Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
1. Kad ķīnieši gatavo, viņi gandrīz nekad neseko precīzām receptēm vai norādēm – viss atkarīgs no noskaņojuma un apstākļiem. Mazliet no tā, mazliet no šitā, un galu galā vienmēr sanāk kaut kas labs. Mērija saka: ķīniešiem patīk just, nevis skaitīt, jo viss ir plūstošs un mainīgs – kā virtuvē, tā dzīvē vispār.
Ķīniešu saimniecēm vispopulārākā mērvienība esot – mazliet.
2. Ķīnā ananasu pirms pievienošanas ēdienam parasti 20–30 minūtes patur vieglā sālsūdenī. Ananass satur bromelaīnu – brīnišķīgu enzīmu, kas organismam palīdz uzsūkt olbaltumvielas, taču tas arī ananasam piešķir asu, izteiktu garšu un mutē rada savelkošu sajūtu, kņudina lūpu kaktiņus un rīkli, jutīgākiem pat izraisot alerģisku reakciju. Tad, lūk, sālsūdens šā ņiprā enzīma spēku neitralizē – ananass kļūst padevīgs kā kaķēns. Bet saldās un sāļās garšas kombinācija, kas latvietim var likt izbrīnā raukt uzacis, ķīnietim ir pavisam ierasta.
3. Cepšanai vislabāk izmantot iepriekšējā vakarā pagatavotus un ledusskapī kārtīgi atdzesētus rīsus – tie būs stingrāki un nelips pie pannas, būs vieglāk sajaucami ar pārējām sastāvdaļām.
4. Viens no ķīniešu kulinārijas svarīgākajiem likumiem ir: karsta panna – auksta eļļa!
Šo gudrību, starp citu, saprot arī pārnestā nozīmē – karstā situācijā vienmēr jāsaglabā vēsa galva! Latvijas virtuvēs gan neesot īsti iespējams panākt tādu kārtīgu, ķīniešu izpratnei atbilstošu karstumu – degļos vienkārši nav tik lielas liesmas.
Projektu “TIEKAMIES PIE VIENA GALDA – 2. sērija” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “TIEKAMIES PIE VIENA GALDA – 2. sērijas” saturu atbild «Žurnāls Santa».
 |
|
 |
