• Špikeris ziemciešu dobei saulrieta krāsās. Vasaras dārzu plānojam ziemā!

    Dārzs
    Gunta Šenberga
    27. novembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Gvido Kajons
    Brīnišķīgs veids, kā pavadīt tumšos rudens un ziemas vakarus – sapņot par nākamās vasaras dobēm. Puķu dobes veidošanā jāņem vērā gan ziedu formas, krāsas, lielumi un struktūras, gan lapojuma krāsa, struktūra un lielums, gan auga kopējais lielums un raksturs, gan tā augšanas īpatnības. 

    Meistarklasi vada Sanita Reinberga, dārzniece, stādaudzētavas Puķu lauki saimniece. Puķes ir valoda, kurā Sanita stāsta pat sevi un runā ar pasauli. Vairāk nekā 20 gadu kopā ar vīru Raivi nodarbojas ar ziemciešu stādu audzēšanu. Un tikpat ilgi veido savu dārzu. Par puķu dobju veidošanu arī konsultē – palīdz izvēlēties sortimentu, stādu daudzumu, zīmē plānus. 

    Kas ir kas dobē?

    1. Aizmugurē kā fons ir viena no skaistākajām un izturīgākajām graudzālēm – aslapu ciesa (Calamagrostis x acutiflora) ‘Karl Foerster’. Rudeni tā sagaida ar skaistu rudo toni. Vienmēr braši turas vertikāli, ar taisnu mugurkaulu. Lai gan zied jau jūnijā, šī ir viena no graudzālēm, kuru nenolauzīs nekāds sniegs, tāpēc tā labi izskatīsies līdz pat nākamā gada pavasarim, kad tiks nogriezta. Augstums līdz 160 cm.
    2. Ciesas skaistais dzeltenbrūnais tonis sasaucas ar rudbekiju (Rudbeckia subtomentosa) ‘Henry Eilers’ dzeltenīgajiem ziediem, ar smalkām, it kā ierullētām ziedlapiņām, kas līdz galam neatveras. Augstums līdz metram. 
    3. Helēnijas (Helenium) ‘Waltraut’ silti oranždzeltenā tonī (augstums līdz metram), kā arī ‘Rubinzwerg’ ar rubīnsarkaniem un ‘Salsa’ ar spilgti sarkaniem ziediem. Augstums līdz metram. No mazāka auguma šķirnēm iederēsies līdz pusmetram augstā ‘Short and Sassy’.
    4. Parastais pelašķis (Achillea millefolium) ‘Safran’ oranžīgos un ‘Terracotta’ dzeltenīgi brūnos toņos. Uzzied jau jūnijā un fotografēšanas brīdī ir pārziedējis, taču tas nekas, ziemā skaistas ir arī nobrūnējušās ziedkopas. Augstums 60–80 cm. 
    5. Ehinācijas (Echinacea) – dzelteni oranži sarkanā ‘SunSeekers Tequila Sunrise’ ar vienkāršiem ziediem, augstums līdz pusmetram. Spilgtāka, pat nedaudz kliedzoša ir sarkanā, pildītā ‘Eccentric’. Tās nevajag stādīt lielās grupās, katrs sarkanais zieds bliež kā lāzera stars. Augstums 70 cm. Vienkāršās un pildītās ehinācijas viena otru papildina. 
    6. Agastahes (Agastache) ‘Blue Fortune’, augstums 80 cm, ar gaišākām ziedu vārpām un ‘Black Adder’, augstums līdz metram, ar tumši violetziliem ziediem. 
    7. Izcilā salvija (Salvia x superba) ‘Caradonna’ izceļas ar to, ka ne tikai ziedu vārpa ir tumši violeta, bet arī ziedkāts iekrāsojas tumši violets un paspilgtina un izceļ šo augu arī pēc noziedēšanas. Augstums 60 cm.
    8. Mieturu salvija (Salvia verticillata) ‘Purple Rain’ izskatās dekoratīva arī pēc noziedēšanas, 50–60 cm augsta.
    9. Priekšplānā dzelteni oranžo toni izceļ bumbuļu asklēpijas (Asclepias tuberosa) šķirne ‘Gay Butterflies’. Augstums 70 cm. 
    10. Heihēra (Heuchera) ‘Chantilly’ veido mierīgu, zaļu fonu krāsainajai dobei. Lapojums ir 30 cm augsts, ziemzaļš, lapu maliņas kruzuļotas. Pavasarī veco lapojumu nemanāmi nomaina jaunās lapiņas, tāpēc tās nav jāgriež. Zied jūlijā ar vienkāršām, nelielām, krēmbaltām ziedu vārpām. 
    11. Šaurlapu brūnactiņa (Coreopsis verticillata) ‘Zagreb’, lai gan fotogrāfijā bez ziediem, zied ilgi un bagātīgi ar nelieliem, dzelteniem margrietiņu tipa ziediem. Taču smalkais lapojums ir skaists arī tad, kad ziedu nav. Augstums 30–45 cm. 
    12. Svečveida sūrene (Persicaria amplexicaulis) ‘Speciosa’ (vai ‘Fat Domino’) – smalkas vārpiņas sarkanos toņos. 
    13. Ķekarainā sudrabsvece (Cimicifuga racemosa), kas veido spēcīgus, skaistus lapu pudurus, virs kuriem izslejas ap 2 m augstas, elegantas, krēmīgi baltas ziedu sveces.
    14. Milzu rudbekija (Rudbeckia maxima), kurai ir sudraboti zilgans, vaskains lapojums, nelieli margrietiņu tipa ziedi ar dzeltenām ziedlapiņām, bet zieda centrs – neparasts, iegarens, augsts, šokolādes brūns konuss. 
    15. Ludviga vērmele (Artemisia ludoviciana) ‘Silver Queen’ izplatās ar sakņu atvasēm, veidojot plašas audzes. Ja dobe maza, cītīgi jāpieskata un liekās jāizravē. 
    16. Palmu grīslis (Carex muskingumensis), augstums 90 cm.
    17. Ciņusmilga (Deschampsia caespitosa) ‘Goldtau’. Lapojuma augstums 50 cm, ziedu – 80 cm. 
    18. Vilnainā sārmene (Stachys byzantina) ‘Big Ears’ ar lielām, samtainām, pelēkbaltām lapām. 
    19. Krastkaņepe (Eupatorium) ‘Snowball’ ar baltiem ziediem, līdz 1,5 m augsta, arī ziemā izskatās labi.
    20. Pavasarim – sīpolpuķes. Pavasarim šajā dobē iederēsies dažādu augstumu, sugu un šķirņu dekoratīvie sīpoli (Allium) violetos toņos, arī zilās kamasijas, dzeltenoranžās un violetās tulpes, ko stāda grupās vai groziņos brīvajās vietās starp ziemcietēm.

