Elīna Maligina: Ai, dzīve ir skaista!

Pieturzīmes

•  Dzimusi 1986. gadā.
•  Performanču māksliniece, gleznotāja, rakstniece.
•  Literārais pseidonīms – Helēna Ora.
•  Grāmatas Panika autore.
•  Bijusī Dailes teātra aktrise. 
•  Laulībā ar animācijas režisoru Reini Kalnaelli.
•  Bijusi precējusies ar režisoru Dž. Dž. Džilindžeru un uzņēmēju Valēriju Maliginu.
•  Meitas Hannas (10) mamma.

Ja man kāds varētu parādīt cilvēku, kam ir iestājusies pilnīga sevis pieņemšana, es šo šedevru gribētu redzēt!

Kad zvanu Elīnai, lai vienotos par interviju, viņa ir kaut kur ārpus Latvijas. Stāvot uz ielas pie mājas un netiekot iekšā pa vārtiņiem, atslēga nestrādā, laikam būšot jākāpj pāri sētai. Jā, runāt mēs varot, tikai tas būs jādara attālināti, jo Elīna blandās pa pasauli. Kur? Nu, tepat vien Eiropā, viņa izvairīgi atbild. Kad beidzot sazūmojam, bilde ekrānā ir visai graudaina, bet skaidrs ir viens – kaut kas Elīnā ir ļoti mainījies. Acis ir citas – laipnas, mierīgas, bet skatiens ļoti vērīgs. Vēl pirms pāris gadiem pēc vīra – uzņēmēja Valērija Maligina – aiziešanas mūžībā viņa atklāti atzina, ka bijusi uz sabrukšanas robežas. Tagad daudz kas ir mainījies. Elīna no lielas krūzes dzer kafiju ar kokosriekstu pienu, šis rīts bijis ļoti agrs – lidostā pavadījusi daļu sava jaunā projekta radošās grupas, kas devās atpakaļ uz Latviju. Elīna smēķē karsējamo cigareti un nosmejas: jā, tas tāds nelāgs ieradums, jo kas tad tā būtu par Dzelmi (Elīnas bijušais uzvārds – aut.) – bez neviena grēciņa un ja vismaz kaut ko nedarītu nepareizi!?

– Tu beigās kāpi pāri tai sētai? 
– Tomēr nevajadzēja, bet, ja citas izejas nebūtu, kāptu. Tāpat kā tad, kad aizcērtas durvju šleperis – ir arī caur balkonu līsts un apkārt pa jumtu. 

– Kur vispār šobrīd atrodies?
– Patlaban esmu Andalūzijā Spānijā. Nelielā kompānijā filmējam bezbudžeta projektu – autorprojektu, mākslas darbu Man. Toilet Paper Man (Cilvēks. Tualetes papīra cilvēks). Un tā mēs ar radošo komandu dzīvojamies te – pa silto galu. 

– Kas ir tas tualetes papīra cilvēks?
– Tas ir jauns supervaronis, kas radies manā galvā jau pirms kāda laika un diezgan ilgi nedeva mieru. Es viņu saīsināti saucu par MTPM. Stāsts ir par cilvēku, kurš nav pats laimīgākais cilvēks pasaulē, bet īstenībā viņš ir supervaronis un tāds jau piedzimis, tikai viņam ir nācies nodzīvot diezgan ilgus gadus, ejot pret sevi un savām superspējām. Tikai tad, kad viņš sevi pieņems, viņa dzīve pavērsīsies uz labu, viņš kļūs spējīgs izmantot savas superspējas. Tur apakšā ir reāls psiholoģisks stāsts, un galā no tā visa radās MTPM. Kāpēc ne?