Rīga +3°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēc viņa paustā, runāt par to, ka notiks Krievijas iebrukums Ukrainā, nav jēgas, jo Krievija sen ir iebrukusi Ukrainā un anektējusi Krimu.
«Kara iespējamība diemžēl ir reāla. Jo ir skaidrs, ka atšķirībā, iespējams, no 2014.gada , ukraiņi cīnīsies. Un viņi cīnīsies, tai skaitā, ar mūsu ļoti lielu atbalstu. Es domāju, ka tas ir NATO morālais pienākums – viņus atbalstīt,» pārliecināts politiķis.
Līdz ar to varot iedomāties, pie kā tas var novest. «Par to ir bail domāt, bet mums tomēr ir pamats cerēt, ka līdz tam var nenonākt. Kaut arī, maigi izsakoties, destruktīva pieeja Krievijas pusē vērojama pēdējās nedēļās,» uzskata Ijabs.
Viņš arī aicināja Latvijā pievērst uzmanību hibrīddarbībai, kas notiek attiecībā uz hibrīduzbrukumiem, tostarp Latvijā. Tāpat esot jautājums, kāda ir Latvijas gatavība šādām krīzēm nākotnē.
«Jo ir skaidrs, ka kiberuzbrukumi, tas pats stāsts ir par enerģētiku šobrīd, ziemas vidū, tas viss ir pietiekami aktuāls arī mums. Tādā ziņā tiešām ukraiņi nekaro tikai par sevi, viņi karo par mums visiem,» piebilda EP deputāts.
Jau ziņots, ka Krievija pie Ukrainas robežām sakoncentrējusi vairāk nekā 150 000 karavīru. ASV prezidents Džo Baidens piektdien, atsaucoties uz izlūkošanas informāciju, pauda pārliecību, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pieņēmis lēmumu iebrukt Ukrainā, tostarp uzbrukt galvaspilsētai Kijevai.
Pēdējās dienās pasliktinājusies situācija Ukrainas austrumos, kur Krievijas atbalstītās kaujinieki apsūdz Ukrainu uzbrukumos un diversiju organizēšanā. Ukraina šīs apsūdzības noliedz un uzskata par provokācijām, lai rastu ieganstu Krievijas karaspēka iebrukumam. No prokrievisko kaujinieku bandu kontrolētajām Ukrainas austrumu teritorijām uz Krieviju tiek izvesti desmitiem tūkstošu cilvēku, kurus Krievijas amatpersonas dēvē par bēgļiem.
