– Kā tu pats uzskati – kādā dzīves posmā esi tagad?
– Esmu tādā cerīgā pusmūžā. Man ir 54 gadi, un teikt, ka esmu vienkārši pusmūžā, laikam būtu diezgan bezkaunīgi, ja vien medicīna pēkšņi nekļūs daudz cerīgāka.
– Tev tā īsti neesot bijis ne trīsdesmit, ne četrdesmitgadnieka krīzes. Kā ir tagad?
– Tās krīzes drīzāk sakrīt ar ekonomiskām krīzēm, kad sāc domāt – kas notiek? Bet tādos apaļos skaitļos tas mani neskar. Es arī bezkaunīgi nosvinēju savu četrdesmito dzimšanas dienu. Es dzīvoju, svinu, un mani pat besī cilvēki, kas vienkārši nesvin dzimšanas dienas. Tak uztaisi čomiem dzimšanas dienu! Ko taupi un utojies? Ko tad – brauksi ar savu veco un garlaicīgo sievu vēl vienā ceļojumā, un viss? Mums vispār vajadzētu vairāk svinēt. Bet citādi – protams, cilvēks jau lēnām dilst, veselība labāka nekļūst. Saprotu, ka kaut ko daru lēnāk, kaut ko aizmirstu. Jaunībā varēju noskriet maratonu, tagad es tam klāt neķertos. Da nu to! Cilvēks uz vecumu kļūst maķenīt lēnāks, bet viņš to kompensē ar apķērību un pieredzi un tiek apmēram tikpat tālu.
– Pieminēji «vecās un garlaicīgās» sievas. Pandēmija daudziem bija liels pārbaudījums. Kā tev gājis ar savu «veco un garlaicīgo» sievu?
– Nu, mums nekas nav mainījies. Esam kopā šausmīgi ilgi – no pagājušā gadsimta, un tas galīgi nav moderni. Un es te laikam būšu švaks padomdevējs.
Īsumā laikam ir tā – nevajag dir**ies!
Tas bija bezkaunīgs stulbums, ka izglītības jomā tika izdarīts tik maz. Tiem ministriem arī nevajag maksāt algu!
– Tā īsi un konkrēti?
– Nuja. Bet es saprotu, ka daudzi jau nezināja, kas viņus besī ilgtermiņā. Ja tu iesprūstu ar kādu cilvēku liftā uz dienu – tu ar viņu solidāri paraudātu. Bet, ja ilgāk, – drīz tu viņu apēstu. Tur jau no vislabākajiem ļaužiem velni var nākt ārā. Visbiežāk jau konflikti cilvēkiem notiek par kaut kādiem resursiem, piemēram, vienam vienkārši beidzas piķis, otrs viņu baro, un tad viņam apnīk. Sākas konflikti. Tieši tik vienkārši. Un vēl – nevajag otram līst virsū un kaitināt. Tās lietas izrunājiet un ejiet tālāk.
Visu interviju lasi Santa+ un žurnāla Ieva 38. numurā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.