Rīga -1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
3
-
0
-
0
-
0
-
Miķeļdiena ir rudens saulgrieži, kas mūsu senčiem bija līdzvērtīgā godā ar Ziemassvētkiem, Lieldienām un Jāņiem. Bija dažādi rituāli, kas šajā dienā jāpaveic.
Veselībai
- Jāklāj bagātīgs vakariņu galds. Ja Jāņus un Pēterus jūnijā svētīja knapinoties, bet pirmo maizi ēda tikai uz Jēkabiem jūlijā, tad Miķeļus svinēja ar bagātīgu mielastu, jo visa raža bija novākta. Mielastam kāva gaili, aitu vai cūku, vārīja putru, cepa īpašu maizi no trīs veidu graudiem, cepa plāceņus un pīrāgus, skābēja kāpostus, brūvēja alu. Alu pirmais dzēra saimnieks, tad saimniece, pēc tam pārējie saimes ļaudis.
- Jāgodā maize, tāpēc uz mielasta galda jābūt rupjmaizei vai pašu ceptai maizei. Vakarā pirms gulētiešanas rupjmaizes šķēle jānosmērē ar medu un jāapēd, lai būtu spēks un veselība visai ziemai.
- Jāizvēlas balts vai dzeltens galdauts. Galdu jārotā ar pīlādžu zariem, rudens lapām un ogām, āboliem, zīlēm un kastaņiem.
- Pirmos ēdiena kumosus visās ēdienreizēs simboliski jāziedo Mājas kungam, Mājas gariņam, lai gūtu viņa svētību un atbalstu un lai mājās vienmēr būtu veselība, saticība un laime. Lai pateiktos un pielabinātu Mājas gariņu, var sagatavot viņam arī atsevišķu šķīvīti ar rupjmaizes šķēli, sviesta piku, siera šķēli, ābolu, cukuru, naudas monētu.
- Jāiet peldēties, kamēr ūdens vēl silts. Dieviņš no debesīm ūdenī metot trīs akmeņus – vienu Jēkaba dienā, otru Miķeļa dienā, trešo Mārtiņos (10. novembrī). Kad pēdējo iemetot, tad sākot salt.
Bagātībai
- Jāģērbj apģērbs no samta auduma. Tautasdziesmās Miķelis attēlots ar samta svārkiem mugurā.
- Jādodas uz Miķeļdienas tirgu šajā dienā vai tās nedēļas nogalē. Senāk šie tirgi bija ne tikai iespēja pārdod vai apmainīties ar izaudzēto vai pašu rokām gatavoto, bet arī kārtīgi izlustēties, izdziedāties un izdancoties.
- Jāreklamējas. Šajā dienā labi, ja daudzi uzzina, ja atradas jauni pircēji un partneri.
- Jāslēdz jauni līgumi. Senāk ar Miķeļa dienu izbeidzies arī saimniecības gads, un tad tikusi ievākta nomas maksa un slēgti jauni līgumi.
- Jāskaita pupiņas vai zirņi, tad visu nākamo gadu būs nauda, ko skaitīt.
- Jāpateicas par visu izaudzēto ražu, sagādāto malku, visu šajā gadā jau izdarīto un nopelnīto.
- Jānes ziedojumi uz svētvietām. Ziedo maizi, sviestu, sieru, gaļu, vilnu, vasku, naudu.
Laimei
- Jāmeklē Jumis, lai atrastu savu laimi. Ticējumos par Jumi tiek dēvēts tas, kas izaudzis pa divi, piemēram, divas vārpas uz viena salma, divi rieksti vienā čaumalā, tāpat arī divas kopā saaugušas sēnes, ogas, kartupeļi u.c.
- Puisim jābildina nolūkotā meitene, jo Miķeļi skaitījās gada pēdējā diena, kad jaunie puiši varēja bildināt mīļoto meiteni un dzert derības.
- Meitām jāgaida precinieki. Ja Miķeļos tie neatjāja, tad jāgaida līdz citam rudenim.
- Jāizslauka istaba, gruži jāaiznes izbērt uz divu ceļu vai taciņu krustojuma un jāklausās no kuras puses suņi rej – no tās puses vīrs gaidāms.
- Jāmin mīklas. Senāk no Miķeļiem līdz Mārtiņiem vakaros minēja mīklas, no Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem teica pasakas, bet no Ziemassvētkiem līdz gavēnim dziedāja dziesmas. Gavēnī gan viss bijis klusu.
Aizsardzībai
- Jāatrod kastanis un jānēsā kabatā vai somā – aizsardzībai, veiksmei un veselībai.
- Jāatnes no dārza trīs puķes, jāsapin bizē un jāpiekar virtuvē pie loga, tādā veidā mājās ienesot rudens svētību un aizsardzību.
- Jāizkaisa sāls uz kūts un saimniecības ēku grīdām, tad raganas netiekot iekšā.
- Jāzīmē ar darvu uz kūts durvīm krusts, lai nelabi gari netiek lopiem klāt.
- Jānolauž pīlādža zars un ar to jāizbada visur, kur varētu dzīvot peles un žurkas.
- Jānorauj asās dadža bumbiņas un Miķeļdienas vakarā pēc saulrieta tās jāsamet pa istabu vai saimniecības telpu kaktiem, tad tur peļu neesot.
- Jāsargā lopi no vilkiem. Pēc Miķeļdienas vilki drīkst ķert kādus lopus grib, kas tiem, kā Dieva suņiem, netiek liegti. Jo no Jurģiem (23. aprīlis) līdz Miķeļiem drīkstēja ķert tikai to, kurus Juris bija atļāvis.
- Jāvēro laikapstākļi! Ticējumi vēsta – jo siltāka un sausāka Miķeļdiena, jo vēlāk iestāsies ziema un nebūs stipra sala. Ja lapas nobirst pirms Miķeļiem – nākamgad būs agrs un silts pavasaris; ja pēc tiem – ilgi turēsies sniegs, būs vēls un auksts pavasaris.
Ticējumi par to, ko nedrīkst Miķeļdienā darīt:
- Nedrīkst lielus darbus darīt, jo Miķeļi skaitās ne tikai svētku diena, bet arī brīvdiena.
- Nedrīkst darīt arī darbus uz lauka vai dārzā.
- Nedrīkst vākt kāpostus, tad tie ir cieti un sūri.
- Neko no meža vai svešām mājām pie sevis nenes, lai čūskas, kukaiņi, žurkas un peles mājās nenāktu.
- Neko nenes no dārza pagrabā, jo tad žurkas un peles to apēdot.
- Nedrīkst atstāt govis ganībās, jo tad tās traucēs nelabi gari. Miķeļus uzskatīja par pēdējo ganu dienu.
Pēc kārtīgi nosvinētiem Miķeļdienas svētkiem seko mierīgais veļu laiks, kad svarīgi atcerēties par senčiem, sakārtot attiecības ar vecākiem, nostiprināt saikni ar dzimtu un saņemt senču svētību visās dzīves jomās.
Avots: No profesora P. Šmita “Latviešu tautas ticējumi” un citām grāmatām.
