Rīga +16°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Stāsta Inga Apine, Dr. biol., Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Kokaugu laboratorijas vadošā pētniece.
Savu acāliju visdrīzāk esi iegādājusies veikalā, kur pieejamas Rietumeiropā, piemēram, Beļģijā, audzētās – bez šķirnes nosaukuma. Taču, ja vēlies mājās pārvest tādu, kas atšķirsies no masveida produkcijas, vari painteresēties Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā. Tur katru gadu no decembra beigām līdz aprīlim pārdošanā tiek piedāvāti augi, kas kolekcijas uzturēšanai vairs nav nepieciešami.
Februārī un martā Botāniskā dārza siltumnīcu piepilda acāliju ziedu kupenas. Šajā laikā uz skatuves ir to vidēji vēlīnās un vēlīnās šķirnes, kas šeit ir pārstāvētas visvairāk. Te apskatāma lielākā acāliju kolekcija Ziemeļeiropā – 130 dažādību. 1956. gadā to sāka veidot profesors selekcionārs Rihards Kondratovičs, kurš pats radījis 26 acāliju šķirnes.
Kādas tās ir?
Svarīgi zināt, ka acālijas (precīzāk – siltumnīcu acālijas) ir vēsturiski nostiprinājies nosaukums rododendru ģints augu grupai, kuru pareizais botāniskais nosaukums ir Simsa rododendra hibrīdi (Rhododendron simsii hybrids). To zinot, var labāk izprast šī auga prasības.
Acālijas pēc ziedēšanas laika iedala agrīnajās, vidēji vēlīnajās un vēlīnajās – atkarībā no šķirnes tās zied no oktobra līdz pat maijam. Augs izceļas ar ilgu ziedēšanu – piemērotos apstākļos līdz pat mēnesim. Pie īpaši ilgajām ziedētājām var pieskaitīt tādas šķirnes kā, piemēram, ‘Grācija’, ‘Doktor Heimann’, ‘Hellmut Vogel’, ‘Ritenītis’.
Acāliju ziedi ir izcili daudzveidīgi. To krāsa variē starp rozā, baltiem, sarkaniem un violetiem toņiem. Ziedi var būt no 3 līdz 12 cm diametrā, klaji vai pildīti, raibi vai vienkrāsaini, ar lāsumiņiem vai punktojumu. Lielākajai daļai šķirņu ziedi ir bez aromāta, lai gan ir arī ar smaržu, piemēram, ‘Adonis’, ‘Concinnum’, ‘Marion’, ‘Palestrina’, taču visstiprākā tā ir Ukrainā selekcionētajai ‘Gerojam Voini’.
Jārēķinās, ka acālijas nav klasisks istabas, bet gan siltumnīcu augs.
Tās ir diezgan grūti audzējamas telpās ar centrālo apkuri un tiek uzskatītas par kaprīzām. Labāk jutīsies lauku mājā ar malkas apkuri, ziemas dārzā vai verandā, kur būs piemērotāka gaisma, temperatūra un gaisa mitrums. Taču, ja vien ir vēlēšanās, acāliju var mēģināt saglabāt ikvienā mājoklī, to pienācīgi lolojot.
