Globālā mīlestība jeb vienā rotaļīgā vārdā – globalove. Tā sevi nodēvējis pasaulslavenais ēģiptiešu izcelsmes dizainers Karims Rašids. Ar savu ekscentrisko tēlu un radikālo dizainu viņš neatstāj vienaldzīgos, arī sadarbībā ar latviešu zīmolu tapusī kolekcija ir neordināra. «PAA smalkā elegance, kas rūpīgi izkopta vairāk nekā 30 gadu garumā, un Karima Rašida mākslinieciskais rokraksts – nenoliedzami pamanāms, drosmīgs un spilgts – ir divi kardināli pretēji kosmosi,» atzīst PAA vadītājs Pēteris Treicis, neslēpjot, ka šoreiz apzināti vajadzēja izkāpt no zīmola komforta robežām, taču pats koprades process bijis viegls, priekpilns, lai gan arī izaicinājumu un zināmas spriedzes pavadīts.
Abu pušu liktenīgā satikšanās notika 2023. gada nogalē Varšavā, kur Rašids bija uzaicināts kā izstādes magnēts. «Mums bija tikko sākusies sadarbība ar tagadējo radošo direktori Ievu Kalēju, kas stendu krietni pamainīja, no vecā prezentācijas veida paceļot citā līmenī, un Karims, ejot garām, to ievēroja, ienāca iekšā un sāka ar mums runāt. Sanāk –
mēs nemeklējām viņu, viņš atrada mūs.
Pēc laiciņa sekoja sarakste un piedāvājums sadarboties,» atceras Treicis. Tā tapusi PAA x Karim kolekcija, kurā ietilpst divas dizaina ģimenes – Point un Alba. «Kolekcija nu ir prezentēta, izpūšu gaisu, bet mēs jau zinām, ka šis ir tikai ceļa sākums. Tagad bāzi kopējiem spēkiem vajag apaudzēt ar citiem produktiem, lai tas veidojas kā pilns koncepts un varam virzīties pie klientiem pasaulē,» uzņēmuma ambīcijas atklāj Treicis. «Kā Karims teica – pēc pieciem gadiem jūs būsiet globāla kompānija. Jūtamies lepni, ka viņš mūs novērtējis par tehnoloģiski spējīgiem. Lielie uzņēmumi nav gatavi riskēt, mēs bijām, un risks, ceru, būs atmaksājies.»
Pointe formu valoda ir pilnībā oriģināla – puantes tēlains atvasinājums iemieso dinamiku un kustības eleganci. Pateicoties Karima Rašida rokrakstam, radīti vannasistabu industrijai unikāli silueti, kas aptver un ieskauj ķermeni, nodalot cilvēku no trauksmainās pasaules un stimulējot lietotāja psihoemocionālo labsajūtu. «Ja parasti veidne, kurā lej iekšā masu, sastāv no divām daļām, tad šeit tā veidota no septiņām, un visas tās salāgotas – tas bija fantastisks mūsu tehnologu darbs,» savējos uzteic PAA radošā direktore Ieva Kalēja, kuras ieguldītais darbs projektā savā ziņā ļauj viņu saukt par kolekcijas līdzautori.
Sēdvannas nav raksturīgas Ziemeļeiropas tradīcijām, tādēļ Alba (itāļu valodā – ausma) radīšanā iedvesma gūta no Āzijas vannošanās kultūras. Pārsteidzoši, bet arī sēdēšana vannā ar taisnu muguru un ķermeņa vertikalitāte ļauj atslābināties – līdzīgi kā lotosa meditācijas pozā.
«Aiz Karima industriālā dizaina smagsvara ekstravagantā un vienlīdz pozitīvā ārējā tēla mīt atvērts, radoši brīvs gars, kas mums – introvertajiem ziemeļniekiem – sniedza spēcinošu glāzi pozitīvas enerģijas,» atzīst PAA vadītājs Pēteris Treicis.
EKSPRESINTERVIJA ar Karimu Rašidu
Šis nav jūsu pirmais projekts sadarbībā ar Latviju. Pirms gadiem tapa arī ekskluzīvs ēku komplekss Jūrmalā. Vai jums jau ir izveidojies kaut nedaudz priekšstatu par mūsu dizaina vidi?
Latvijas dizainu diemžēl nepazīstu, bet Rīgu gan – esmu viesojies reizes piecas. Un Jūrmala ir ārkārtīgi skaista. Vienmēr jūtos ļoti komfortabli, relaksēti, manuprāt, Latvijā ir laba dzīves kvalitāte, bet jūs kā valsts esat nenovērtēti. Nezinu, kā tūrismam klājas, bet to noteikti varētu pacelt līmeni augstāk – daudzi par jums vienkārši nezina. Es ieteiktu radīt kādu radikālu pieminekli – magnētu, kāds ir Eifeļa tornis Parīzei, – vai vismaz ekskluzīva dizaina viesnīcu. Arhitektūra šobrīd visā pasaulē ir tā, kas piesaista tūrismu.
