Santa.lv
  • 26.09.2025
  • Ar bērniem uz mežu? Olte iesaka, kā pārliecināt doties dabā pat spurainus pusaudžus

    Ilze Vītola-Grūzīte
    Māris Olte.
    Foto: no privātā arhīva
    Māris Olte.
    Doties uz mežu kopā ar bērniem – kādai no mums tā ir gluži ierasta lieta teju katrās brīvdienās, savukārt citai šķitīs sarežģīts pasākums, kam jāsāk gatavoties jau vismaz trīs dienas iepriekš. Kas jāņem vērā, dodoties uz mežu kopā ar bērniem, ja iepriekš tas nav darīts?

    Konsultē biologs, dabas pētnieks Māris Olte; dabas gide Inese Vikļuka.

    Pirms aujat kājās pārgājiena zābakus un velkat rudens jaku, vispirms pašai vajadzētu atteikties no visām gaidām, ko iedomās esi sev uzbūrusi. Tu droši vien iztēlojies, kā paziņosi ģimenei par savu lielisko piedāvājumu: visi kopā bez telefonu mirgojošajiem ekrāniem roku rokā dodamies dabā! Taču ņem vērā, ka realitāte, visticamāk, būs mazliet citāda, nekā esi iztēlojusies, – mazākās atvases varbūt tiešām būs priecīgas un jau meklēs mīļmantu, ko ņemt līdzi šajā ekspedīcijā, bet no pusaudžiem spiedzošu sajūsmu vari arī nesagaidīt. «Vecākiem nav jājautā bērniem – viņi grib vai negrib kaut kur doties, reizēm vecākiem drīkst būt noteikts viedoklis.

    Neklausieties bērnu iebildumos, ņemiet aiz ausīm, sēdiniet mašīnā un – braucam!»

    visai strikts ir dabas pētnieks Māris Olte. «Kustēšanās dabā nodarbina pilnīgi citus smadzeņu centrus, tieši kustībā radusies mūsu izziņas spēja, tādēļ došanās dabā – mežā būtu uzskatāma par ikdienas nepieciešamību. Arī es no bērniem bieži vien dzirdu: ko mēs tur darīsim? Patiesībā ir tā – kad aizej ar bērniem pārgājienā, viņi paši pasaka priekšā, ko grib darīt. Kaut vai dauza sausus kokus, un Latvijas Valsts mežos sausus kokus drīkst dauzīt, cik vien tīk.»

     

    Gatavošanās – puse no prieka

    «Došanos mežā vecākiem nevajadzētu uztvert kā sarežģītu un kaut kā īpaši plānojamu pasākumu,» uzsver dabas gide Inese Vikļuka. «Tas viss jāuztver vieglāk. Un nav jau jādodas kaut kur tālu – lai izpētītu tuvumā esošos mežus, pietiks ar dažām stundām.» Protams, kopā ar bērniem varam izlemt, kurp tieši šodien dosimies – varbūt pastaigu mežā apvienosim ar interesanta dabas objekta vai ūdenstilpes apskati, varbūt izstaigāsim piejūras dabas parku, pa ceļam apskatot, piemēram, kādu strautiņu, varbūt izvēlēsimies maršrutu, kur ir vērošanas tornis, lai pavērotu putnus, varbūt iesim pētīt purva malu. «Iesaku mobilajos telefonos lejupielādēt lietotni lvm.geo, tajā pieejami dažādi pārgājienu un dabas taku maršruti, tātad katrs pats var uzprojektēt pārgājienu atbilstoši savām vēlmēm. Lietotnē būs redzams gan izvēlētā maršruta reljefs, gan atpūtas vietas, gan mežu kartes,» iesaka Māris Olte. Lietotnē atrodamās mežu kartes iespējams lejupielādēt, lai varētu izmantot arī, ja gadās nokļūt vietā, kur nav mobilā tīkla pārklājuma, – noteikt savu atrašanās vietu, dalīties ar to, uztvert citu pārgājienu dalībnieka atsūtīto atrašanās vietu.

