Skaidrs, ka vislabāk torti cept pašai vai pasūtīt pie kāda, kam uzticies. Mazas, omulīgas konditorejas, ja tās salīdzina ar lielražotāju, vienmēr lepojas ar gardākām receptēm un sabalansētāku sastāvu. Taču mūsu uzdevums šodien ir atrast labāko populāru veikalu plauktos – tādas tortes, ko ikviens var ielikt savā grozā, nebraucot tālu un neveicot speciālus pasūtījumus.
Tortes un kūkas ir ārkārtīgi raiba produktu kategorija. Nevar īsti aptvert, cik daudz dažādu izejvielu un garšas kombināciju iespējams, šo desertu gatavojot. Jogurta, biezpiena, medus, biskvīta, krēma, šokolādes, siera, ievārījuma, iebiezinātā piena, bezē… Katrai tortei būs sava unikāla izejvielu kombinācija. Tieši tāpēc par tām ir grūti izteikties kā par vienu, vienotu, produktu.Te biezpiena torte, kas būs arī piena olbaltumvielu un kalcija avots. Te biskvīts un krēms, kas būs vien tauks uz tauka un ātrie ogļhidrāti.
Bet veselīga izejviela nemaz nenozīmē, ka torte arī iznākumā būs veselīga, – ar milzīgu cukuru daudzumu var nobeigt vislabāko produktu pasaulē.
Citi lasa
Ko lai dara? Par laimi, ir daži universāli parametri, kam pievērst uzmanību, iegādājoties šo visu iecienīto svētku desertu.
Piena produkti un piena produktu izstrādājumi
Pirms dažiem gadiem plauktos parādījās jauni un lēti produkti – krējumi, sieri un ziežamie ar augu tauku piedevu. Par to uzvirmoja jautras, bet pamatotas valodnieku un ražotāju diskusijas – nav prāta darbs piena produktu vārdā dēvēt surogātus ar augu taukiem. Par piena produktiem drīkst saukties vien tie, kas iegūti tikai no piena un kuros nevienu no ražošanas procesā pievienotajām vielām vai sastāvdaļām neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizvietotu kādu no piena sastāvdaļām.
Tā nu nosprieda, ka skābais krējums ar augu taukiem jāsauc par «skābo krēmu», «skābo aizdaru» vai «krējumeli». Ziežamie, kas satur ko vairāk par tīru, dabisku sviestu, jāsauc par «piena un augu tauku maisījumu», «tauku maisījumu» vai «tauku maisījumu pastu». Atzīšos, plauktos sen neesmu redzējusi siera izstrādājumus, bet pirms pāris gadiem veikalā paķēru rīvētu sieru un vīlos, ieraugot, ka siers ir ar augu taukiem.
Kāda šim ir saistība ar tortēm? Daži ražotāji labprāt grēko, taisot kūkas no šiem lētajiem izstrādājumiem. Piemēram, visnotaļ bieži redzam, ka putukrējuma vietā sastāvā norādīts mistiskais «augu tauku putukrējums» vai «vārīta iebiezinātā piena izstrādājums».
Vai šādi produkti ir kaitīgi? Visdrīzāk nē, ja vien sastāvā nav daļēji hidrogenētu augu tauku, par kuriem runāsim vēlāk. Taču tas noteikti liecina, ka ražotājs iet lētāko ceļu, ieekonomējot uz īstās izejvielas rēķina. Kas nav mazsvarīgi, augu tauku klātbūtne velk līdzi arī veselu pārtikas piedevu virkni, tādā veidā vairāk un vairāk attālinot piena izstrādājumu no sava oriģināla.
Kā to vērtēt? Dažādi. Ja mēs vēlamies produktu ikvienam, arī plānam, maciņam, jārēķinās, ka cietīs produkta sastāvs. Tortes no pilnvērtīgām sastāvdaļām vienmēr maksās dārgāk. Taču es iesaku cienīt savu ķermeni – tortes bez piena produktu izstrādājumiem var atrast arī nedārgajā segmentā.
