Rīga +4°C 
Brokastu restorāns Better Bread Kitchen – Rūpniecības iela 27.
Te var paslēpties no ikdienas steigas, izbaudīt rīta kafiju, svaigu maizīti un gardu ēdienu, kas pagatavots no veselīgiem sezonālajiem produktiem, – tā jauno konceptu raksturo saimnieki Aļona un Sergejs Stepanovi. Better Bread Kitchen ir jau septītā vieta, ko pāris atvēris. Viņu kontā ir vairākas iemīļotas bezglutēna maiznīcas klusajā centrā, Āgenskalna tirgū, Jūrmalā, Grīziņdārzā, kā arī restorāns Māsa.
Lai vizuāli Better Bread Kitchen atšķirtos no pārējām kafejnīcām, ierasti koši dzelteno zīmola krāsu papildinājis pelēcīgi zaļš tonis. «Vēlējāmies panākt, lai uzreiz top skaidrs, ka šī nav tikai beķereja,» skaidro Aļona. Vietas dizainu veidojusi arhitekte Dagnija Smilga un viņas biroja Ēter komanda. «Novērtēju Dagnijas radošo pieeju, īpaši to, kā viņa vienkāršus būvmateriālus pārvērš dizaina elementos, » atzinību pauž Aļona.
Arhitektei tika dota radošā brīvība, taču to ierobežoja budžets. «Tas paredzēja gudras izvēles, līdzekļus mazāk ieguldot estētikā, bet vairāk domājot par interjera transformācijas iespējām un pielāgošanos jauniem apstākļiem, » pamato Dagnija. Iepriekš šajās telpās atradās noliktava, tāpēc tās bija saglabājušas savu industriālo raksturu – betona grīdu, gāzbetona bloku sienas, atsegtas komunikācijas. Arhitekte tajā saskatīja vērtību, un melnā apdare kļuva par bāzi interjeram.
«Man patīk atstāt telpu neapstrādātu. Tā ir nedaudz brutāla, bet interesanta pieeja,» uzsver Dagnija. Ja kādam rodas jautājums «Vai kāds vispār ir strādājis pie šīs vietas dizaina?» – arhitekte to uztver kā komplimentu un apliecinājumu tam, ka mērķis ir sasniegts. «Mēs ieguldījām daudz darba, lai izveidotu dizainu bez dizaina. Tā ir godīga un arī drosmīga pieeja materiāliem un esošajai telpai. Novērojam, ka apmeklētājiem patīk šeit būt, viņi vēlas te pavadīt ilgāku laiku,» stāsta arhitekte. Nepiespiesto atmosfēru Dagnija aizguvusi no Vīnes kafejnīcām, kurās jutusies kā savā viesistabā.
Lai to realizētu Better Bread Kitchen, daudz tika domāts par materiāliem un toņiem, kas apmeklētājus motivē ienākt un uzkavēties, un īpašām detaļām.
Gluži kā viesojoties pie vecmāmiņas, mūzikas iekārta apklāta ar auduma salveti. Uz tās ar pērlītēm izšūts uzraksts beidz pinkšķerēt.
Asprātīgo tekstildarbu izgatavoja Kate Putniņa, un tas iegādāts Latvijas Mākslas akadēmijas rīkotajā tirdziņā Jaunmarka. Pie sienas – Kates fotogrāfija, kas pārnesta uz audekla, un tajā redzama skulptūra no viņas izstādes ar zīmīgu nosaukumu Glutēna elle. «Domājām ilgtspējīgi, izmantojām dažādus pārpalikumus un meklējām jau gatavas lietas, kuras gudri un asprātīgi apvienot,» stāsta arhitekte.
Tā kādā likvidētā akmens apstrādes darbnīcā tika atrasta akmens izlietne. Savukārt saimnieks Sergejs atcerējās par CLT – krusteniski līmētajiem koka paneļiem, no kā būvētas sienas viņu ģimenes vasarnīcai, – izrādījās, ka ražotājam bija pieejami šī materiāla atlikumi. No tiem tika izgatavoti soli un apaļie galdi, kuru virsmas salīmētas no vairākiem koka plākšņu slāņiem. Sienas plaukts aiz vitrīnas radīts no veikalos nopērkamiem nerūsējošā tērauda profiliem, kuri prasmīgi sakombinēti. Savukārt metāla santehnikas caurules labierīcībās pārtapa gaismas objektā.
«Mēs centāmies radīt balansu starp praktiskumu un estētiku, kas papildināts ar atsevišķām inovācijām,» raksturo arhitekte.
Kopskatu gaumīgi, bet reizē neuzbāzīgi paspilgtina grafiskais dizains. Par tā centrālajiem elementiem kļuvuši sadzīviski priekšmeti – šķīvis un putojamā slotiņa. Tie spēlējas ēdienkartē, darbinieku apģērbā, aizkaru dizainā un arī digitālajā vidē.
Grafisko dizainu radījusi uzņēmuma bijusī darbiniece, barista Veronika Sizova, kas līdztekus kinematogrāfijas studijām aizrāvās ar vizuālā risinājuma izstrādi, – viņas redzējumā jaušams svaigs skatījumus. Better Bread Kitchen durvis vēra pērnā gada izskaņā – viss notika tik strauji, ka vēl nav pagūts izlikt izkārtni. Bet, neņemot to vērā, cilvēki paši šo vietu atrod. Kā stāsta Aļona, četru mēnešu laikā izveidojies jau savs pastāvīgo apmeklētāju loks. Kafejnīcai kaimiņos atrodas arhitektes birojs Ēter, pāris soļu uz priekšu japāņu restorāns Shichirin, ap stūri inženieru birojs BICP. Turpat blakus stilīga frizētava. Pamazām veidojas sava komūna, kur kaimiņš pazīst kaimiņu.
«Mums visiem kopā ir izdevies aktivizēt jaunu punktu Rīgas kartē, kurš ir gana tuvu centram, lai vedinātu te atnākt,» pozitīvi novērtē arhitekte.
Raksts tapis ar VKKF atbalstu.
