Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
[..] – Kopš esat jaunā amatā – ir mainījies jūsu draugu loks vai uzradušies sen neredzēti paziņas?
– 2017. gada vasarā bija visizteiksmīgākā situācija: esi pašā virsotnē un pēc sekundes – absolūtā nekurienē. Mirklis, sekundes jautājums. Ja neskaita Kristīnes faktoru, kas ir šausmīgi, tad tas ir labākais, kas noticis, jo cilvēks mācās tikai kritienā. Labākais moments, lai saprastu, kas ir tavi draugi, jo, kad esi norakstīts un pazaudējis pilnīgi visu, kad tevi jau pasludinājuši par politisku līķi, saproti, kas esi tu pats – atmetot statusu, amatu. Jautājums – ko vari, ko spēj? Nav palīgu un resursu. Pret tevi strādā, un vēl jācīnās par savu eksistenci, lai kaut ko dzīvē saglabātu. Tas ļoti norūda raksturu. Mana karjera pirms tam bija gājusi ļoti strauji uz augšu. Ir veselīgi paskatīties uz to visu no malas. Un saprast, ka pašam, raugoties no iekšpuses, bijis visai kļūdains priekšstats.
– Partijas biedri var būt draugi?
– Partijas biedri – jā.
– Ko jūsos mainīja dēla piedzimšana?
– Es kļuvu nemirstīgs.
Cilvēka lielākā traģēdija ir tā, ka viss ir gaistošs.
Visiem bail no nāves tēmas. Jo īpaši tagad. Arī divi mani ukraiņu draugi ir aizgājuši bojā. To redzot, nāves tēma kļūst ļoti saprotama. Bet dēla piedzimšana nozīmē, ka tev un tavai dzimtai ir turpinājums. Ir kāds, kurš kļūst par tavu labāko draugu, un dēls ir mans labākais draugs, sevišķi šajā vecumā! Man ļoti patika arī vecums, kad viņš bija pavisam maziņš, skrienu mājās un zinu – tas mazais čabulītis tur ir! Man ir bildīte, kur esmu pārnācis no darba, uzvalkā, pārguris, nokritis uz dīvāna un aizmidzis, un turpat guļ arī Valters.
Mums nesen bija saruna, viņš nedaudz apraudājās, jo tiešām pēdējos mēnešus maz esmu bijis mājās, – atnāku, kad Valters jau guļ, aizeju, kad vēl guļ. Un dēls teica: «Tēt, tu esi tikai televizorā…» Draugi klasē stāsta, ka bijuši ar tēti tur un tur… Un man pašam ļoti tas sāpēja. Teicu: «Dēls, saliec grafiku, ko gribi darīt, un manas brīvdienas pieder tev!» Nesen Valters, piemēram, gribēja kartingus. Mēs sacentāmies, un viņš beidzot brauca ar lielo kartingu!
Vairāk lasiet žurnālā «Ieva» jaunajā numurā vai «Santa+»
