Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Pirms vairāk kā desmit gadiem ukrainiete Olga Cvika no Kijivas emigrēja uz sapņu zemi Ameriku. Tolaik jaunajai sievietei bija 33 gadi un viņa, cerību pilna, vēlējās izmēģināt dzīvi valstī, kuru tik krāšņi atspoguļoja Holivudas filmās. Tomēr prieks bija īss, jo viņu gandrīz piemeklēja šausminošs liktenis.
Cvikai sākotnēji bijušas grūtības apgūt angļu valodu, tādēļ, draudzenes mudināta, viņa pārcēlās uz Ņujorku, kur ir liela krievvalodīgo kopiena. Tur ukrainiete apguva skropstu pieaudzēšanu un sāka strādāt skaistumkopšanas salonā. Jaunajā darbā Olga iepazinās ar Krievijas pilsoni Viktoriju Nasirovu, 40 gadus vecu masieri, kura strādāja Bruklinā.
Ukrainiete Olga:
Jau acumirklī gan Olga un Viktorija, gan apkārtējie ievēroja, ka abas sievietes vizuāli ir ļoti līdzīgas – kā māsas. Abām bija līdzīga miesas būve, gari, brūni mati, biezas, ar filleriem pildītas lūpas, perfekti ieveidotas uzacis, ģērbšanās stils un gaume. Turklāt abas dāmas lieliski savā starpā sapratās un ātri vien kļuva par nešķiramām draudzenēm. Abām draudzenēm bija arī kopīga neatrisināta lieta – abas cerēja saņemt zaļo karti jeb pastāvīgās uzturēšanās atļauju ASV.
2016. gada vasarā Olga uzzināja, ka jau drīzumā viņa tiks pie oficiālas atļaujas dzīvot Amerikā, tādēļ viņa nevilcinoties dalījās priekā ar savu draudzeni Viktoriju. Abas par lielisko vēsti priecājās un svinēja, tomēr Nasirovai bija padomā ļauns plāns, kā vienā piegājienā visu draudzenei laupīt.
Kā vēlāk apgalvos prokurori, Nasirova nebija tā, par ko uzdevās. Viņa ne tikai nevarēja saņemt zaļo karti, bet arī vismaz gadu bija starptautiskā meklēšanā Krievijā un Eiropā, un viņas ASV darba vīza tuvojās beigām. Nasirova bija izmisumā – viņai draudēja drīza deportācija uz dzimteni, kur viņa taisnā ceļā tiktu nogādāta tiesas priekšā. Lai no tā izvairītos, viņa nolēma nogalināt savu draudzeni-dubultnieci un nozagt viņas identitāti. Kā, nekā, abas taču ir ļoti līdzīgas. Kurš to pamanīs?
2016. gada 27. augustā Olgas piemājas pagalmā ieradās Viktorija. Lai maksimāli mazinātu aizdomu ēnu, viņa pie draudzenes ieradās bez telefona un lūdza ar Olgas darbavietu sazināties viņas mājas saimniekam. Viktorija aizbildinājās ar «skropstu krīzi» un lūdza savai draudzenei tās salabot, tiklīdz atgriezīsies.
Kad Olga atbrauca mājās, viņa satika Viktoriju, kurai rokās bija siera kūkas no populāras Bruklinas konditorejas. Vakara scenārijs skaidrs – Olga nedomājot devās vārīt tēju, bet tikmēr Viktorija notiesāja divus kūkas gabalus. Krievu draudzene ēdot slavēja kūku un aicināja arī Olgu to nogaršot, taču jau pēc pirmā kumosa aptvēra, ka kaut kas nav lāgā. Cvika no kūkas pamatīgi noreiba un sāka vemt.
Pēdējais, ko viņa atceras – Viktorija devās pēc papīra dvieļiem un tīrīja grīdu.
