Porsche Panamera
Porsche Panamera turpretī vienmēr izklausās baudkārs. No pirmā acu uzmetiena tas man gan vairāk atgādina VW 411, kas cenšas būt moderns. Tas izskatās liels un neveikls, bet arī izaicinoši uzpūtīgs. Kā zilonis trauku veikalā. Šis automobilis ir milzīgs un vienmēr pārāk ātrs, un tam apkārt nepārtraukti spieto visas šīs mazās, apmulsušās mašīnītes. Ak, šausmas, kāda nabadzība visapkārt, es nodomāju, sajutis, kā pret manu mašīnu atsitas apkārtējo vīriešu kārtas braucēju koncentrētais testosterons. Visi vīrieši atskatās. Un sievietes? Hm, varbūt tās nav īstās.
Un tad vēl šie nevienam nevajadzīgie noteikumi. Sēžot Panamera, domāju par konstitūcijas punktu: viens likums, viena taisnība visiem. Cik netaisnīgi, es padomāju, arī zilonis un ods taču nav vienādi.
Ja es nebūtu labāks par citiem, es taču nevarētu atļauties šādu jauku Porsche, vai ne? Un tad vēl šie absurdie ātruma ierobežojumi!
Mamma mia, palēninātā filma visapkārt! Nu, paldies Dievam, vēl ir šoseja. Te nu es spiežu labo pedāli un izraisu īstu vulkāna izvirdumu. Citu, šķietami ātru automašīnu izaicinājumus pieņemu nedaudz piespiedu kārtā, bet labprāt. Panamera liek man justies pārliecinātam par uzvaru. BMW M5 vēlas sacensties? «Tu to patiesībā nemaz negribi, draudziņ. Šosejai ir jauns karalis, un tas esmu es.» Smadzenes paliek uz vietas, kad 500 ZS un 770 ņūtoni aiztriec uz priekšu divas tonnas smago mašīnu.