    Kopā ar bērniem veicamus pārgājienu maršrutus mežā var atrast arī Mežtakas mājas lapā baltictrails.eu – tur atsevišķi atzīmēti viegli ejami maršruti, norādītas vietas, kur ir bērnu vajadzībām atbilstoša infrastruktūra (atrakcijas, spēļu laukumi u. c.) vai, piemēram, informācija, kuras meža takas ir gana ērtas pārgājienam ar bērnu ratiem.

     

    Mācāmies mežā!

    Mežs ir lieliska vieta, kur bērni var apgūt jaunas zināšanas. «Lai bērniem būtu interesantāk, varam izdomāt dažādus uzdevumus,» stāsta Inese Vikļuka. «Mana pieredze liecina, ka bērniem ļoti patīk orientēties dabā, vākt dažādus dabas objektus. Ejot kopā ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, varam, piemēram, dot viņiem uzdevumu atrast divu dažādu veidu čiekurus, piecu dažādu formu lapas, atšķirīgus akmentiņus. Kā balvu par pareizi paveiktu uzdevumu vecāki jau iepriekš var sagatavot ceļasomā kādu gardumu. Mežā arī var mācīties arī angļu valodu – krāsu nosaukumus, to, kā angliski sauc priedi, egli, bērzu. Dažkārt mežā vai jau pirms došanās uz to salasu kādus koku zariņus, lapas, sūnas, koku mizas gabaliņus – dažādu faktūru priekšmetus, ielieku tos maisiņā, un pārgājiena laikā bērniem neskatoties, tikai ar taustes palīdzību jāatrod katrs no tiem un jāmēģina uzminēt, kas tas ir. Šāda rotaļa vienmēr visiem sagādā daudz prieka. Bērniem, staigājot pa mežu, arī patīk klausīties stāstus, kuros ir nedaudz biedējoši vai noslēpumaini elementi, – par indīgiem augiem vai sēnēm, meža iemītniekiem. Starp citu, neesmu pret viedierīču izmantošanu dabas iepazīšanas procesā – kopā atrodam, piemēram, sēni un internetā mēģinām noskaidrot, kā to sauc un vai šī sēne ir ēdama. Savukārt

    pusaudži mobilos telefonus var izmantot, lai atpazītu putnus, meža dzīvniekus, kukaiņus

    – daba šai ziņā ir piemērota vieta, lai digitālās ierīces iemācītos izmantot lietderīgi,» iesaka dabas gide. Un Māris Olte piebilst: «Nemēģiniet uzņemties visu vadību, ļaujiet bērniem pašiem izmantot lietotnes mobilajās ierīcēs, lai navigētu no punkta uz punktu!»

     

    Cik ilgi un cik tālu?

    «Optimālais maršruta garums ir šāds – visi priecīgi ieiet mežā, pēc kāda laika rodas grūtības, vēl pēc brīža grūtības šķiet teju nepārvaramas, esam spiesti izkāpt no komforta zonas un ieslēgt sevī spēku, par kuru nemaz nezinājām, un beigās ir laimīgā izkulšanās,» smejoties saka Māris Olte. Viņa pieredze liecina, ka

    bērni vecumā ap četriem gadiem var pieveikt astoņus kilometrus,

    tikai vecākiem gan jārēķinās, ka kādā posmā mazais būs jānes, savukārt nedaudz lielākiem bērniem – piecus līdz astoņus gadus veciem – pa spēkam būs pat desmit līdz divpadsmit kilometru garš maršruts. «Tikai nevajag sākt žēlot, ļaut izdīkt kādas atlaides. Jau sākumā visiem jāvienojas par galveno principu – mēs ejam tālāk, nevaram iet atpakaļ, mums jāaiziet līdz galam! Šāda attieksme palīdz trenēt mērķtiecību.» Inesei Vikļukai gan ir mazliet cits viedoklis: «Ne vienmēr visam jānotiek tikai pēc plāna – pārgājienā ir vieta arī improvizācijai, un ir reizes, kad nogurums ir tik liels, ka vērts apstāties pusceļā, lai saglabātu pozitīvas atmiņas par pārgājienu.»

