Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
-Vai sievietes pie uztura speciālistiem nāk biežāk?
Jā. Nāk arī vīrieši, bet kopumā galvenā atšķirība ir šāda – ja vīriešus vairāk interesē veselības ieguvumi, tad sievietēm gribas vienlīdz gan labi justies, gan labi izskatīties. Vienmēr ir vēlme “nomest” arī kādu kilogramu. Bet, jo vairāk gadu, jo kilogramu zaudēšanai jābūt ļoti mērķtiecīgai. No veselības viedokļa būtu jāzaudē tauku kilogrami, bet iespējami jāsaglabā liesā masa, muskuļi, kas palīdzēs uzturēt normālu vielmaiņu. Ja 20–30 gadu vecumā, vienkārši sakot, varam ēst un sportot un vispār darīt, kā gribam, tad 40–50 gados jāuzmanās – darot kaut ko pārspīlēti, aizraujoties ar krasām diētām un tamlīdzīgi, tas vienmēr atstās sekas. Ātri uzveikti kilogrami nepareizā veidā gandrīz vienmēr nāks atpakaļ, turklāt ar uzviju. Gribētos, lai cilvēki netievē kampaņveidīgi, bet gan pieņem kā dzīvesveidu.
Jo kampaņveidīga tievēšana un kardinālas uztura maiņas jau par labu nenāk, īpaši ar gadiem.
Piemēram, ja sieviete iepriekš nav radusi ēst daudz dārzeņus un zaļumus, bet pēkšņi to dara, un visur vēl pievieno sēklas un riekstus, gremošanas sistēmai var būt pārslodze. Veselība meklējama mērenībā uz zelta vidusceļa! Vecākiem kļūstot, ir svarīgi veikt arī spēka vingrojumus, kas palīdzēs uzturēt vielmaiņu un tā vienā brīdī kļūst svarīgāka par kilogramu skaitīšanu. Ar gadiem kļūstam mazāk tvirti un “mīkstāki”, tāpēc regulāri jārūpējas par to, lai tvirtums turētos, bet tauki nepieaugtu – ne tik daudz par kilogramiem kā tādiem.
-Pati esat kādreiz tievējusi?
Tā speciāli ne. Bet, kopš iestājās versija 5.0, proti, apritēja 50 gadu, man ir savas stratēģijas – zinu, ko esmu mantojusi ģenētiski, kas man der un kas ne. Piemēram, es ik pa 6 nedēļām rīkoju 4–5 dienu vegānisku gavēni, kad ēdienkartē ir tikai augu valsts produkti. Man ir augsti holesterīna rādītāji, tas ir pārmantots ģenētiski. Un viena no stratēģijām, kā to regulēt, ir šīs te vegāniskās kūres – ir pētījumi, ka, veicot cikliskas gavēšanas, četru mēnešu laikā bioķīmiskie marķieri uzlabojas. Te gan ir arī ierobežojumi porciju apjomā, graudaugu ir pavisam nedaudz, maz olbaltumvielu. Kad organismam kaut ko atņem, tas mobilizējas – “pārstartē” aknu, kas ir centrālais vielmaiņas orgāns.
Ķermenis būtībā ir slinks – tā ir sistēma, kas neveiks liekas darbības.
Ja visa pietiek, ķermenis necenšas! Savukārt īslaicīgi ierobežojumi organisma sistēmām liek pārkārtoties. Neatbalstu krasus un ilgtermiņa ierobežojumus. Turklāt… iespējams, es izšķirtos par labu augu valsts uzturam, ja dzīvotu Vidusjūras reģionā. Bet pie mums dārzeņu un augļu sezonalitāte ir tāda, kā ir. Un vēl man ļoti grūti būtu iztikt bez zivīm, īpaši jau pie Vidusjūras! Redzat, ar gadiem kauli kļūst trauslāki, tiem vajag vairāk uzturvielu, gremošanas sistēma noveco, zaudē jaudu. Tāpēc man patīk īslaicīgi ierobežojumi, kad organisms restartējas un gatavs strādāt efektīvāk. Arī par sportiskajām aktivitātēm man ir savs viedoklis – intensīvas slodzes manā vecumā vairs nav piemērotas, muguras un locītavas ir jānodarbina prātīgi un saudzīgi.
Svarīgākais – nav jāpārēdas! Var ēst mazāk.
Katram jāatrod savs ritms – nav viena universāla ēšanas plāna, kas der visiem. Ja kādam negribas brokastis, bet gribas sātīgas vakariņas – kāpēc ne? Un otrādi. Lieta jau ir tāda, ka tievējam mēs naktī – tā “šūpole”, cik ienācis un cik tiks izlietots, notiek naktī. Organisms enerģiju no paša tauku rezervēm pārsvarā iegūst nakts stundās, kad guļam, tāpēc pēdējai maltītei jābūt mērenai, lai šie procesi notiek ātrāk. Ja negribas pārāk vēlu pieēsties, bet arī ar tukšu vēderu gulēt negribas iet, vakariņas var sadalīt divās daļās – ap septiņiem apēd 70%, deviņos atlikušos 30% kaut ko vieglāku.
-Vai savā praksē esat dzirdējusi par kādiem produktiem, kurus cilvēki uzskata par superveselīgiem?
Ir tādi patiešām veselīgie un vērtīgie produkti, bet – tos nevajag ēst vienā dienā. Piemēram, avokado, lasis un rieksti. Visi trīs ir lieliski, ar labām taukskābēm, vērtīgām olbaltumvielām, vitamīniem un minerālvielām. Taču arī ļoti enerģētiski bagāti. Apēdot visus trīs vienā dienā, ēdienkarte sanāks pārāk enerģētiski blīva un, sēžot, piemēram, birojā, to nav iespējams notērēt.
Bet kopumā viens no kļūdainākajiem cilvēku priekšstatiem, ar ko sastopos ikdienā, ir – ka ēdiens tiek uztverts kā rezerves, kā kalorijas. Tā tas nav! Ēdiens ir uzturvielas, tas, no kā mēs sastāvam, nevis cipari, ko redzam uz svariem.
Nevis neēdot, bet gan pareizi ēdot mēs varam būt slaidāki un veselāki.
-Ko domājat par uzskatu, ka bailes veicina aptaukošanos? Ka reizēm nav iespējams notievēt tādēļ vien, ka ir bail kļūt resnākam vai tamlīdzīgi…
Jā, tā varētu būt. Te jāsaprot, ka bailes ir emocijas, kuras pavada trauksme. Trauksme var ieslēgt simpātisko nervu sistēmu divos līmeņos. Viens ir adrenalīna līmenis, kad – lido, cīnies vai bēdz! Tie ir gadījumi, kad redzam – cilvēks ēd normāli, pat daudz, bet ir slaids un vingrs. Un tad ir otra veida bailes, kad pieaug kortizola līmenis, kad ir pastāvīga neziņa, trauksme, adrenalīna gaidas – šis ir “krājējs”, ķermenis krāj un gatavojas. Tāpēc svarīgi ir atrast iespēju trauksmi mazināt.
Ieskaties arī te!
