Pirms jubilejām gaviļnieki nereti aizdomājas arī par eksistenciālām tēmām. Profesoram Mārcim Auziņam gan īpašas dienas, lai virpinātu dziļu domu pavedienus. Nupat, jubilejas priekšvakarā, intervijā žurnālam IEVA Mārcis Auziņš sacīja: «Ar kādu mācītāju man bijusi saruna – ir bail no nāves vai ne. Man ir sajūta, ka man tā kā nav bail no nāves. Un šķiet, ka vienmēr būs interesanti. Tas, kas raisa pārdomas, – man tūlīt būs septiņdesmit gadu, redzu cilvēkus savā un lielākā vecumā un to, ka kādā brīdī cilvēks kļūst nedaudz marasmatisks, bet pats to nejūt.
Mani nebiedē kļūšana par marasmatiķi, domāju, ka arī kā marasmatiķis jutīšos gana labi,
mani biedē iespēja nenoķert brīdi, kad nevajadzētu iet pie studentiem vai mēģināt kāpt uz skatuves. Mani joprojām pārsteidz, ka cilvēkiem interesē tas, ko stāstu, vidēji divas reizes mēnesī esmu konferencēs, pasākumos ar stāstiem, nevis akadēmiskām prezentācijām. Kad mani vairs neaicinās, tā būs tieša zīme, ka sāku muldēt. Esmu teicis saviem tuvākajiem: pasakiet, kad sāku kļūt dumjš.»
Mārcis Auziņš atcerējās arī kādu labu ārzemju kolēģa padomu: «Kad biju jaunāks, vācu kolēģis, profesors, teica: atrodi, ar ko tev interesanti nodarboties, hobijus, tad nebūs laika domāt par nomācošām lietām, un viegli būs pensijā. Ja ir interesantas lietas, ko varu darīt, kas piepilda, tad vienkāršāk izturēt sajūtu, ka kaut kas tiks zaudēts. Man paliks manas aizrautības.»
Ko nākamis gads tev nesīs? Tava astrologa prognoze pateiks!


































































































