Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
38
-
0
-
0
-
22
-
0
-
3
-
0
-
Kāpēc vispār jārūdās?
Īsā atbilde – lai stiprinātu bērna organisma pretestības spējas un veicinātu organisma pareizu atbildes reakciju brīdī, kad viņš sastopas ar dažādiem vīrusiem un baciļiem, tai skaitā saaukstēšanās ierosinātājiem, mazais ir jārūda. Un, kā uzsver Astrīda Dzirniece, tam jābūt ilgtermiņa pasākumam, ko pakāpeniski sākt vasarā.
Lai sasniegtu rezultātu, būs nepieciešama pacietība un regularitāte, kā arī jāņem vērā bērna vecums un īpatnības.
Jo mazāks bērns, jo pakāpeniskāk un saudzīgāk sāk rūdīšanos. Savukārt Vita Lakša atgādina, ka bērnu vajag sākt rūdīt tad, kad viņš ir vesels, bez iesnām un klepus: «Ja bērns bieži slimo, viņu vēl būtiskāk ir rūdīt, nevis saudzēt. Tikko ir saulains un silts laiks, jābrauc peldēties, nevis jāaizbildinās, ka viņš bija slims. Mana pieredze liecina, ka bieži slimo vāji un nedroši bērni, un tas nozīmē, ka viņiem vēl vairāk nepieciešams rūdīties un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Protams, katrs piedzimst ar savu organismu, katram ir savs piedzimšanas stāsts, bet tāpēc vecāki vēro savu bērnu un piedāvā viņam piemērotu un atbilstošu slodzi. Nedomāju, ka trijos, četros gados bērnam vajadzētu nodarboties ar lielo sportu, bet viņam jāpiedāvā aktivitātes dabā, mežā, pludmalē, jāļauj skriet un peldēt.»
Citi lasa
Bieži slimo vāji un nedroši bērni, un tas nozīmē, ka viņiem vēl vairāk nepieciešams rūdīties un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.
ASTOŅU SOĻU RŪDĪŠANĀS PLĀNS
1. Veselīgs un daudzveidīgs uzturs
Pediatre uzsver, ka, pirmkārt, tā ir zīdīšana (līdz gada vecumam); otrkārt, sabalansēts un daudzveidīgs uzturs ar četrām ēdienreizēm bērnam pēc gada vecuma. Svarīgi mazajam piedāvāt ēst gandrīz visu, bet ar mēru, ievērojot saprātu. Daudz zaļumu, dārzeņu un ogu, lai būtu vitamīni, un jo mazāk saldumu, jo labāk. Saldumi zarnām veido papildu slodzi, bet imunitāte ir tieši saistīta ar zarnu mikrofloru un gļotādām. Liels saldumu patēriņš rada lielāku slodzi organismam, veidojot disbalansu. Pediatre novērojusi, ka biežāk slimo bērni, kuri daudz ēd saldumus, makaronus, vienveidīgu uzturu. Taču, ja mazais ēd četras reizes dienā un launagā viņam tiek piens ar cepumu vai šokolādi, un tā ir viena reize dienā, nekas slikts nebūs. Jāizvairās no produktiem, kas satur konservantus un krāsvielas, un vairāk jāēd tas, kas aug mūsu klimatiskajā zonā – šos dārzeņus, augļus un ogas mūsu organisms pazīst un sagremo visvieglāk.
Vita Lakša iesaka teju visu gadu dot bērnam saldējumu. Tā kā mandeles ir imunitātes orgāns, ēdot aukstu saldējumu, tās rūdās, un līdz ar to ziemas aukstais gaiss tām vairs nav tik liels šoks. Protams, saldējums var saturēt daudz cukura, daļā saldējumu ir arīdzan organismam nevēlamas vielas, un, ja to ēd pārmēru, var sākties ādas problēmas, kā arī strutainas infekcijas, piemēram, strutainā angīna.
Nevajag saldējumu ēst katru dienu, bet divas, trīs reizes nedēļā – uz veselību!
Vēl labāk, ja vecāki var savākt savas ogas, tās sasaldēt un piedāvāt bērnam pašu gatavotu saldējumu vai saldētu sulu. Dabīgi un veselīgi ir ēst svaigas saldētas ogas, jo sevišķi zemenes, mellenes, upenes, kas satur daudz C vitamīna, arī ābolus. Lai gan ne visi bērni to spēj, daļai nekādu skādi nenodara tikko no ledusskapja izņemta dzēriena malkošana, kas arī rūda kaklu. Ja bērns to var bez turpmāk sekojošām kakla sāpēm un aizsmakuma, lai dzer vesels!