Palmu eļļa un augu tauki
Visus augu taukus mēdz mest vienā maisā, pasludinot par lielu ļaunumu. Tāpēc izvērtēsim, kurā brīdi torte tiešām jāliek atpakaļ plauktā, bet kad var ielikt arī groziņā. Visi augu tauki nav radīti vienādi, jo daži ir burtiski radīti mākslīgi.
Sāksim ar palmu eļļu, kas ir nekas cits kā augu tauks. To mēdz uzskatīt par pārtikas bubuli.
Mēļo, ka organismā tā līdz galam nesagremojas, nosēžas uz asinsvadiem un salīp kopā zarnu traktā, veidojot aizsprostojumus. Tie visi ir mīti.
Kuņģa un zarnu trakts ar visiem fermentiem ir jaudīga ķīmisko savienojumu maļamā mašīna, kas apēsto pa saitītēm sarauj līdz elementāriem savienojumiem. Un palmu eļļa ir tikai kārtējais ķīmiskais savienojums, kura sašķelšana organismam ir elementārs uzdevums. Palmu eļļa nav kaitīga necik – tikai mazāk vērtīga kā citas augu eļļas. Eļļas vērtību nosaka piesātināto un nepiesātināto taukskābju attiecība tajā, kur piesātinātās taukskābes tiek uzskatītas par nevērtīgām un pārmērīgos daudzumos nav ieteicamas, savukārt nepiesātinātās ir vērtīgas. Un palmu eļļa uz citu fona izceļas ar augstu piesātināto taukskābju saturu. Tas arī viss. Nav jābaidās, redzot sastāvā palmu taukus, toties jāatceras, ka šis ir signāls: ražotājs taupa uz izejvielu rēķina.
Kāda varbūt vēl atceras amizantu skandālu, ko kāds dāņu profesors sarīkoja Latvijā, apgalvojot, ka mūsu iecienītajās vafelēs ir kaitīgas vielas? Brīžiem ieraugām, ka konditorejas produktu sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki. Tieši daļēji, nevis pilnīgi – tās ir divas dažādas lietas! Tie ir zināmi arī kā transtauki vai transtaukskābes, tie ir tādi augu tauki, kas ir ķīmiski pārveidoti, lai tos ērti varētu izmantot kulinārijā.
Loģika ir pavisam vienkārša. Iedomājies, ka tev ir augu tauki, bet tie, kas, par nelaimi, ir pārāk šķidri vai pārāk cieti. Jāpieliek pūles, lai izceptu torti. Taču pietiek pamainīt tauku ķīmisko saitīti, un – urā! – esam dabūjuši vajadzīgās konsistences izejvielu. Tomēr organismam tāda pārveidošana nepatīk tieši necik. Zinātniski pierādīts, ka daļēji hidrogenēti augu tauki paaugstina iespēju saslimt ar miokarda infarktu, sirds išēmisko slimību un otrā tipa cukura diabētu. Par laimi, likumdevēji pamanījuši šo netaisnību. Maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums nedrīkst pārsniegt 2 gramus uz 100 gramiem produkta kopējā tauku svara. Taču kāpēc riskēt?
Redzi sastāvā daļēji hidrogenētus augu taukus? Liec torti atpakaļ.
Pārtikas krāsvielas
Pārtikas krāsvielas, kas E vielu sarakstā slēpjas zem numuriem no E100 līdz E199, ir vielas, ko izmanto, lai izveidotu, noturētu vai pastiprinātu pārtikas produkta krāsu. Krāsvielas ne vienmēr ir E vielas. Ir toršu meistari, kas biskvīta pamatni iekrāso ar ogu sulām. Arī plašajā E vielu sarakstā atradīsim krāsvielas ar dabisku izcelsmi, jo daba ir izcils gleznotājs. Ja vien redzētu augļu un dārzeņu ķīmisko uzbūvi ar neapbruņotu aci, mēs apjuktu no krāsvielu dažādības to sastāvā!
