Zelta standarts cīņā pret vardarbību

«Cilvēkiem, kas pārzina starptautiskās tiesības un starptautisko likumdošanu, ir skaidrs, ka katram starptautisko tiesību dokumentam ir konkrēts mērķis konkrētā jomā. Stambulas konvencijai tas ir vardarbība ģimenē un vardarbība pret sievietēm. Tikmēr ļoti efektīvā dezinformācijas kampaņā, apzināti nepatiesi interpretējot terminus, Stambulas konvencijai tiek piedēvēta arī tāda ietekme, kādā tai nav nekāda juridiska spēka,» saka Jonite. Viņa uzsver, ka tikt vaļā no tik aplamas aizdomu ēnas ir ļoti grūti, un ar to saskārušās arī citas valstis.

«Gan atsevišķi politiskie spēki, gan konkrēti cilvēki izmanto dezinformācijas radītās bailes, lai ap sevi pulcētu domubiedrus. Šā jautājuma politizēšana ir labs veids, kā iegūt un noturēt vēlētājus, – partijām ir sava nostāja, un, pat dzirdot racionālus argumentus, viedoklis netiek mainīts,» saka Jonite.  

Kā uzsver resursu centra Marta politikas koordinatore, protams, nevar gaidīt, ka konvencija kā burvju nūjiņa atrisinās visas problēmas. «Lai kaut kas mainītos, nepietiks varmākam parādīt, ka, lūk, konvencija ir pieņemta,» uzsver Jonite. Tomēr tā ir spēcīgs ceļš uz risinājumu un uzlabojumiem, jo jau tagad Stambulas konvencija devusi acīmredzamu efektu. Latvijā normatīvajos aktos ir bijis daudz šķēršļu, kas traucēja cietušos efektīvi aizsargāt no vardarbības ģimenē un sodīt vainīgos.

Vadoties tieši pēc Stambulas konvencijas principiem un piedāvātajiem risinājumiem, Latvijā pēdējās desmitgades laikā ir veikta virkne uzlabojumu un jau tiek nodrošināta labāka aizsardzība vardarbībā cietušajiem un bargāki sodi vardarbības veicējiem. Tomēr ne viss Latvijā sakārtots tā, lai pilnībā atbilstu konvencijas prasībām – mums vēl ejams garš ceļš, īpaši likumu efektīvā piemērošanā.

Konvencijas kalendārs

Stambulas konvencija nav ne jauns, ne sasteigts dokuments – to kopīgi izstrādāja un pieņēma 46 Eiropas Padomes valstis, arī Latvija.

• 2008. gada decembris. Eiropas Padomes Ministru komiteja izveido ekspertu grupu, lai sagatavotu konvencijas projektu, ko pabeidza 2010. gada decembrī.
• 2011. gada 7. aprīlis. Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņem konvenciju.
• 2011. gada 11. maijs. Stambulā Ministru komitejas sesijas laikā konvenciju atver parakstīšanai.
• 2014. gada 1. augusts. Konvencija stājas spēkā, jo to ratificē desmitā valsts – Andora.
• 2016. gada 18. maijs. Latvija paraksta Stambulas konvenciju, bet to neratificē. Valsts pievienojas konvencijai, to parakstot un ratificējot, kas ir starptautiska līguma slēgšanas pēdējais posms. Parakstot konvenciju, valsts izrāda savu interesi kļūt par līguma dalībnieci, bet ratificējot piekrīt līguma saistībām un apsolās ievērot un pildīt līguma prasības.
• 2021. gada 6. oktobris. Lai gan sešas ES dalībvalstis – Bulgārija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Lietuva un Latvija – konvenciju nav ratificējušas, Eiropas Savienības tiesa atzīst, ka Eiropas Savienība var ratificēt Stambulas konvenciju. Tomēr tā nestājas spēkā valstīs, kurās nav ratificēta.
• 2022. gada 10. maijs. Eiropas Parlaments atbalsta ES pievienošanos konvencijai, bet Latvijā tā joprojām nav spēkā.

