Savu tagadējo izskatu leģendārais baltais krekls ieguvis pirms vairāk nekā 200 gadiem un visu šo laiku bijis nemainīgs statusa un elegances simbols. Vēsturiski tas kalpojis kā robežšķirtne, lai augstdzimušos un varenos atdalītu no pārējiem. Kā stāsta modes dizainers Aleksandrs Pavlovs, atļauties valkāt balto savulaik varēja tikai turīgi cilvēki:
«Baltais krekls ir mūsdienu versija, pēctecis tam apģērbam, ko valkāja Eiropā laikā, kad vīriešiem modē bija ar mežģīnēm bagātīgi rotātas apkakles un manšetes. Baltais, greznais krekls bija aristokrātu apģērba gabals, domāts tikai priviliģētajiem. Citkārt krekla apkakles daļā pat bija iestrādātas īpašas konstrukcijas, lai kaklu nevarētu normāli noliekt, skatiens turētos stalti un varētu tikai tā nedaudz stīvi, aristokrātiski kustēties. Ar laiku daudzās mežģīnes nogāja no skatuves, bet bagātie un varenie turpināja valkāt baltu apģērbu, tāpēc šis stils vēlāk tika pārņemts arī lietišķajā vidē, izkristalizējoties kombinācijai – fraka un baltais krekls.
19.–20. gadsimtā, kad dzīvē sāka ienākt vairāk praktiskuma, fraka atkāpās un priekšplānā izvirzījās uzvalks, taču baltais krekls palika. Tika pieņemts – vīrietim vairs nav jāgreznojas, viņš ir elegants savā melni baltajā kombinācijā. Vīrietis vairs nedemonstrēja savus ienākumus – vairs nebija brošu, greznu apkakļu –, taču kā statusa simbols palika gredzens, dārgs pulkstenis, aproču pogas. Vīriešu bagātību demonstrēja viņu daiļās dāmas, kas tērpās greznās kleitās un rotājās ar dārglietām. Līdz ar industrijas attīstību kokvilna kļuva pieejamāka un baltus kreklus sāka valkāt plašāk.»
Lai arī mūsdienās visdažādākajās situācijās jebkurš var izvēlēties baltu kreklu, nemaz tik bieži tā nenotiek. Priekšroka tiek dota ātrajai modei, kas vilina ar praktiskumu, sportiskumu, ērtumu un neuzliek valkātājam specifiskus pienākumus, spriež Pavlovs. «Mode principā turas uz niansēm, jo līdz 70.–80. gadiem būtībā viss jau ir izdomāts. Tomēr, kā saka, velns ir detaļās, tāpēc tieši ar balto kreklu joprojām var strādāt tik daudzos virzienos – krādziņas, aproces, diegu krāsa, faltītes, ielocītes. Balts krekls vienmēr piedos tēlam akurātuma, dārguma un smalkuma sajūtu.
Man reizēm šķiet, ka balto kreklu vīrietis izvēlas zemapziņas līmenī – dažkārt tajā var nolasīt kaut kādu pagātnes, varbūt senču sajūtu.
Ir cilvēki, kuri baltā kreklā jūtas komfortabli – šī sajūta ir asinīs –, un ir cilvēki, kam balts krekls vispār nav aktuāls. Iespējams, tas kaut ko izskaidro.»
Justies vienu stāvu augstāk
«Baltajam kreklam nevajag kaut kādu īpašu notikumu vai gadījumu. Tas vairāk ir stāsts par dvēseles stāvokli un noskaņu,» saka MĀRCIS ZIEMIŅŠ, dizainers, dizaina risinājumu uzņēmuma Don’t Panic īpašnieks.
«Pat sērfot uz Pāvilostu es dodos baltā kreklā, un man pašam nav īsti skaidrs – kāpēc, jo it kā braucu sportot. Tā ir arī ļoti īpaša sajūta: pēc sērfošanas atkal apvilkt balto kreklu. Tajā kaut kas ir – tāds iekšējais attīrīšanās stāvoklis.
Mana darba specifika ir dizaina risinājumi un instalācijas dažādiem projektiem un pasākumiem. Šobrīd strādāju ar projektu Nepieradinātās naktsmītnes tepat Latvijā, kā arī ar vienu īpašu Hugo Boss specpasūtījumu Eiropā. Kad esmu uz vietas projektos, reizēm notiek neparedzētas lietas – ne vienmēr pēc scenārija.
Ir brīži, kuros nenovilkt balto kreklu ir nopietns izaicinājums: baltajam kreklam ir jābūt baltam – tas nedrīkst būt nosmērēts. Ir gadījies – notiek performance dabā, vakara noslēgumā tumsā ir jāaizdedzina degošas skulptūras upē. Kāds kaut ko sajaucis vai nokavējis, un tajā brīdī skaidrs, ka man pašam jābrien upē. Citreiz pēkšņi jāved, piemēram, melnzeme vai jākrāmē akmeņi, jānodarbojas ar dažādu instalāciju iedarbināšanu.
