Pirms vairākiem gadiem kādā Berlīnes lielveikalā zīdīju savu dēlu klusā kafejnīcas stūrī. Kaut arī tobrīd apmeklētāju gandrīz nebija, man pienāca klāt apkopēja, lai norādītu, kur ir mūsu vieta. Proti, lūdza doties uz mātes un bērna aprūpes istabu.
Māmiņas, kas atbalsta savas tiesības zīdīt bērnus vienalga kur, man piekritīs, ka to iespējams izdarīt tā, ka neviens – pat cieši blakus sēdošs cilvēks – to nepamana... Labi, ka aktīvās māmiņas citās valstīs cīnās par savām tiesībām netikt diskriminētām un izstumtām no sabiedrības tāpēc vien, ka vēlas zīdīt savu bērnu.
Piemēram, Lielbritānijā 2010. gadā viņas izcīnījušas Vienlīdzības akta pieņemšanu, kas paredz, ka sievietēm ir tiesības barot bērnu ar krūti sabiedriskās vietās un netikt diskriminētām. Šis akts paredz, ka sievietēm nedrīkst atteikt pakalpojumu vai lūgt atstāt telpas, ja viņas zīda bērnu.
Teksts: Tīna Kempele