7 patiesības par Stambulas konvenciju

1. Ar esošajiem likumiem pret vardarbību nepietiek. Līdz ar konvencijas ratificēšanu, vardarbības novēršana un apkarošana vairs nebūs politiķu gribas, bet gan valsts juridisks pienākums, kas noteikts starptautiskajās tiesībās. Ratificēšana ietver likumu maiņu, praktisku pasākumu īstenošanu un finansējuma nodrošināšanu, lai panāktu nulles toleranci pret vardarbību. Vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē vairs nevarēs uzskatīt par privātu lietu – valstīm būs jādara viss, lai novērstu vardarbību, aizsargātu upurus un sodītu varmākas.
2. Likumos nebūs jaunas dzimuma definīcijas. Pārpratumus un neizpratni par konvenciju radījusi vārda dzimums nozīme. Konvencijas tekstā angļu valodā lietoti vārdi: sex un gender. Vārds sex tulkots kā bioloģiskais dzimums jeb cilvēka bioloģiskās un fizioloģiskajās pazīmes – vīriešu un sieviešu anatomiskās, hromosomu un reproduktīvās sistēmas atšķirības. Lai precīzāk izskaidrotu vardarbības cēloņus, atsevišķos konvencijas pantos lietos arī vārds gender, kas atkarībā no konteksta konvencijā latviski tulkots kā dzimums, sociālais dzimums, dzimte vai dzimumsocialitāte. Šie termini raksturo priekšstatu kopumu par to, kas ir vīrišķīgs un kas ir sievišķīgs bet neaizstāj vārdus – sievietes un vīrieši. 2020. gadā Latvijas Republikas Satversmes tiesa izvērtēja strīdīgo Stambulas konvencijas punktu atbilstību Satversmei, secinot, ka tie nav pretrunā Satversmei un tajā ietvertajām vērtībām. Turklāt termins gender nav ne jauns ne revolucionārs, jo tas atrodams vairākās Latvijas jau ratificētajās konvencijās, piemēram, Romas statūtos un Eiropas Padomes konvencijā par cilvēktirdzniecību.
3. Tradicionālās ģimenes neapdraud. Latvijas Satversmes tiesa uzsvērusi, ka Stambulas konvencija vērsta uz vardarbības izskaušanu, bet neuzspiež valstij kādu īpašu laulības vai ģimenes formu ieviešanu. Konvencija nesatur jēdziena ģimene definīciju un nenodibina un neveicina nekādu īpašu ģimenes attiecību veidu. Tā nekādā veidā neregulē un nedefinē laulību vai kopdzīvi, un nenosaka prasības likumos noteikt, piemēram, viendzimuma pāru juridisko atzīšanu. Daudzas valstis, kas neatzīst viendzimuma laulības, jau ir ratificējušas konvenciju.
4. Konvencija neiejaucas reliģiskās normās. Konvencijā uzsvērts, ka kultūra, paražas, reliģija vai tradīcijas nevar attaisnot vardarbību. Stambulas konvenciju ratificējušas vairākas valstis ar spēcīgām reliģiskām tradīcijām – Serbija, Grieķija, Kipra, Melnkalne, Gruzija, Spānija, Sanmarīno, Itālija un Polija.
5. Likumos nebūs papildus jādefinē dzimumidentitāte un seksuālā orientāciju. Šie termini ietverti konvencijā, lai uzsvērtu, ka cilvēka seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti nedrīkst izmantot kā ieganstu vardarbības attaisnošanai. Latvijas Satversme jau tagad paredz, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
6. Pasargās ne tikai sievietes. Stambulas konvencija vairāk vērsta uz sievietēm, jo tā aptver vardarbības veidus, no kuriem cieš tikai sievietes (piespiedu aborts, sieviešu dzimumorgānu kropļošana) vai ar ko sievietes saskaras daudz biežāk nekā vīrieši (seksuāla vardarbība un izvarošana, vajāšana, seksuāla uzmākšanās, vardarbība ģimenē, piespiedu laulība, piespiedu sterilizācija). Tomēr konvencija mudina tās noteikumus piemērot visiem vardarbības ģimenē upuriem, tostarp vīriešiem un bērniem.
7. Savu izglītības saturu veidosim paši. Stambulas konvencija uzskata, ka izglītība ir svarīgs aspekts vardarbības pret sievietēm novēršanā, bet vienlaikus ļauj valstīm pašām lemt, kad un kā izglītības iestādēs risināt dzimumu līdztiesības, savstarpējas cieņas un nevardarbības jautājumus.