2. Fiziskās aktivitātes un svaigs gaiss
Tas ir pamatu pamats, lai bērns būtu stiprs un vesels. Katru dienu jāiet ārā, kaut vai pastaigāties, uz smilšu kasti, bērnu rotaļu laukumu – vienalga, kur, galvenais, lai bērns ir ārā. Arī tad, ja vecākiem šķiet, ka ārā ir vēss, bet bērns vēlas peldēties, viņam to jāļauj darīt. Pieaugušajam nevajadzētu satraukties, ka bērnam ir auksti – auksti ir lielajiem, nevis mazajiem, kuri ir daudz aktīvāki, skraida un sasilst. Ja patiešām ir ļoti vēsa diena, ļauj bērnam izskraidīties basām kājām. Kamēr bērns kustas, viņām ir silti un omulīgi, taču jāņem vērā: jo mazāks bērns, jo mazāk minūšu viņš var skraidīt. Ja bērnam ir divi gadi, pa peļķi var pabradāt piecas minūtes, bet, ja viņam ir septiņi gadi – ilgāk. Svarīga ir arī bērna ķermeņa masa: jo biezāks tauku slānis, jo siltāk ir bērnam, bet smalkie un slaidie bērni parasti nosalst ātrāk. Kad līst lietus un ir vēss laiks, bērns gumijas zābakos var izbradāties pa peļķēm, nesatraucoties par slapjām kājām. Kad tas paveikts, dodas mājās vai uz kafejnīcu un dzer siltu tēju.
Ja mazais nosalis vai viņam ir vēsas kājas, tās silda silta ūdens bļodā vai viņu kārtīgi norīvē ar dvieli, nevis bar un dusmojas, ka viņš skraida pliks.
Sliktākajā gadījumā bērns var iedzīvoties iesnās, bet imunitāte sāks rūdīties un trenēties. Fizioterapeite iesaka jebkur, kur iespējams, – smiltīs, pludmalē, mežā – staigāt basām kājām. Arī tad, ja pieaugušajam šķiet, ka asumi duras pēdās, bērns tā nejūtas, un viņam patīk staigāt basām kājām. Galvenais – raudzīties, lai nav stikla lausku vai citu atkritumu, kas var savainot pēdas, kur ir daudz sensoro punktu – katra pēdas vieta atbild par kādu cilvēka organisma daļu. Līdz ar to, staigājot kailām pēdām, tiek stimulēti un labvēlīgi ietekmēti iekšējie orgāni un organisms kopumā. Ja vecāki paši ar fiziskajām aktivitātēm ir uz jūs, var doties pārgājienos, aizbraukt uz baskāju takām, kas ir ne tikai veselīgi, bet arī interesanti. Visiem nav jānodarbojas ar sportu, bet vienmēr var atrast aktivitātes, kas ir pieņemamas ģimenei kopā. Vecāki paši var izveidot savu baskāju taku kaut vai mājās, pagalmā vai mežā, staigājot basām kājām. Svarīgi ir braukt dabā un darboties, jo imunitāte strādā, kad cilvēks kustas.
Lai gan var likties, ka pilsētniekiem ir mazāk iespēju pavadīt laiku ārā, taču tāpat var doties garās pastaigās, rīkot ģimenes ekspedīcijas tuvējā apkārtnē, kaut vai iziet ārā lietū, jo bērniem parasti patīk ūdens.
3. Labs miegs un dienas režīms
Miegs sniedz organismam atpūtu, un tas ir labs palīgs pilnvērtīgai imunitātes darbībai. Katram vecumam ir savs miega režīms. Pirmsskolniekiem arī vasarā vajadzētu dzīvot noteiktā ritmā, nevis haosā, kad mazais iet gulēt pusnaktī, jo otrā dienā var ilgāk pagulēt. Tāpat kā maltītes vajadzētu ieturēt apmēram vienā un tajā pašā laikā, arī miegam vajadzētu būt katru dienu apmēram vienā un tajā pašā laikā. Ja gulētiešanas laikā ir stundas nobīde, nekas nenotiks, bet nevajadzētu dienas ritmu palaist pašplūsmā un lieki noslogot organismu. Ja bērnam jāguļ dienā, tad jāguļ, izņēmums varētu būt, ja, piemēram, jāiet ciemos. Citādi, ja nav dienas ritma, bērna organisms neatrodas balansā, un mazais ar laiku zaudē enerģiju.