Reiz kāzās mežā man bija jāatbild par altāra un citām instalācijām, nācās baltajā kreklā gan sūnas nest, gan kokos kāpt. Agrāk šādos brīžos pārsvarā nosmulējos, bet pēdējā laikā izdodas palikt baltam, un tas jau ir līmenis! Savulaik bezgala brīnījos ceļojumā Indijā – kā vietējiem izdodas saglabāt kreklus baltus šajā tik putekļainajā zemē?
Pēdējos gados kopā ar komandu esam saņēmuši vairākas nopietnas pasākumu rīkotāju industrijas balvas pasaulē. Man patīk uz balvu pasniegšanu ierasties gan baltajā kreklā, gan kreklā un smokingā – tas tomēr nozīmē pārstāvēt savu valsti. Kad vēl daudz braukājām uz pasākumiem pasaulē, atradu triku, kā pārvadāt baltos kreklus, lai tie nesaburzās. Paņemu aiz krādziņas un piedurknēm, pārloku uz pusēm, un tad to visu nevis loku tālāk, bet sarullēju. Tad kreklam neizveidojas krunkas un tas aizņem mazāk vietas koferī. Protams, ja ir iespēja, vislabāk kreklu vest uzvalka pārvalkā.
Man ir gan vienkāršāki, gan dārgāki baltie krekli – kopā kādi septiņi.
Ir tikai viens speciāli šūts baltais krekls – to es Indijā pasūtīju pie vietējā drēbnieka.
Vienkāršos mazgāju mājās, bet dārgos nesu uz ķīmisko tīrītavu. Man pašam ļoti nepatīk gludināt, man arī nav tik svarīgi, lai visas vīles būtu perfektas, esmu ar mākslinieka dabu un baigi neiespringstu par to.
Un vēl – sievietes uz vīrieti baltā kreklā noteikti reaģē citādi nekā uz vīrieti džemperī. Ja baltu kreklu uzvelk uz pasākumu, kur citiem tā nav, attieksme mainās – to tiešām var just. Tad esi stāvu augstāk. Savukārt svētkos, kur baltie krekli ir visiem, var pilnīgi redzēt, ka visi jūtas vienu stāvu augstāk. Un kāpēc ne?»
Četri balti krekli – kā filmā
«Balts krekls un kārtīga žakete man liek mobilizēties. Ar apģērbu sev un citiem signalizēju, ka saruna, kurā piedalos, man ir nozīmīga, es novērtēju savus sarunu biedrus un izturos pret viņiem cieņpilni. Līdz ar to baltais krekls ir kaut kas līdzīgs ieejas biļetei noteiktā klubā, zināms korporatīvās higiēnas faktors,» uzskata MĀRTIŅŠ VANAGS, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs.
«Esmu interešu pārstāvis un lobētājs – vadu aliansi, kurā apvienojušies nozīmīgākie nekustamā īpašuma attīstītāji Latvijā. Man jāpārstāv šīs nozares intereses pašvaldībā, valsts līmenī. Balts krekls saistās ar seniem un stabiliem biznesiem un institūcijām: bankas, advokāti, apdrošināšanas sabiedrības, parlaments, valdība, ministrijas. Kad eju uz Rīgas domi vai Saeimu, izvēlos baltu kreklu. Man ir četri balti krekli – kā filmā.
Jauno uzņēmumu vidē lietas notiek citādi. Ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar tā saukto disruption – mēģina šos stabilos biznesus kaut kā izjaukt. Piemēram, ir finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kas mēģina izjaukt banku biznesu, darot visu pretēji tradicionālajām bankām. Nav fiziskas filiāles, viss notiek internetā, vide ir neformāla, runā un ģērbjas pilnīgi atšķirīgi un, protams, nevalkā baltus kreklus. Jauno tehnoloģiju, IT uzņēmumos balta krekla vietā ir hūdijs jeb kapučjaka.
Marku Zakerbergu no Facebook par stila ikonu nenosauksi, viņš visu laiku ir hūdijā. Vienīgā reize, kad viņš redzēts uzvalkā un baltā kreklā ar kaklasaiti, bija, liecinot ASV Kongresā par Facebook monopola stāvokli. Tomēr arī neformālākā vidē es aicinātu cilvēkus labāk uzģērbt kaut ko pieklājīgāku. Kā angļi saka – labāk to dress up jeb saģērbties vienu soli smalkāk nekā otrādi.
Esmu liels Riharda Vāgnera mūzikas mīļotājs – šī mūzika un balts krekls noteikti piestāv viens otram. Vācijā notiek Vāgnera dibinātais Baireitas festivāls, kurā atskaņo tikai viņa darbus. Apmeklētājiem vīriešiem jābūt smokingos un baltos kreklos. Esmu tur redzējis, kā vecākās paaudzes Vāgnera mīļotāji ir tā uzcirtušies un iestīvējušies kreklos un smokingos, ka dažkārt mēdz izpildījuma laikā arī noģībt, jo šīs operas ir ļoti garas – pat piecas sešas stundas.
