Viens no tuvākajiem Rešņa draugiem arhitekts Uldis Pīlēns žurnālam Privātā Dzīve teic, ka ir viens no pēdējiem, kas dzirdējis Imanta balsi. Ar sievu Ilzi viņi bijuši ceļojumā Urugvajā un zvanījuši Imantam, lai apvaicātos par viņa veselību. «Pēdējie viņa vārdi bija novēlējums saēsties daudz Urugvajas vīnogu. Vēlāk uzzināju, ka pāris stundu pēc mūsu sarunas viņam neatgriezeniski bija kļuvis sliktāk,» saka Pīlēns.
Uldis jaunībā gājis uz Rešņa diriģētajiem koncertiem, taču tuvāk viņi iepazinušies, kad bija jāceļ koncertzāle Lielais dzintars.
«Imants izveidoja koncertzāles funkcionālo programmu, es apņēmos pārbaudīt telpisko spēju novietoties zemesgabalā. Ar laiku satuvinājāmies. Regulāri pēc viņa koncertiem sazvanījāmies, apmainījāmies viedokļiem un iespaidiem arī par citu mūziķu koncertiem. Viņš savukārt interesējās par arhitektūru, bija pirmais kritiķis manām gleznām. Imants bija mūsu gids arī muzikāliem notikumiem Eiropā,» atklāj Uldis, piebilstot, ka Imants bijis arī viņa mākslas telpā Ola Foundation esošā Steinway flīģeļa krusttēvs.












































































