Piemēram, zem koda E160a slēpjas bēta karotīns, kas ir dabiski atrodams burkānos. Krāsviela E162 – betaīns – dzīvo bietēs. Interesanta vēsture ir karmīnskābei (E120), ko iegūst no sarkanās krāsas kukainīšiem Coccus cacti L., tos samaļot. Ne pārāk patīkams fakts, ko atcerēties, 18. novembrī ēdot torti Latvijas karoga krāsās, bet arī šī E viela ir droša, ja vien nav kāda individuāla alerģija vai nepanesība. Modē ir arī augogle E153, ko iegūst, sadedzinot kokosriekstu čaumalas. Augogle piešķir tortēm, kūkām un saldējumiem eleganti melnu toni. Amerikas Savienotajās Valstīs šī pārtikas piedeva ir aizliegta, jo ir bažas, ka tās iegūšanas procesā (dedzinot) izdalās kancerogēni. Taču Eiropā tā ir atļauta un regulēta – tiek apgalvots, ka tādos daudzumos, kādos mēs patērējam E153, kaitējums veselībai rasties nevar.
Bet ne viss ir tik saulaini. Ir arī sintētiskas krāsvielas, par kurām ir pierādīts – tās nav ieteicamas bērniem, jo negatīvi ietekmē koncentrēšanās spējas un veicina hiperaktivitāti. Lūk, krāsvielas, no kurām jāuzmanās!
- E110 – saulrieta dzeltenā
- E104 – hinolīndzeltenā
- E122 – karmoizīns
- E129 – alūra sarkanā
- E102 – tartrazīns
- E124 – košenila sarkanā
Ja kādu no šīm redzi tortes sastāvā – pieļauju, ka tās gan parādīsies gana reti –, liec vien šo nelaimi atpakaļ plauktā. Tā nebūs labākā izvēle bērnu svētkiem.
Kas ir irdinātājs nātrija hidrogēnkarbonāts?
Irdinātājs nātrija hidrogēnkarbonāts… izklausās baisi un izraisa aizdomas, pareizi? Patiesībā zem šī sarežģītā ķīmiskā nosaukuma slēpjas nekas cits kā dzeramā soda, zināma arī kā E500. Konditorejas produkti, kuriem pievieno dzeramo sodu, kļūst irdeni, gaisīgi un labāk notur savu formu.
Tas notiek tāpēc, ka, nonākot kontaktā ar dažiem produktiem, piemēram, pienu, augļu sulām, medu vai kakao, soda sāk izdalīt ogļskābās gāzes burbulīšus, tādā veidā irdinot masu. Pārtikas rūpniecībā to izmanto arī kā skābuma regulētāju un pretsalipes vielu.
Citas piezīmes
Ir arī citi parametri, pēc kuriem var vērtēt tortes veselīgumu. Daudzas dāmas pirmām kārtām ievēro enerģētisko vērtību un cukura daudzumu, taču es vēlētos mazliet atradināt tevi no šādas domāšanas. Cukura daudzums un kilokalorijas nedrīkst skriet pa priekšu sastāva kvalitātei! Bez šaubām – pārmērīgs cukura daudzums ir kaitīgs. Protams, viens paliels tortes gabaliņš, un tu acumirklī pārsniegsi dienā ieteicamo cukura daudzumu (25 gramus). Un, ja aiz viena gabaliņa sekos otrais un trešais, var mierīgi desertā iztērēt visas dienai paredzētas kilokalorijas. Bet, lūdzu, atļauj sev pasvinēt ar baudu un kvalitatīvu sastāvu! Kam vajadzīgs zems kaloriju daudzums, ja sastāvs ir draņķis?
Ir muļķīgi skatīt torti pēc uzturvielām, jo tā ir viena vienīga baudviela. Pavisam diētiska torte ir nerealizējama fantāzija.
Kaut cik tai tuvojas tortes, kuras gatavo, piemēram, pēc svaigēdāju receptēm, taču piemājas veikalā tādu neatradīsi.