Renārs Kaupers: Es vairs negribētu piedzīvot to tumšo gadu sajūtu

Mēs iekārtojamies AB dambī uz kāpnītēm. Pie kājām skalojas Daugava, bet acu priekšā kā bilde visa Vecrīga. Saulē mirdz baznīcu jumti, un aiz torņiem aizķeras mākoņi. Īsta Vēl viena klusā daba. Nevar teikt, ka viņš beidzot ir pieaudzis – acīs joprojām tas pats puiciski šķelmīgais smaids. Taču viņš rok sevī aizvien dziļākus un dziļākus slāņus un pieaug kaut kā tā – uz iekšu. Bet pa dzīvi joprojām iet kā Forests Gamps – viegli, bet vērīgi. Vaļā acīm. «Annas Psiholoģija» intervē Renāru Kauperu.