    Cik daudz stādu vajadzēs?

    • Dobe fotogrāfijās uzburta, sakārtojot podiņos augušus stādus. Piemēram, no četriem augiem podiņos radīts apjoms, kādā izaugtu viens pats dobē stādīts augs. Īstajā dzīvē viss atkarīgs no tā, kāda lieluma ir dārzs un dobe. Jo lielāks dārzs un dobe, jo vairāk vienādu augu grupā jāstāda, lai tie veidotu pamanāmus laukumus. 
    • Lai izvairītos no lieka raibuma, mazākā dārzā un dobē ieteicams izvēlēties mazāku augu dažādību. 
    • Stādu skaits ir atkarīgs arī no katras sugas augšanas ātruma un tieksmes izplesties. Katrs augs aug savā ātrumā un izmērā, un stādot ar to jārēķinās. Piemēram, salvijas ‘Caradonna’ jāstāda 20–30 cm cita no citas, ne tālāk, jo tās vienmēr aug ļoti šauras un kompaktas. Lai šo augu dobē vispār varētu pamanīt, jāstāda vismaz 5–7 augi. Turpretī ciņusmilgu var stādīt vienu pašu, jo tā ir apjomīga. Savukārt Ludviga vērmele enerģiski izplatās ar sakņu atvasēm, veidojot plašas audzes. Ja dobe maza, tā ir cītīgi jāpieskata un liekās jāizravē.
    • Vidēji dobes kvadrātmetram vajadzīgi 3–7 stādi, ko stāda 30–50 cm attālumā citu no cita. Ja stādi ir nelieli vai gribas, lai dobe drīzāk izskatītos efektīgi, var stādīt biezāk un stādu vajadzēs vairāk. Taču tad jārēķinās, ka pēc laika vajadzēs tos retināt un pārstādīt vai arī spēcīgāk augošie nomāks mazāk jaudīgos. Sīpolpuķes šajā rēķinā neietilpst, tās stāda brīvajās vietās.
    • Ieteicamos stādīšanas attālumus var meklēt gan Apstādījumu veidotāju ceļvedī Latvijas stādaudzētavu sortimentā un tā interneta  versijā www.latvijasstadi.lv, gan Puķu lauku interneta lapā www.pukulauki.lv

