Rīga +12°C 
Arvien biežāk sabiedrībā dzirdams – darbu zaudējis un nu jau kādu laiku meklē jaunu, cilvēks, kuram līdz vecuma pensijai palikuši uz viena rokas pirkstiem skaitāmi gadi. Stāsta arī, ka darbu zaudē pieredzējuši ļaudis ar labu izglītību, pat zinātņu doktora grādu, kurus, paradoksāli, bet tieši šī iemesla dēļ neņem mazāk kvalificētā darbā.
Dzirdēts arī, ka cilvēki pēc 40 vairs neesot spējīgi apgūt zināšanas un prasmes, ko paģēr modernās tehnoloģijas, tāpēc darba devējam pieredzējis darbinieks drīzāk ir slogs. Interesanti, kā tas saskan ar sudraba ekonomikas konceptu? Un ko par to vēsta Nodarbinātības valsts aģentūras statistika?
Tikai bezkaislīgi skaitļi
Februāra sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē bija 6750 bezdarbnieka statusā reģistrētu klientu vecumā no 60 gadiem. Tie ir aptuveni 15 procenti no kopējā bezdarbnieku skaita, sieviešu mazliet vairāk nekā vīriešu (3422 no kopējā šīs mērķa grupas skaita ir sievietes, 3328 – vīrieši).
Nodarbinātības valsts aģentūras Attīstības un stratēģiskās komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Signe Bierante norāda, ka lielākā daļa pirmspensijas vecuma bezdarbnieku ir ar profesionālo izglītību – 46,1 procents.
Otrā lielākā grupa ir personas ar vispārējo vidējo izglītību – 26,4 procenti, savukārt augstāko izglītību ieguvušie cilvēki šajā statistikā ieņem trešo vietu – 18,3 procenti. Salīdzinoši nedaudz bezdarbnieku šajā vecuma grupā ir ar pamatizglītību (7,9 procenti) vai zemāku izglītības līmeni (0,6 procenti).
Nodarbinātības valsts aģentūras speciālistu bezdarba ilguma analīze rāda, ka vairāk nekā puse (54,1 procents) bez darba ir līdz sešiem mēnešiem, kas vērtējams kā pozitīvs rādītājs, tomēr gandrīz trešdaļa bezdarbnieku vecumā 60+ bez darba ir ilgstoši – 27,8 procentiem bezdarba ilgums ir vairāk nekā gadu.
Bezdarba laiks līdz pusgadam, iespējams, liecina arī par bezdarbnieka pabalsta politikas iedarbīgumu.
Šo pabalstu aprēķina no vidējās iemaksu algas, ņemot vērā darba stāžu: 60 procenti algas būs tiem, kam stāžs ir 20 līdz 29 gadi, 65 procenti – tiem, kas nostrādājuši 30 un vairāk gadu. Pabalstu, pakāpeniski samazinot, izmaksā astoņus mēnešus; piektajā un sestajā mēnesī pabalsts ir līdz 50 procentiem no sākotnēji aprēķinātās summas, septītajā un astotajā – līdz 45 procentiem, un tā visbiežāk ir nauda, no kuras nav iespējams samaksāt pat neatliekamākos rēķinus.
Tomēr bezdarbnieka pabalsta izsīkšanas iemesls varētu būt tikai viens no daudzajiem. Pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir arīdzan laikmeta griežu samezglota pieredze darba devēju godprātīgā komercpraksē, nodokļu maksājumos, uzkrājumiem vecumdienām, kā arī liela atbildības sajūta. Turklāt šajā laikā ļoti svarīgas ir valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un darba stāža apjoms, ko ņems vērā, aprēķinot vecuma pensiju, un kas bezdarba gadījumā izpaliek.
Kas traucē jauna darba atrašanai?
No šā gada februāra Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē esošajiem pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem vairāk par 42 procentiem vēlas iekārtoties darbā vienkāršajās profesijās, piemēram, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku profesijās, informē iestādes speciālisti.
Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem, spriežot pēc statistikas, ir valsts valodas prasme. Pusei šīs mērķa grupas bezdarbnieku izglītība iegūta valsts valodā, tātad tā nav problēma. Taču ievērojamai daļai valodas prasmes līmenis nav pietiekams – 15,4 procentiem ir zemākā pakāpe, vairāk nekā 11 procentiem nav atestācijas, un tikai sešiem procentiem valsts valodas prasmes novērtētas ar augstāko pakāpi.
«Valsts valodas zemās prasmes var būt viens no nodarbinātības šķēršļiem, īpaši pakalpojumu sektorā,» tā Signe Bierande.
Kā citus iespējamos traucēkļus jaunai nodarbei vecāka gadagājuma darba meklētājiem viņa min darba tirgus prasībām neatbilstīgu kvalifikāciju, lai strādātu ar jaunām tehnoloģijām un metodēm, kas nav saistītas ar cilvēka iepriekšējo izglītību vai pieredzi, zemāku mobilitāti, proti, vēlēšanos un iespējas strādāt tālāk no dzīvesvietas, strādāt attālināti vai līdz šim neierastā formātā, un, protams, veselības stāvokli.
Kur pieredze nav šķērslis?
«Latvijā – līdzīgi kā daudzviet Eiropā – sabiedrība noveco, dzimstība ir zema un darbaspēka trūkums kļūst arvien izteiktāks, tāpēc vecāka gadagājuma darba ņēmēji ir nozīmīgs darbaspēka resurss,» saka Signe Bierante. «Ir jomas, kurās gados vecāku darbinieku pieredze ir ļoti vērtīga: medicīna, veselības aprūpe un rehabilitācija, sociālā palīdzība, pedagoģija, psiholoģija u. c. Liela darba un dzīves pieredze īpaši nozīmīga ir amatos, kur vajadzīgas sociālās un profesionālās iemaņas.
