Rīga +8°C 
Kā atpazīt meženi?
Katram, kurš savā dārzā ir iestādījis vismaz vienu rozi, būtu jāatceras, ka nesamērīgi gari dzinumi, lapu krāsa, kā arī lapas ar septiņām lapas plātnītēm, nav pārliecinošas mežeņa pazīmes. Rudens pusē krūmrozes bieži mēdz izšaut debesīs garus dzinumus, un lapas ar septiņām lapas plātnītēm ir daudzām rozēm. Ir rožu krūmi, kam pat uz viena dzinuma var atrast gan lapas ar piecām, gan ar septiņām plātnēm, piemēram, krūmrozei ‘Saphir’.
Vienīgā drošā mežeņa pazīme ir vieta, no kurienes tas aug. Ja neesi pārliecināts, vai dzinums ir meženis, atroc augsni sakņu daļā un paskaties, no kurienes tas aug. Īstais dzinums aug virs potējuma vietas, turpretī meženis – zem potējuma. Augšanas vietā tas arī jānorauj.
Vērts reizi gadā izmērīt augsnes pH līmeni dārzā
Vienreiz pat esmu sava dārza augsni nodevusi pārbaudēm laboratorijā, lai uzzinātu, kā tajā ir par daudz un kā trūkst. Augsnes paraugus ņēmu no divām dobēm – tas jādara laikā, kad augsnei divus mēnešus nav pievienots ne mēslojums, ne pelni, ne citas vielas. Saņemot analīžu rezultātus, biju pārsteigta, ka augsnē trūkst slāpekļa, lai gan vienmēr esmu domājusi, ka ar to neskopojos.
Taču vēl lielāku izbrīnu radīja fakts, ka fosfora ir divreiz vairāk, nekā vajag, lai gan biju pārliecināta, ka tieši tā manām rozēm pietrūkst. Tā kā fosfora lielais daudzums augsnē traucē rozēm uzņemt dzelzi un kāliju, tad man rūpīgāk bija jāpiedomā par rožu ēdienkarti.
Nesekojiet akli katram padomam!
Nav vienas absolūtās patiesības par rožu audzēšanu, kas derēs visiem un visos dārzos. Neviens skolots teorētiķis bez praktiskās pieredzes nevar dot pareizāko atbildi uz konkrētiem jautājumiem par situāciju jūsu dārzā, jo tikai pats dārza saimnieks ir lietas kursā par reālo stāvokli savā dārzā. Tāpēc ņemiet no grāmatām, lekcijām, žurnāliem, padomiem un citu viedokļiem to, kas jums šķiet noderīgs un atbilstošs.
Ja rozes labi aug, bagātīgi zied un tās ir veselīgas, tad viss ir darīts pareizi. Nav jāmaina paradumi tikai tāpēc, ka kāds to iesaka. Paša pieredze savā dārzā, manuprāt, ir svarīgāka par jebkuriem padomiem no malas. Tomēr aicinu nepieļaut lielas kļūdas, kas var kaitēt rozēm.
Vissvarīgākā rožu kopšanas daļa ir rožu apgriešana pavasarī
Tu vari iegādāties vislabāko un visdārgāko minerālmēslojumu, taču roze to neuzņems, tā neaugs un labi neziedēs, ja pēc ziemas krūmā atstāsi bojātus dzinumus. Ja savas rozes pareizi apgriezīsi, sezonas garumā barosi ar atbilstošiem minerālmēslojumiem, pietiekami laistīsi un neielaidīsi slimības smagākajā stadijā, tad būsi apguvis rožu kopšanas ābeci, un ar to pietiks, lai tavas rozes būtu laimīgas.
Reiz mana kaimiņiene ieminējās, ka vēlas izrakt kādu senu, nezināmu krūmrozi, kas viņas dārzā auga no aizvēsturiskiem laikiem. Skats bija diezgan bēdīgs, bet roze bija veselīga. Tā skopi ziedēja, krūms, protams, bija nekopts un gadu gaitā nebija ne reizes mēslots pilnīgi ne ar ko. Taču es viņai ieteicu vispirms ļaut man rozi apkopt – apgriezt, samēslot un apliet. Kaimiņiene piekrita, un vasarā roze pārsteidza saimnieci ar bagātīgu ziedēšanu. Tas pierāda, ka rozes ir pacietīgas un izturīgas arī tad, ja cilvēks par tām nerūpējas, taču vienmēr būs pateicīgas, ja viņš par tām rūpēsies.
Nebaidies kļūdīties, jo no kļūdām veidojas tava pieredze
Es mācos ar katru jaunu rožu šķirni savā dārzā, ar katru nestandarta situāciju. Ja vēlies pārmaiņas savā dārzā, uzdrošinies eksperimentēt! Ja vien neesi apsēsts ar pasaules glābēja misiju, netērē laiku, naudu, enerģiju un nervus nīkulīgu augu reanimācijai! Agrāk es ļoti pārdzīvoju par katru bojā gājušu rozi, ucinājos ar katru slikti augošo un regulāri slimojošu rozi. Tagad es to vairs nedaru. Rozes Latvijā nemaksā tik dārgi, lai es kādas nīkuļojošas rozes vietā nenopirktu jaunu, kvalitatīvu stādu vai neizvēlētos pavisam citu, labāku šķirni.
Un visbeidzot. Lai arī cik ļoti es mīlētu rozes, sevi es tomēr mīlu vairāk!
Diemžēl to es sapratu nedaudz par vēlu, tāpēc mācieties no manām kļūdām! Izstrādājiet dārza darbu metodiku, tempu, stratēģiju, plānu, režīmu (sauciet to, kā vēlaties), kas atvieglos jums strādāšanu dārzā, sagādājot prieku un baudu un mazinot stresu. Jā, arī es vēl pirms dažiem gadiem esmu bez atelpas strādājusi dārzā līdz nakts melnumam, sevi nežēlojot un staipot smagus augsnes maisus, taču nevienas rozes skaistums neatsvērs iegūtās pieredze, kas diemžēl nāca par vēlu.
Tagad nepārdzīvoju, ja kaut ko nepaspēju, ja esmu nokavējusi vai izlaidusi kādu rožu mēslošanas reizi laukos, jo nevaru uz turieni regulāri izbraukāt. Arī lieka nezāle dārzā mani sen vairs neuztrauc. Facebook rožu grupā kādai dalībniecei bija labs teiciens, ka mums, sievietēm, taču arī ir netīro matu dienas, tāpēc mani vairs netracina laikus nepadarītie darbi dārzā, un tas nebūt nenozīmē, ka savas rozes mīlu mazāk nekā agrāk. Es tās aizvien mīlu, bet tagad uz savām karalienēm raugos ar nobriedušu skatienu.