    4 noderīgi ieteikumi

    • Ziedi. Ja gribas lai dobe izskatītos viegla un dabiska, jāļauj sev spēlēties ar ziedu formām un struktūrām. Ja dobē būtu, teiksim, tikai margrietiņu tipa ziedi – piemēram, ehinācijas –, tā šķistu vienveidīga un smagnēja. Turpretī lielāka margrietiņa, kas mijas ar mazāku margrietiņu, kuplākām un smalkākām vārpiņām, bumbulīšiem, migliņu, – tas viss kopā veido vieglumu un harmoniju.
    • Krāsa. Šai dobei izvēlētas dzelteni brūnās un oranži sarkanās krāsas. No vienas puses, tās ir piesātinātas un nedaudz smagnējas. Bet savā ziņā arī romantiskas, jo dabā visskaistākie sarkanoranžie toņi rotājas saulrietā un rudenī – krāsainajās lapās un pīlādžogās. Taču, lai sarkanrudās krāsas nekļūtu vienmuļas un pārāk intensīvas, tās atšķaida un izceļ zili violetie un balti sudrabotie toņi.
    • Maģiskais trijstūris. «Veidojot savas dobes, kompozīcijā es vienmēr ievēroju zelta trīsstūri,» pieredzē dalās Sanita. «Labāk izskatās, ja vienu un to pašu augu grupiņas dobē atkārtojas vismaz trijās vietās. Dažkārt trijstūrī neatkārtojas augi, bet atkārtojas krāsa vai forma. Tas izklausās diezgan sarežģīti, bet izjūtu var uztrenēt un var apzināti rēķināt, lai šie maģiskie trīsstūri dobē būtu.» 
    • Graudzāles noder vienmēr. Piemēram, palmu grīslis ideāli iekārtojas jebkurā dobē – gan dzeltenoranžā, gan sarkanā, gan baltā, rozā un zilā. Tam ir skaists smaragdzaļš tonis, kas iederas visur. Tāpat arī ciņusmilgas – to vārpu smalkais, neitrālais virmojums kā migla vai viegla mežģīne visu piesedz un vieno. 

    Kā sagatavot vietu puķu dobei?

    • Šī dobe iecerēta atklātai, saulainai vietai. Lai gan daudzas no izvēlētajām puķēm var augt arī sausākā un nabadzīgākā augsnē, krāšņākas tās būs, ja vieta būs labi sagatavota, trūdvielām bagāta un pietiekami mitra. Dārzā, kur bijis zāliens, iekoptas sakņu dobes vai aug augļu koki, var noņemt un kārtīgi izpurināt velēnu un aizvest uz komposta kaudzi, bet zemi uzrakt lāpstas dziļumā, izlasīt nezāļu saknes un uzrušināt. Augsni dobē papildina ar kompostu, bagātinātu kūdras substrātu, humusu. Ja zeme ir viegla smilts, jārok dziļāk, augsne jāmaina un bagātīgāk jāpapildina ar trūdzemi, mālzemi, kompostu. Savukārt smagam mālam jāpiejauc vairāk kūdras un pat nedaudz grants, kas to darīs vieglāku.
    • Savās ziemciešu dobēs Sanita neizmanto mulču. Puķes tajā var brīvi staigāt – ja kāda negrib augt, citas aizpilda brīvo vietu ar sakņu dzinumiem vai izsējoties. Kamēr dobe vēl jauna un stādi nav tik kupli saauguši, brīvajās vietās var iestādīt kādas iederīgas vasaras puķes, piemēram, Dienvidamerikas verbēnas (Verbena bonariensis). Pavasarim – sīpolpuķes. Mulčētās dobēs tas ir grūtāk izdarāms.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē