tiem, kas mīl karstu kafiju), un pagatavošana prasa pacietību. Pagatavošana notiek divos soļos. Vispirms filtrā iebērtā kafija tiek aplieta ar nelielu daudzumu ūdens, tādējādi to atdzīvinot. Pēc mirkļa tiek uzliets atlikušais no vajadzīgā ūdens daudzuma. Šajā pagatavošanas veidā ļoti svarīgs faktors ir ūdens un arī filtra kvalitāte.