     

    Ļauj bērnam mežā būt bērnam!

    «Mežā jau uzreiz aizmirstiet par savu vēlmi neļaut bērnam skriet, kāpt, lēkt, nebūt tik ļoti aktīvs! Pati daba, esot mežā, dod bērnam enerģiju un liek būt aktīvam! Vecāki, pirms kaut ko bērnam aizliedzat darīt, atcerieties, kādi bijāt paši tajā vecumā, – gribējāt kāpt kokā un lēkt lejā, un jums galīgi nebija svarīgi, ka varbūt kājas paliks slapjas! Ļaujiet bērnam būt bērnam! Zeme, uguns, ūdens – tas viss mežā ir jāpiedzīvo,» uzsver Māris Olte. Un atgādina, ka ugunskurs ir viena no tām aktivitātēm, ko bērni pārgājienos gaida visvairāk, jo tas viņiem nav gluži ikdienišķs notikums. Ja bērns zina, ka kādā no pārgājiena daļām gaidāms ugunskurs ar iespēju tajā cept desiņas vai bērnu tik iecienītos maršmelovus, tā ir laba motivācija neapstāties un turpināt ceļu, arī ja sāk mākt nogurums. Ugunskura iekuršana jau pati par sevi ir piedzīvojums, īpaši, ja arī bērni tajā var piedalīties. Tikai jāpatur prātā, ka piknikus rīkot un ugunskurus kurt drīkstam tikai tam īpaši paredzētajās vietās, pēc tam obligāti viss jāsakopj un jāaiznes sev līdzi tas, ko esam atnesuši, ieskaitot bioloģiskos atkritumus, piemēram, banānu vai apelsīnu mizas. 

     

    PADOMS

    Jo spilgtāk, jo labāk

    Daudziem vecākiem nez kāpēc patīk bērniem mugurā vilkt apģērbu dabas toņos – sēnes un koki taču nebaidās no spilgtām krāsām –, un tad mežā bērns pilnībā saplūst ar apkārtējo krāsu paleti. Jārīkojas pilnīgi pretēji – jāizvēlas pēc iespējas krāsainākas drēbes, lai bērnu mežā būtu vieglāk pamanīt!

    Drošībai

    * Nav jāpaliek mežā līdz melnai naktij – pārgājiens jāplāno tā, lai tas noteikti beigtos kādu laiciņu pirms tumsas.

    * Noteikti pasakiet kādam, kurp dodaties, sevišķi, ja pārgājienā dodas tikai mamma ar bērniem.

    * Pirmoreiz dodoties mežā, neizvēlieties biezu, aizaugušu mežu, par kuru neko nezināt!

     

    Kurp doties?

    Daži pārbaudīti bērniem piemēroti varianti

    * Tukums–JāņukrogsMežtakas posms, kas ved cauri mežiem, augstāko punktu sasniedzot Milzkalnā. Bērniem interesanta vieta būs Šlokenbekas muiža ar kafejnīcu. Ejot ceļa posmu līdz galam, gājējus sagaidīs interesants objekts Apgrieztā māja.

    * Caunītes–Valmiera – meža ceļš, kas līkumo cauri priežu siliem, pa ceļam ir Sietiņiezis, no kura paveras skaists skats uz Gauju, var izstaigāt Sietiņieža taku, kur izveidota arī īpaša izziņas taka ģimenēm.

    * Gaujas dabas taka Strenčos; ir iespēja izvēlēties vienu no dieviem lokiem – 5 vai 7 kilometrus, piemērota arī pārgājieniem ar bērnu ratiem.

    * Abavas senlejas Mežtakas posms Sabile–Kandavaved cauri mežu puduriem un senlejas pļavām līdz Zviedru cepurei, kur atrodamas bērniem piemērotas aktivitātes.

     

    Raksts tapis ar Meža attīstības fonda atbalstu.

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk