Rīga -13°C 
«Strādāju, kā strādāju no mājām: sanāksmes, e-pasti un PĒKŠŅI IDEJA: O! jānokrāso palodze ar graffiti baloniņu! JO, – kas gan var noiet greizi? Pēc mirkļa, nu labi – jāatver visi logi un jāiet pabeigt darba diena kafē – krāsas smarža (!) reibina!» platformā X ar saviem piedzīvojumiem dalījusies rakstniece Inga Grencberga, kurā pēc laulības ar režisoru Dž. Dž. Džilindžeru izjukšanas strādā pie sava jaunā romāna Selīna, kā tev klājas?
Darbam pie romāna viņa nodevusies kafejnīcā Monte Kristo. Kāds Ingas talanta cienītājs pie autores uzņemtas fotogrāfijas norādījis:
«Džiļa mīļākā kafejnīca, skaista sieviete, drosmīgs gājiens!»
Inga uz to atbildējusi: «Mana mīļākā kafejnīca jau teju 20 gadus!»
Rakstniece atzīstas – jūtas diezgan uztraukusies, pārlasot romāna manuskriptu, kurā nebija ielūkojusies kopš pagājušā gada jūlija. «Vai es esmu uzrakstījusi tā, kā tas ir manā atmiņā un sajūtās?» sev jautā Inga. Kā iespējamu apliecinājumu tam, ka uzrakstītais atbilst viņas patiesajām sajūtām, viņa dalījusies ar kādu romānā pasvītrotu fragmentu: «Tava pieredze ir tava vērtība – pat tad, ja tā ir sāpīga un traģiska.
Pieredze ir kā rēta, kas laika gaitā pārtop par stāstu – pat sāpes sevī nes vērtību un svētību,
jo tās māca dzīvot sevi pieņemošāk, sevi saprotošāk, sev draudzīgāk.»
Inga neslēpj, ka laulības izjukšana viņai aizvien ir sāpīgs pārdzīvojums. Viņa nevilšus aizdomājusies par to, vai varētu tikties ar citiem vīriešiem. Platformā X Inga dalījusies pārdomās par randiņiem: «Algoritmi?! Es saprotu «no kurienes tas nāk» – vakar noskatījos vienu interviju YouTube un Netflixa dažas Hausa sērijas – BET es NEESMU gatava randiņiem, pat ja tie ir tikai sapnī … pat ja tas ir Hauss un/vai tas (pat ļoti OK) intervijas varonis.»
