Šīs, protams, nav vienīgās indīgās sēnes Latvijas mežos, bet no šīm patiešām jāturas pa gabalu – nāvīgi indīgas un pat, ja nenogalina, atstāj paliekošus bojājumus gremošanas orgāniem. Un atceries – apēdot abas indīgās mušmires, pirmie saindēšanās simptomi parādās tikai pēc 8–30 stundām, bet sarkanbrūnā tīmeklene var likt par sevi manīt pat tikai pēc 15 dienām, kad skāde jau nodarīta.
*Zaļā mušmire (Amanita Phalloides) – šī ir pati indīgākā sēne pasaulē, ne velti tās angliskais nosaukums ir The Deathcap, ko varētu tulkot kā nāves cepurīti. Pietiek vien ar dažiem desmitiem gramu, lai šīs sēnes nobaudīšanai būtu letālas sekas. Zaļgano toņu cepurītei nav raksturīgas plēksnes uz virskārtas, savukārt gredzens ap kātiņa augšdaļu, pēc kā atpazīst citas mušmires, bieži ar laiku izzūd; vienīgā nepārprotamā mušmirēm raksturīgā iezīme ir maksts ap kātiņa pamatni. Zaļā mušmire aug lapu koku mežos (retāk arī jauktos mežos) un parkos, visbiežāk gozējas zem ozoliem no jūlija līdz pat oktobrim. Visvieglāk sajaukt ar zaļas krāsas bērzlapi, violetzaļo bērzlapi.
Citi lasa
*Baltā mušmire (Amanita Virosa). Ne tik indīga, cik viņas zaļā māsa, tomēr tālu neatpaliek. Destroying Angel – tā viņu dēvē angļu mēlē, un nosaukums nopelnīts godam, jo šī ir pilnīgi balta lapiņsēne un, tāpat kā zaļā mušmire, – bez plēksnēm uz cepurītes un bieži izzūdošu gredzenu ap kātiņa augšdaļu. Droši var atpazīt pēc maksts ap kātiņa pamatni. Aug zem eglēm no jūlija līdz oktobrim. Visvieglāk sajaucama ar pilnīgi baltajām atmatenēm, īpaši – riekstu sārtsporeni.
*Sarkanbrūnā tīmeklene (Cortinarius speciosissimus). Lai arī Latvijā sastopama salīdzinoši retāk nekā zaļā un baltā mušmire, tomēr no jūlija vidus līdz septembrim atrodama arī pie mums, visbiežāk mitros skujkoku mežos. Šī izskatīgā, augumā nelielā lapiņsēne krāsojas viscaur sarkanbrūnos, oranžīgos, okera vai līdzīgos toņos. Cepurīte sākumā ir konusveidīga, pēc tam atpletusies, bet pauguriņš viducī saglabājas. Kātiņš salīdzinoši garš, gaišāks.
Lielā Latvijas sēņu grāmata
Ikvienam kaislīgam sēņotājam un arī kādam, kurš šo hobiju tikai sāk, iesakām šo pērn izdoto visaptverošo enciklopēdiju Lielā Latvijas sēņu grāmata. Šis nenoliedzami ir pats vērienīgākais izdevums par sēnēm latviešu valodā, ar vairāk nekā 730 sēņu sugu aprakstiem un fotogrāfijām. Grāmatā ir ietvertas gan tradicionālās cepurīšu sēnes, gan arī neparastākas un reti sastopamas sēnes: pūpēži, piepes, korallenes, receklenes, kaussēnes, rumpuči, pazemes sēnes un daudzas citas makroskopiskās sēnes. Grāmatas autores ir Latvijas vadošās mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere.