Visi, kuros ir cukurs
Veikalos krāsainie saldinātie dzērieni nopērkami arvien plašākā izvēlē un pievilcīgākā dizainā. Gan stikla pudelēs, gan ērtās, mazās skārdenēs. Tos dēvē par gāzētajiem dzērieniem, krāsainajiem dzērieniem, sodas drinkiem, burbuļdzērieniem, limonādēm utt. Turklāt pētījumos runa ir gan par saldinātajiem dzērieniem, kas satur cukuru, gan tā dēvētajiem zero jeb mazkaloriju/bezkaloriju dzērieniem, kam pievienoti mākslīgie saldinātāji, nevis cukurs.
Ir pētījumi, kur zem lupas sāk likt ne tikai gāzētos drinkus, bet arī pārējos saldos dzērienus – visus, kam pievienots cukurs vai mākslīgie saldinātāji: uz piena bāzes gatavotos, sporta un enerģijas dzērienus, 100% sulas un nektārus, karstos saldinātos dzērienus, sīrupus.
Paaugstina slimību risku?
Jāteic uzreiz, zinātnieku atzinumi par saldinātajiem dzērieniem pagaidām ir ļoti pretrunīgi. Tāpēc šeit paustā informācija vairāk ir pārdomām – vai šādi drinki vispār ir nepieciešami gan mūsu, gan – jo īpaši – bērnu ēdienkartē, ja reiz tie raisa tik daudz diskusiju un radījuši tik lielu pētnieku interesi? Tomēr kaut ko strikti apgalvot par saldināto dzērienu iedarbību uz veselību pašlaik vēl nav iespējams.
Pati, pati jaunākā publikācija, kas sacēlusi viedokļu vētru, atrodama prestižajā žurnālā The BMJ (British Medical Journal). Tajā vērtēti apjomīga franču pētījuma The NutriNet-Santé Study (2009–2017, iesaistīti vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku) atzinumi par uztura un dzīves stila paradumu saikni ar dažādu slimību risku.
Tieši francūži šā pētījuma ietvaros uz saldinātajiem dzērieniem palūkojās plašāk un analizēja ne tikai krāsainos burbuļdzērienus, bet arī visus pārējos saldos dzērienus, apvienojot tos kopīgā kategorijā cukuroti dzērieni. Atsevišķi tika izdalītas vienīgi 100% augļu sulas un ar mākslīgajiem saldinātājiem gatavoti dzērieni.
Tika analizēta saistība ar krūts, prostatas un resnās zarnas ļaundabīgajām slimībām. Franču secinājumi (vismaz pagaidām) nav iepriecinoši: regulārs saldināto dzērienu patēriņš varētu sasaukties ar paaugstinātu kopējo ļauno slimību risku.
Protams, The NutriNet-Santé Study autori ir piesardzīgi, norādot, ka šie pieļāvumi jāpārbauda vēl citos apjomīgos pētījumos.
Tomēr viņi arī netieši rekomendē dažādus krāsainos saldinātos dzērienus pirkt retāk.
Kas tieši slikts?
Zinātnieki atzīst, ka saldināto dzērienu un ļaundabīgu slimību kopsakarība pagaidām ir maz pētīta, tāpēc par mehānismiem, kas to varētu veicināt, var izteikt tikai minējumus.
Viens no tiem – saistībā ar krūts slimībām –, iespējams, ietver sevī insulīna rezistenci, ko varētu izraisīt dzērienu augstais glikēmiskais indekss (tas nozīmē, cik strauji konkrētais produkts ceļ cukura līmeni asinīs) un lielā glikēmiskā slodze (salīdzinoši jauns termins – aprēķina pēc speciālas formulas, ņemot vērā ogļhidrātu daudzumu un produkta glikēmisko indeksu, šo uzskata par pilnīgāku rādītāju). Vienkāršoti sakot, ceļi atsevišķos gadījumos, visticamāk, varētu vest lielā vienkāršo cukuru daudzuma virzienā.
Taču arī šeit viss nav tik viennozīmīgi, jo diētiskajiem saldajiem dzērieniem, kam pievieno saldinātājus, nevis cukuru, pētījumi tāpat nav labvēlīgi.
Tiek minētas kaitīgas ķīmiskas vielas, ko varētu saturēt dzērieniem pievienotās krāsvielas. Nozīme varētu būt arī izvēlētā saldinātāja veidam – par potenciāli nevēlamāko The NutriNet-Santé Study skatījumā tiek nosaukts aspartāms.