Pieredzējušajiem darbiniekiem ir mentora potenciāls – viņi var apmācīt jaunākos kolēģus. Uzņēmums, kas veicina vecuma daudzveidību, kļūst sociāli atbildīgāks un stiprina savu pozitīvo tēlu.» Viņa norāda uz darba devēju atzinumiem par vecāka gadagājuma cilvēku priekšrocībām darba tirgū: darba un dzīves pieredze, ar pieredzi saistīta darba izpildes kvalitāte, spēja dalīties ar pieredzi, spēja adaptēties, spēja patstāvīgi strādāt, pieņemt lēmumus, atbildība, disciplinētība.
Taču pēc publikācijām par iespējām izglītoties arī senioru gados, IEVAS Padomu Avīze saņēma dažu lasītāju pārmetumus, ka tā esot naudas izsviešana vējā. Līdzekļi esot jāiegulda jauniešu skološanā, nevis senioru mācībās, kas tautsaimniecībai neko nedodot.
Tāpēc radās provocējošs jautājums – vai maz lietderīgi ieguldīt līdzekļus pirmspensijas vecuma bezdarbnieku izglītošanā, jo tos dažus gadus…
Signe Bierante skaidro: «Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku izglītošana jāaplūko plašākā demogrāfiskajā un ekonomiskajā kontekstā.
Latvijā turpinās iedzīvotāju novecošana un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Mazāks ir arī jaunāko darba tirgus dalībnieku pieplūdums, bet pieaug vecāku vecumgrupu īpatsvars. Šādos apstākļos cilvēki pirmspensijas vecumā kļūst par arvien nozīmīgāku darbaspēka rezervi. Darba devēji jau vairākās nozarēs saskaras ar darbaspēka trūkumu, kas palielina ekonomisko pamatojumu šīs grupas aktivizēšanai. Formālais pensijas vecums arvien retāk nozīmē pilnīgu aiziešanu no darba tirgus.
Būtiska daļa cilvēku turpina strādāt arī pēc pensijas piešķiršanas, īpaši nepilna laika, elastīgos vai mazāk fiziski intensīvos darbos. Tas pagarina periodu, kurā ieguldījumi prasmju pilnveidē var dot ekonomisko atdevi.» Tātad ieguldīt izglītībā, vienalga, vai tie ir īsāki vai garāki kursi jaunākās informācijas vai prasmju apgūšanā, valodu zināšanu paplašināšanā vai nopietnākās mācībās, lai iegūtu citu profesiju, ir ne tikai lietderīgi, bet arī saprātīgi ikvienam, kurš nav drošs par rītdienu, turklāt tas ir pienesums tautsaimniecībai, ja kāds par to uztraucas.
Manam mūžam pietiks?
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultantu novērojumiem, vairums vecāka gadagājuma bezdarbnieku vēlas un, galvenais, prot mācīties, jo viņi grib saglabāt konkurētspēju darba tirgū, kas iespējama, vien pielāgojoties jaunām prasībām. Daudzās nozarēs ienāk un attīstās tehnoloģijas, līdz ar to mainās darba procesi, kas prasa jaunas zināšanas, tāpēc arī savas jomas profesionālim ir nepieciešamas papildu mācības vai jaunas prasmes.
Svarīgs ir arī cits aspekts – cilvēki vēlas saglabāt aktīvu un jēgpilnu darba dzīvi, turpināt profesionālo izaugsmi, būt iesaistīti un noderīgi. Daudzi labprāt izmanto iespēju apgūt pieprasītās prasmes jomās, kas derēs ilgtermiņā vai kurās ir elastīgs darba grafiks.
Beigu galā – rēķini aug, dzīve kļūst arvien dārgāka un neprognozējamāka, nauda ir vajadzīga, lai saglabātu finansiālo stabilitāti.
Un medicīnas pakalpojumi diezin vai kādreiz kļūs lētāki.
Kā rīkoties, lai tiktu pie augstākminētā? Izmantojiet to, ko piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūrā, tostarp atbalstu darba meklēšanā, karjeras konsultācijas, īsus kursus, neformālās izglītības programmas klātienē ar kuponu metodi vai tiešsaistē atvērto tiešsaistes kursu platformās, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas.
Iestādes speciālisti palīdzēs arī novērtēt profesionālo kompetenci, lai, piemēram, nokārtotu profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un iegūtu valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu. Ja beidzot esi saņēmies drosmi uzsākt komercdarbību vai kļūt par pašnodarbināto, arī Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti sniegs nepieciešamo informāciju un atbalstīs, sperot pirmos soļus.
Pievērs uzmanību! Ar mācību piedāvājumu var iepazīties šeit: https://www.nva.gov.lv/lv/macibu-pasakumi
Šī raksta fokusā ir pirmspensijas vecuma cilvēki, kuri ir zaudējuši darbu, tāpēc vairumu informācijas veido Nodarbinātības valsts aģentūras statistika un piedāvājums. Taču tas nenozīmē, ka savu profesionālo spēju izaugsmei vai jauna aroda apgūšanai nevarētu meklēt citus ceļus. Galvenais, lai ir skaidrs svarīgākais – bez mācīšanās turpmāk neiztikt, un labāk, ja nepienāk brīdis, kad tas jādara piespiedu kārtā, nevis no brīva prāta un patikšanas.
Ņem vērā: Sasniedzot pensijas vecumu, personas, kas vēlas strādāt un meklē darbu, var izmantot Nodarbinātības valsts atbalstu, reģistrējoties un izmantojot tos pakalpojumus, kas tiek piedāvāti klientiem, kuri nevar iegūt bezdarbnieka statusu, arī NVA CV un vakanču portāla iespējas piemērota darba atrašanai.