4. Vēdinātas telpas, arī ziemā
Regulāra telpu vēdināšana, gulēšana 18–20 grādus siltā telpā ir veselīgāka nekā sasvīšana. Svaigāks gaiss nozīmē arī labāku miegu.
5. Gaisa peldes kopš dzimšanas
Viens no pirmajiem norūdīšanās pamatprincipiem – mainot autiņbiksītes, mazo vidēji trīs, četras minūtes patur pliku. Ja viņš pie tā pierod, imunitāte strādā labāk. Pāris minūšu mazuli var pavingrināt, pamasēt kājiņas. Jo mazāks bērniņš, jo ātrāk viņam paliek vēsi, tāpēc jāvadās pēc savas intuīcijas, noteikti skatoties arī, kā jūtas bērns. Taču nevajadzētu krist panikā un baidīties, ka viņam būs auksti, sevišķi vasarā.
6. Rotaļāšanās ar ūdeni
Spēles ar ūdenspistolēm, aplaistīšanās ar ūdeni – ideāla rūdīšanās metode, kas turklāt daudziem bērniem sagādā lielu prieku. Ja ir silts, nav jāuzņem laiks pulkstenī, cik ilgi bērns drīkst rotaļāties ar ūdeni. Bērns pats pasaka priekšā, cik daudz viņam vajadzīgs, tāpēc jāļauj izbaudīt ūdenspriekus, nevis jāskatās, cik grādu temperatūrā uzsilis ūdens. Arī ejot vannā, ūdens taču pakāpeniski atdziest, un arīdzan tā ir rūdīšanās, ja bērns pasēž vēsākā ūdenī. Daļai bērnu vispār patīk iet vēsākā vannā nekā pieaugušajiem, un to jāļauj piedzīvot. Dažādas spēles un rotaļas rūdīšanos kopumā padara jautru, priecīgu un dabisku un dod daudz labāku rezultātu nekā strikti norādījumi, ka bērnam tagad jādara tas un tas, lai viņš neslimotu.
7. Pirts rituāls
Ģimenēm, kas pirtī kopā ar bērnu iet kopš viņa dzimšanas, nav problēmu. Citādi ir ar tiem, kas mazo ved pirtī pirmo reizi. Bērnam pirts var nebūt patīkama tajā esošā karstuma dēļ, mazs bērns karstā pirtī var arī noģībt. Tāpēc mazajiem jāatrodas uz zemākās lāvas, jo tur ir vēsāks. Tomēr ne visi bērni vēlas doties pirtī un pēc tam baseinā vai dīķī, tāpēc pie šī rituāla viņš jāradina pakāpeniski un ar saprātu. Lai pirts tiešām sniegtu pozitīvu efektu un bērns pie tās pierastu, pirts rituāls jāveic regulāri. Galvenais, lai pēc pirts nav caurvēja, jo tas pirts labo efektu var sabojāt. Vita Lakša uzskata, ka nevajag reizi gadā ieiet ļoti karstā pirtī un pēkšņi ļoti aukstā ūdenī – tas organismam ir pārāk liels kontrasts. Taču bērns mājās var iet kontrastdušā, kad siltāku ūdeni nomaina vēsāks.
8. Labas attiecības ģimenē
Vide ģimenē – ne tikai sadzīves apstākļi, bet arī savstarpējās attiecības ir viens no rūdīšanās pamatiem. Pediatre uzsver, ka daudzi bērni bieži slimo un ir nervozi tieši stresa dēļ. Vecāki šķiras, strīdas, bērnam ir dalīta aprūpe, un tas organismam ir liels stress.
Vecāki var darīt jebko, lai cīnītos ar slimību jeb sekām, bet bērns slimos tāpat, jo viņa imunitāte ģimenes attiecībās piedzīvotā stresa dēļ ir novājināta.
Tādēļ ļoti būtiski, lai bērns savā dzīvē un ģimenē justos stabili un droši. Līdzko viņš emocionāli jūtas komfortabli, imunitāte un organisma aizsardzības spējas ir daudz stabilākas un izteiktākas. Runājot par apkārtējo vidi, pediatre atgādina, ka bērna videi nav jābūt sterilai, bet tīrai. Ja istabā uz grīdas nokrīt knupītis, tas nav uzreiz jāliek sterilizatorā, jo tā imunitāte neattīstīsies. Citādi ir, ja knupis nokrīt zemē lielveikalā vai citā sabiedriskā vietā, kur pastāv infekciju risks, taču sava māja ir sava māja, un bērna organisms spēj sadzīvot ar šo vidi.
Populārākie raksti