Diētiskie saldinātie dzērieni
Krāsainie burbuļdzērieni jeb soda drinks, soft drinks ar cukuru un bez tā tiek analizēti arī saistībā ar sirds un asinsvadu slimībām, Alcheimera slimību (vecuma demenci).
Sievietes, domādamas, ka tā ir veselīgāk un labvēlīgāk svaram, bieži izvēlas bezkaloriju (diētiskos) saldinātos dzērienus, kam pievienoti mākslīgie saldinātāji, nevis cukurs. Taču tieši šiem dzērieniem atsevišķi pētījumi pagaidām ir visnelabvēlīgākie.
Piemēram, zinātnieki sākuši vērtēt, vai pārlieka šādu diētisko dzērienu lietošana varētu būt saistīta ar lielāku insulta risku sievietēm.
Rezultāti pagaidām ir pretrunīgi, un tie tiek arī apstrīdēti. Norādes par iespējamu sakarību atklātas tikai melnādainajām sievietēm, var arī secināt, ka ar šo dzērienu regulāru lietošanu tomēr labāk neaizrauties tieši dāmām otrās jaunības gados. Ko šajā gadījumā nozīmē regulāra lietošana? Tiek pieminēts skaitlis 700 ml šādu dzērienu dienā.
Protams, arī visu šo pētījumu autori ir piesardzīgi un atzīst: lai kaut ko apgalvotu 100%, jāturpina darbs, jo pagaidām rezultāti nav pārliecinoši. Turklāt sirds un asinsvadu slimību rašanos ietekmē daudzi faktori, tāpēc nav vienkārši izvērtēt un pierādīt katra atbildību.
Pastiprināti analizē arī mākslīgo saldinātāju ietekmi uz mūsu zarnu trakta veselību – iespējams, arī te nav sakāms nekas pozitīvs.
Taču – kamēr zinātnieki strīdas, varbūt tiešām ir vērts atturēties no krāsainajiem dzērieniem vai vismaz būtiski samazināt to lietošanas biežumu? Ja nu iepriekš aprakstītās sakarības vēlāk apstiprinās jau nekļūdīgi? Būsim bijušas tālredzīgas, īpaši attiecībā pret bērniem.
Liekais svars un vidukļa apkārtmērs
Daudz pārliecinošāki pierādījumi saistībā ar cukurotajiem krāsainajiem dzērieniem ir iegūti par lieko svaru un aptaukošanos. Dzerot tos daudz un bieži, nav jābrīnās, ka svars aug!
Daudz cukura ir daudz lieku, tukšu kaloriju, ko nav iespējams iztērēt.
Īpaša riska grupa ir mazi bērni un pusaudži, kam krāsainie drinki pudelēs un skārdenēs bieži ir ūdens vietā. Turklāt produkti ar augstu ogļhidrātu (cukura) daudzumu var veicināt arī atkarību jeb pastiprinātu tieksmi pēc saldumiem.
Tādējādi krāsainie burbuļdzērieni var būt atslēgas posms, kas paver durvis otrā tipa cukura diabētam, metabolajam sindromam (nedaudz paaugstināts cukura līmenis asinīs, paaugstināts asinsspiediens, palielināts vidukļa apkārtmērs – tāds dzeltenais signāls, pirms diagnosticēta sirds slimība vai otrā tipa cukura diabēts). Šim uzskaitījumam varētu pievienot aknu un citu iekšējo orgānu aptaukošanos, īpaši kombinācijā ar sēdošu, mazkustīgu dzīvesveidu.
Ūdens ar garšu
Vērts izcelt vēl vienu saldināto dzērienu kategoriju – veikalos nopērkamos ūdeņus ar garšu. Arī tiem mēdz izmantot daudz cukura, tāpēc, izvēloties ūdeni, kam pievienotas ogu, augļu garšas, vērts aplūkot sastāvdaļu sarakstu.
Kas gan, lai padzertos, var būt labāks par tīru, svaigu ūdeni? Ja kārojas kā salda, labāk apēst kādu našķi, par kura kaitīgumu ārsti nav tik aizdomīgi – saldu augli, žāvētu dateli, labu šokolādi, arī to pašu zefīru vai šerbetu, bet nedaudz.
Ja parasts ūdens ne pārāk garšo, to var bagātināt ar citrona vai greipfrūta šķēlītēm, svaigām ogām.
Starp citu, pietiekama ūdens dzeršana ir arī viens no laba svara uzturēšanas knifiem – brīdī, kad gribas ko uzkost, vislabāk ir padzerties ūdeni, jo nereti mēdzam slāpes jaukt ar izsalkumu.