Deputātu viedoklis

Klusēšana rada bezcerību

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte (Eiropas Tautas partijas grupa): 

«Statistika liecina, ka 33 % sieviešu Eiropas Savienībā cietušas no fiziskas un/vai seksuālas vardarbības. Visu veidu vardarbība ģimenē, arī vardarbība pret sievietēm un bērniem, pelna vislielāko nosodījumu. Tā ir valsts institūciju atbildība – ar vislielāko rūpību gādāt par likumdošanu, kas pasargā upurus no varmākām, nodrošināt, ka no vardarbības cietušajām sievietēm un bērniem ir patvērums un nepieciešamais atbalsts. Vardarbības novēršanā ikdienā iesaistītie darbinieki sistemātiski jāizglīto par dažādām vardarbības izpausmēm, lai bīstamās situācijas savlaikus atpazītu un rīkotos.

Vardarbībai nav attaisnojuma – no tās cieš visa sabiedrība kopumā. No vardarbības nedrīkst norobežoties, uzskatīt to par ģimenes iekšējo lietu vai normu. Tā nemazināsies pati no sevis. Mums jāveicina sabiedrības un valsts institūciju līdzatbildība, lai nevienam bērnam un pieaugušajam nebūtu jādzīvo ar apziņu, ka vardarbība ir normāla vai neizbēgama. Mums jāpalīdz atkopties un atspirgt vardarbības upuriem, lai viņi varētu dzīvot normālu dzīvi.

Latvijai jāpievienojas valstīm, kas vardarbību nosoda ne tikai vārdos, bet arī darbos. Vai tiešām gribam līdzināties Krievijas Domes konservatīvajam vairākumam, kas, aizbildinoties ar tradicionālo vērtību sargāšanu, daudzkārt noraidījis likumu grozījumus, kas klasificētu vardarbību ģimenē kā kriminālu nodarījumu? Saeimas kavēšanās ar konvencijas ratifikāciju atstāj vardarbības upurus bezizejā, liekot paciest vardarbību klusējot, bet klusēšana rada bezcerību.»

Mācīties no citu pieredzes

Ivars Ijabs, Eiropas Parlamenta deputāts (Renew Europe grupa):

«Nekas nav traucējis un nekas netraucē jau pirms septiņiem gadiem Latvijas parakstīto Stambulas konvenciju īstenot. Protams, ratifikācija ir svarīga, jo pievieno mūs to valstu saimei, kuras nopietni izturas pret savām saistībām cilvēktiesību jomā. Bet pats svarīgākais ir to ieviest – izglītot cilvēkus, apmācīt tiesībsargus, pilnveidot sodu politiku un, galu galā, neklusēt, nebūt vienaldzīgiem pret vardarbību.

Citas Eiropas valstis, piemērām Horvātija un Ukraina, kurās bijusi politiska vajadzība īpaši atzīmēt, ka ratifikācija neietekmē šo valstu likumos noteikto laulības jēdzienu un ģimenes tiesības, to ir darījušas ar atsevišķiem paziņojumiem. Un to var darīt arī Latvija.»

Svarīgi fakti par Stambulas konvenciju

• Konvencija ir starptautisks līgums, brīvprātīga vienošanās starp valstīm un starptautiskajām organizācijām, lai veicinātu noteiktu jautājumu risināšanu.
• Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencija ir starptautisks dokuments, kurā juridiski definēta vardarbība pret sievietēm un izveidota visaptveroša tiesisku un politisku pasākumu sistēma jebkādas vardarbības novēršanai, upuru atbalstam un vainīgo sodīšanai.
• Lai gan Latvijas Labklājības ministrija Stambulas konvenciju nosaukusi par zelta standartu cīņā pret vardarbību pret sievieti un vardarbību ģimenē, mūsu Saeima joprojām nav pieņēmusi lēmumu par konvencijas ratificēšanu.

Materiāls tapis sadarbībā ar