Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
«Man kā mātei lepnums un gandarījums par dēlu, protams, ir neaprakstāms. Pateicoties Andrim, mēs ar vīru esam bijuši labākajās koncertzālēs, klausījušies brīnišķīgu mūziku pasaules vadošo simfonisko orķestru izpildījumā,» priecājas slavenā diriģenta Andra Nelsona mamma Irēna Nelsone. Viņa ir trīs dēli, bet tikai pirmdzimtais Andris ir saistīts ar mūzikas pasauli. Šogad viņš nominēt prestižajai Grammy balvai četrās kategorijās.
«Andris vienmēr mūs uzaicina uz saviem koncertiem, un esam no sirds viņam par to pateicīgi. (..)
Andris ir viens no pieprasītākajiem diriģentiem pasaulē, bet savā būtībā palicis sirsnīgs un vienkāršs,
kāds vienmēr bijis,» saka diriģenta mamma.
Muzikalitāte Andrim nākusi no abiem vecākiem. Viņa tēvs ir čellists Armands Nelsons, bet mamma – kordiriģente
Kad piedzima Andris, izjuka Irēnas laulība. Viņa par puiku rūpējās viena. Pārcēlās no Krāslavas uz Rīgu, lai strādātu 6. vidusskolā. «Turpat skolā man dzīvošanai iedeva istabiņu, jo nebija, kur palikt. Pa dienu tur notika instrumentspēles mācības, vakaros tikām pārgulēt. Stundu laikā Andrīti reizēm pieskatīja vecāko klašu skolēni. Tagad grūti pat iedomāties, kā tas bija. (..) Mēs dzīvojām smagos apstākļos. Biju spiesta pat vienu laiku Andri nodot nedēļas dārziņā, ko es sāpīgi pārdzīvoju. Andrītim tie bija pārdzīvojumi, bet intuitīvi es pareizi izdarīju, nepaliekot Kārsavā.
Ja būtu samierinājusies un pieņēmusi to dzīvi, Andrim nekad neizveidotos tāds mūzikas ceļš
un nerastos iespējas, kādas viņam pavērās. Dzīvē viņam bija lemts sasniegt to, kas viņš ir tagad,» uzskata Irēna.
Irēna satika savu otro vīru Andreju, kuram bija liela loma Andra Nelsona dzīvē. «Kad beidza sesto klasi, mans otrais vīrs Andrejs uzdāvināja viņam trompeti. Andris nopietni pievērsās šim instrumentam, sāka spēlēt 6. vidusskolas orķestrī pie Haralda Bārzdiņa. Kad Andris mācījās 7. klasē, orķestris aizbrauca koncertceļojumā uz Vāciju,
Andris redzēja citu pasauli, un tas viņam bija impulss pilnveidoties mūzikā,» atceras Irēna.
«Andrim labi padevās trompetes spēle, viņam bija skaista balss, labi dziedāja, bet apzinājās, ka nopietnam mūzikas ceļam jāizvēlas kaut kas viens, un viņa izvēle bija diriģēšana. Savā turpmākajā ceļā rūpīgi to pilnveidoja. Andris jau kā bērns pats atbildēja par savām izvēlēm. Ja viņš kaut ko izlēma, mēs zinājām, ka to izdarīs vislabākajā veidā. Mēs uz viņu jau bērnībā absolūti paļāvāmies kā uz lielu un atbildīgu cilvēku.
