Bīstamais mammu nogurums. Kā to nepieļaut?

Varbūt arī tu atceries, cik ļoti bērnībā gaidīji mammu mājās no darba? Es ietiepīgi tupēju uz celīšiem krēslā pie virtuves loga, kaut zināju, ka vēl tikai pēc desmit minūtēm mammas vilciens piebrauks mūsu stacijā un vajadzēs vēl vismaz desmit, lai viņa atnāktu. Kad ārdurvis vērās vaļā (es precīzi atceros šo sajūtu), šķita, ka mājās top gaišāk, siltāk, omulīgāk. Ir milzīga laime būt par siltuma un gaismas avotu, bet, lai degtu, vajag arī malku un gaisu.