Ko no jūsu skatpunkta Latvija var likt galdā – piedāvāt pasaules dizaina skatuvei?
Kopējos projektos esmu sadarbojies ar ļoti daudz valstīm, lielā mērā Austrumeiropā. Igaunija, Maķedonija, citas – šīm valstīm ir viss potenciāls iekarot pasauli, jo talants un strādīgums piemīt, bet iztrūkst drosme parādīt olas – uzņemties risku vai paveikt ko izaicinošu, pieteikt un parādīt sevi pasaulei. Es uzskatu, ka šodienas pasaulē tam nav attaisnojuma, un redzu, ka PAA to spēj. Tas ir lielisks piemērs, kā maza, lielajai pasaulei nezināma kompānija ir gatava acumirklī reaģēt. Viņi jau iepriekš radīja lieliskas kvalitātes produktus, bet mūsu sadarbība apliecināja, ka ir atvērti un spējīgi inovācijām. Daudziem dizains kļuvis par sinonīmu virspusējam stilam, kas ārēji ir pievilcīgs, bet nesniedz dziļāku vērtību vai izpratni. Taču dizains nav par stilu, tas ir par spēju spert soli tālāk – pārkāpt robežas, lai gan fiziskā, gan virtuālā vidē ietekmētu mūs kā cilvēkus. Mēs pārstāvam industriju, kur pārmaiņas ir lēnas, bet tas nenozīmē, ka nenotiek. Tās atnes tie, kas gatavi uzņemties risku, un tāpēc esmu pateicīgs par šo sadarbību.
Vai jums bija kādi pārsteigumi, sadarbojoties ar PAA?
Pārsteigums bija, cik strauji viņi virzījās uz priekšu. Uzņēmumam ir lieliska komunikācija – aktīvajā sadarbības posmā katru dienu saņēmu e-pastus, tiku informēts par virzību, detaļām. Viņi zibenīgi un precīzi uztvēra manas idejas. Mums izvērtās ļoti vienkāršas, skaistas attiecības, un es neglaimoju, saku, kā ir, jo strādāju ar simtiem kompāniju un zinu, cik sadarbības var būt arī sāpīgas, un bieži šāda veiksme negadās.
Vai gribētu šo vannu redzēt savā mājā?
Tā tur būs. Es šobrīd renovēju dzīvokli Milānā, un Point vanna tajā perfekti iederēsies.
Jums ir savi rituāli vannasistabā? Piemēram, dziedāt dušā?
Nedziedu gan, pat nezinu, kāpēc. Man vannasistaba nav telpa, kur atjaunoties garīgi. Mārketings mums skalo smadzenes, radot imidžu, kur guļam vannā, burbuļos, sveču gaismā, šampanieša glāzi rokā… Vispirms jau ir ļoti neliels procents cilvēku, kas vispār izmanto vannu. Man vannasistaba ir telpa, kur iztīrīt zobus, attīrīt ķermeni, lietot atbilstošu kosmētiku. Pirms 20 gadiem realizēju projektu Barselonā, kurā radīju gudrās vannasistabas instalāciju: tu ieej telpā, nostājies pretī spogulim un tajā redzi savu asinsspiedienu, pulsu, svaru, bet uz tualetes papīra tev jau ir izprintēta šo rādītāju analīze. Tā es to iztēlojos –
vannasistaba ir vieta, kur katru rītu pieejams ātrais veselības čekaps.
Kas, jūsuprāt, definē vannasistabu?
Galvenais – visam jābūt mīkstam un drošam, jo neviens negrib savainoties paslīdot, nokrītot un sasitoties. 12% sirdstrieku notiek dušā, bet lielākā daļa komplikāciju ir no kritiena, nevis pašas sirdstriekas. Pirms daudziem gadiem es radīju vannasistabu, kas visa bija no silikona gumijas, bet neviens neuzdrošinājās to realizēt. Viens startaps noriskēja, bet ātri pazuda, jo cilvēki no šīs inovācijas bija nobijušies, bažījoties par kopšanu. Mēs jūtamies komfortabli ar to, ko mēs pazīstam. Bet tas, ko pazīstam, ir pagātne. Runājot arī par sienu un grīdu materiāliem, neradiet virsmas, kur kaut kas var uzkrāties, piemēram, pelējums. Uzskatu, ka flīzes, šī 5000 gadu senā tehnoloģija, vannasistabā ir pagātne. Pasaulē šobrīd ir tik daudz iespēju. Piemēram, visa dušas siena – apgleznots stikls. Vai HPL materiāls – lieliski! Un arī instalācija ir viegla, viss kopskats – tīrāks. Es esmu par tīru minimālismu vannasistabā. Un vēl – par krāsu! Pirms desmit gadiem mums nebija izvēles – visas izlietnes bija baltas. Tagad ir tik daudz krāsu – izbaudiet to!

Raksts tapis ar VKKF atbalstu.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨






















































































