Rīga 0°C 
«Šodien iebraucu apraudzīt mājas, kurās uzaugu, pavadīju lielu daļu savas dzīves, un kurās vēlos atgriezties. Atgriezties, atjaunot, saglabājot mājas dvēseli, kāda tā uzziedēja, manam vecvectēvam to būvējot.
Skats, ko ieraudzīju atverot durvis, lika sirdij apmest kūleni,»
sociālajā tīklā Facebook ziņo bijušais kamaniņu braucējs, treneris Mārtiņš Rubenis. "Vieta, kas vienmēr devusi patvēruma un miera sajūtu, saikni ar šo zemi, nu izskatās šādi…" vēsta viņš un atrāda postažu, kāda pavērusies Rubeņa dzimtajās mājās, kurās pabijis nevēlams viesis.
«No mājām aizgājusi ģimenes drauga Jāņa Jaunsudrabiņa, manam vecvectēvam, dāvinātā glezna.
Ja manāt kādā lombardā vai tā tiek piedāvāta kādā izsolē, tad ziniet, ka mājas tai ir Rīgā, Pūres ielā 1. Pazudušas arī citas, kuru fotogrāfijas pagaidām vēl meklēju. Ja parādās kāda skice ar Borisa Bērziņa parakstu, tad ziniet, ka tā aizgāja kompānijā. Lūdzu padalieties, lai arī citi zina,» aicina Mārtiņš Rubenis.
«Domāju cik tie cilvēki, kas šo pastrādājuši, savā dzīvē ir tikuši sisti, lamāti, pazemoti, dzīves plosīti.
Kā varētu viņiem palīdzēt atkal sadzirdēt savu ssirdsbalsi, kas sarunājas ar sirdsapziņu? Neticu, ka līdz šādai rīcībai var nonākt cilvēks vienas trakas emocijas vai vielas reibumā… Šāda rīcība sākas bērnībā, kad ir pietrūcis vecāku mīļuma, bērnudārza audzinātāju un skolotāju iecietības, līdzcilvēku draudzības, vai vienkārši sirsnīgu vārdu: «es ar Tevi lepojos un ticu, ka Tu vari vēl labāk.» Tālab, ja šo lasa kāds, kurš ir gatavs palīdzēt un visu šo sakopt, un atrestaurēt, es šeit būtu gatavs radīt vietu, kur atvest savus bērnus, atnākt pašiem, lai piebremzētu ikdienas auļos palaisto dzīvi, ieklausītos sevī un sadzirdētu sirdsbalsi. Te pietiks vietas gan Templim, kurā rast mieru, gan radošai darbnīcai, kurā materializēt savu sapni, gan vienkārši soliņam zem vectēva stādītajiem riekstu kokiem, uz kura padzert tēju un parunāties.
Cik tam visam vajag naudas nezinu, kur to šobrīd atrast – arī,
bet zinu, ka man ir Sirds to paveikt. Lai katrs nākamais solis ar jaunu vērtību ik dienas,» sev un līdzcilvēkiem vēl Mārtiņš.
