Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Gunārs Jākobsons atzīstas – stabilitātei un drošībai lieto štociņu. Bet gadās, ka ir jau ceļā un attopas – aizmirsis to mājās! Tad iztiek bez, jo savos 90 gados Gunārs vēl ir gana brašs un stalts. Taču saviesīgus pasākumus tagad apmeklē, ja vien tie nav tālu no viņa mājām Rīgā. Arī ceļojumos jau sen braukt neilgojas. «Bet ir viens vienīgs brauciens, kas mani interesē, un tas ir uz Tūju,» saka Gunārs. Lauku māja ir viņa dzīvesprieks un enerģijas avots. «Tūjā ir skaistākie saulrieti pasaulē, nekur citur nav tik skaistu.
Pludmale teju ienāk manā pagalmā, jūra ir simt metru attālumā. Jā, varat mani apskaust!» smejas Gunārs.
«Jūra attīra domas, sakārto prātu, nomierina dvēseli. Ja man nebūtu Tūjas, būtu lielas ziepes! Es pat nezinu, kas, bet labi nebūtu…Tūja mani stiprina, paldies Dievam, ka man tā ir,» viņš saka un atceras, ka arī tētis, būdams zemgalietis, ļoti ilgojies pēc jūras.
Jākobsons ir pateicīgs liktenim, ka sev šo iespēju varējis sagādāt. «Kad meklēju kādu zemes pleķīti, kur atpūsties pa vasarām, īrēju Tūjā istabiņas. Līdz viena kundze teica, ka tuvumā dalot zemi, vai es arī negribot? Protams, ka gribu! Tā sākās mana mīlestība pret šo vietu,» atminas Gunārs.
«Tūjas māju cēlu lēnām. Tā ir vasaras māja, bet, ja kādreiz sanāk palikt aukstā laikā, var iekurināt kamīnu. Visas vasaras pavadu tur, bieži ar mazmeitu, bieži viens,» stāsta Jākobsons.
«Darba vienmēr pietiek. Man ir dārzs, par kuru jārūpējas, liela teritorija, kas jākopj.
Palīgu man nav, tāpēc, ja vien vēlaties, brauciet palīgā,»
pirms pāris gadiem žurnālam Privātā Dzīve sacīja viņš. Dārza darbi ir Jākobsona vingrošana, kas tur viņu tonusā.
Tūjas dārzā viņam ir arī trīs īpaši koki – veltījumi. Sarkanā kļava iestādīta par godu mazmeitiņas Lotes dzimšanai, kastani veltījis meitai Gundegai, bet varenais ozols ir veltījums viņa pāragri mūžībā aizgājušajam dēlam Raimondam.
«Tagad lielie akmeņi jūras malā ir mani draugi. Agrāk tos tā neuztvēru, bet, gadiem ejot, sāku novērtēt – iedomājaties, cik tie ir seni? Pirms manis tūkstoš gadus bijuši, pēc manis vēl vismaz tikpat būs,» apcerīgi teic Gunārs.