Manuprāt, uz operu vīriešiem tiešām jāiet vai nu baltā kreklā, vai vismaz uzvalkā.
Kaut operās Eiropā dreskods ir atšķirīgs, man tomēr prieks, ka Latvijā cilvēki operas apmeklējumam sapucējas tradicionāli. Kā saka, katram latvietim ir sava izejamā kārta. Īpašākos gadījumos mēdzu lietot savas Šrilankā iegādātās aproču pogas, kurās iestrādāts mēnessakmens.
Un vēl – pavisam noteikti varu apgalvot, ka iespēja saņemt sieviešu komplimentus par izskatu ir daudz augstāka, ja vīrietis ir ģērbies uzvalkā un baltā kreklā.»
Balts krekla – baigā štelle un arī svētki
«Ciešās attiecībās ar balto kreklu esmu jau vismaz divdesmit astoņus gadus. Ar laiku nāk sapratne, ka tas nav jāvalkā tikai darbā saskaņā ar etiķeti, jo krekli var būt tik dažādi! Tā ir bijusi zināma evolūcija – esmu mainījies pats, un ir mainījies arī mans baltais krekls,» saka ULDIS UPENIEKS, Citadele banka valdes loceklis.
«Man ir bijis baltais krekls siena talkām, linu krekli vasarām, dažādi baltie krekli iešanai uz darbu, krekli ar aproču pogām, tad baltais krekls smokingam un visbeidzot – baltais krekls frakai! Ar laiku sapratu, ka svarīgs ir ne tikai pats krekls, bet gan tas, cik labi tas sēž, un visdrīzāk tādu kreklu nevar nopirkt veikalā: man tiem vienmēr ir par īsu piedurknes un par platu apkakle.
Pirms kādiem piecpadsmit gadiem žurnālā KLUBS uzzināju, ka Rīgā ir vieta, kur šuj kreklus pēc pasūtījuma un izmēriem jeb made to measure. Beidzot varēju dabūt to, kas man patīk: izvēlēties audumu, novākt tās briesmīgās krūšu kabatas, pasūtīt pareizo apkaklīti, priekšējo gludo faltīti.
Pati augstākā pilotāža kreklu pasaulē ir frakas krekli – ar svītriņām priekšā, augsto apkaklīti. Tā jau ir baigā štelle un arī svētki! Šādā kreklā esmu bijis vairākas reizes. Ļoti nopietnā un solīdā pasākumā Stokholmā – pilsētas rātsnama zālē, kur pasniedz arī Nobela prēmijas. Arī dziedājis korī, jo koncerttērpā ietilpa fraka un frakas krekls. Un visbeidzot – esmu frakas kreklā noskrējis pilnu 42 kilometru maratonu. Medoc maratons Bordo ir īsts maratons, bet tajā var arī visādi izpausties, skriet ar attieksmi un šoviņu. Togad tematiski bija jāskrien pa solīdo. Skrēju pilnā nopietnībā uz ātrumu lietū un frakas kreklā ar tauriņu.
Man ir ap piecpadsmit balto kreklu. Divpadsmit ir šūti tieši man saskaņā ar visām manām mikroprasībām par apkaklīti, aproču pogu formu, diegu krāsu.
Uz aprocēm izšūta mana monogramma UU – vienkārši balti burti uz balta krekla. Es ar monogrammu nemēģinu izrādīties, lielākoties to nepamana, bet ir cilvēki, kas pievērš uzmanību detaļām un pamana. Tā ir mana papildu personalizācija.
Cik nu pandēmijā man ir iespēju tos kreklus uzvilkt! Videokonferencēs cilvēki uzcērtas līdz jostas vietai, tāpēc konferenču pasākumos, Dieva dēļ, neprasiet man piecelties kājās! Līdz pandēmijas trakumam kreklus nodevu ķīmiskajā tīrītavā, tagad gadās mazgāt un gludināt mājās.
Svarīga piebilde: uz piedurknēm vīli iegludināt nedrīkst – manuprāt, par to, kā saka, ir jāatšauj!
Esmu sasniedzis stadiju, kad saprotu, ka baltais krekls ir daļa no manis un es esmu daļa no baltā krekla. Kaut kādā mērā esam kā sajūgti kopā, un pie tā ir tik ļoti pierasts. Tā ir mana specovka. Savā laikā Longines pulksteņiem bija tāds reklāmas sauklis – Elegance is an attitude*. Bildē bija dārgs pulkstenis, Odrija Hepberna un šis uzraksts. Un es tam varu tikai piekrist.»
* Elegance ir attieksme (no angļu val.)