Nākamajā dienā Olgu atrada viņas mājas saimnieks. Par laimi, ukrainiete bija dzīva, taču ārkārtīgi smagā stāvoklī. Viņa nespēja atvērt acis un parunāt. Taču pats dīvainākais – Olga bija tērpta tikai apakšveļā, savukārt viņas drēbes bija pazudušas. Visa nozieguma vieta bija izkārtota tā, lai izskatītos, ka Olga būtu centusies izdarīt pašnāvību.
Olgas draudzene Marina vēlāk atklāja, ka pazudusi bija arī ukrainietes pase, sarkana soma, zelta gredzens, 4000 ASV dolāri, smaržas un uzturēšanās atļauja. Olgas makā bija atstāti tikai 17 dolāri. Ukrainietei nebija ilgi jādomā, kas varēja ar viņu atgadīties. Policijas ekspertīzē vēlāk noskaidrots, ka siera kūka bija bagātīgi pildīta ar fenazepānu – spēcīgu trankvilizatoru, kura pārdozēšana var beigties ar nāvi. Acumirklī tika uzrakstīts iesniegums policijai, taču lietas izskatīšana aizņēma mēnešus.
Lietas pavērsiens
Tajā pašā laikā Nasirovu meklēja kāda cita sieviete – turpat Bruklinā dzīvojošā Nadežda Forda, kuras māte Krievijā tika aukstasinīgi nogalināta. Viņa apgalvoja, ka māti noslepkavoja un apzaga kaimiņiene. Tika paņemta nauda, vērtslietas, somas, smaržas, pase, pat zobubirste. Likumsakarīgi – Nadeždas mātes kaimiņiene bija Viktorija Nasirova, kura 2015. gadā bija pametusi Krieviju. Tajā pašā gadā Nasirova bija izsludināta Interpola starptautiskajā meklēšanā.
Pēc Olgas ziņojuma, Nadeždas Fordas nolīgtajam izmeklētājam ātri izdevās atrast šīs lietas saistību ar viņas klientes slepkavu. Nasirova tika aizturēta 2017. gada agrā marta rītā. Olgas atceras, ka brīdī, kad viņai policijas iecirknī bija jāierodas atpazīt pašas slepkavu, Viktorija ļauni smaidījusi. Arī izmeklētājs atzina, ka krievietei piemita sociopātiem raksturīgais empātijas trūkums. Nasirova nekautrējās policijas priekšā izturēties bravurīgi, turklāt aresta brīdī viņa pat neizskatījās nobijusies vai apjukusi.
Tiesas procesa laikā prokurori bija vienisprātis, ka Nasirovai piemīt sociopātiskas tieksmes. Turklāt viņa darbojas pēc īpašas rutīnas – Viktorija sākumā izveidoja tuvas attiecības ar upuri, bet pēc tam upuri indēja, lai varētu viņu apzagt. «Viņai bija viegli nozagt. Un viņai bija arī viegli nogalināt,» medijiem sacīja Olga.
Izmeklēšanā nāca gaismā vēl viens Viktorijas slepkavības mēģinājums, kuru viņa bija pastrādājusi vien trīs mēnešus pirms Olgas saindēšanas. Viktorija iepazīšanās aplikācijā bija atradusi kādu krievu vīrieti, kuram viņa bija pasniegusi saindētu zivi.
Vīrietis trīs dienas vēlāk pamodās slimnīcā un, līdzīgi kā Olga, secinājis, ka ir apzagts.
2023. gada februārī Ņujorkas tiesa pasludināja spriedumu. Nasirova tika atzīta par vainīgu slepkavības mēģinājumā, uzbrukuma mēģinājumā, uzbrukumā un zādzību. Kvīnsas apgabala prokurore Melinda Kaca Nasirovu nodēvēja par «nežēlīgu krāpnieci, kura mēģināja izdarīt slepkavību, lai uz tās rēķina gūtu peļņu un labumu».
Viktorijai Nasirovai tika piespriests 21 gada cietumsods.
