Rīga +11°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atverot sava meža inventarizācijas lietu jeb taksāciju, pirmajā brīdī tur ieraudzīsi pavisam neinteresantus ciparu, kodu un burtu savirknējumus. Bieži vien nespeciālists šajā vietā arī apstājas, lai… aizvērtu savu meža grāmatu, skumji nopūstos un atmestu ar roku. Sak’, neko es tur nesaprotu, lai pēta un domā tas, kurš saprot!
Protams, ir apsveicams nodoms meža inventarizācijas datu izpēti un apsaimniekošanas plānošanu uzticēt zinošam meža nozares speciālistam. Taču pieredze liecina – liela daļa meža īpašnieku, kuriem ir kaut nedaudz intereses iedziļināties sava meža noslēpumos, ātri vien atkož šifrēto informāciju, kas slēpjas meža inventarizācijas datos.
Ja pratīsi atšifrēt inventarizācijas datus, tas ļaus tev labāk izprast mežā notiekošos procesus, kā arī apjaust meža PATIESO VĒRTĪBU.
Kāpēc būtu svarīgi prast tajos orientēties? Tāpēc, ka meža inventarizācijas dati ne tikai satur smalkas norādes par pašreizējo situāciju mežā, bet arī norāda uz nepieciešamību veikt konkrētus, dažkārt neatliekamus apsaimniekošanas darbus. Tāpat pēc šiem datiem iespējams noskaidrot, kad, kādā apjomā un kuros nogabalos būs iespējams ievākt koksnes ražu. Inventarizācijas datos atradīsi norādes par to, vai konkrētam meža nogabalam nav kādu saimnieciskās darbības ierobežojumu.
3 apsaimniekošanas stili un vīzijas
Pirms ķeras pie meža inventarizācijas datu padziļinātas pētīšanas, katram meža īpašniekam vispirms būtu sev jāuzdod jautājums: kāds ir mans nākotnes redzējums attiecībā uz meža apsaimniekošanu? Apkopojot biežāk sastopamās privāto mežu īpašnieku vīzijas un vēlmes, varu tās iedalīt trīs nosacītās grupās:
- vēlos savā zemē saimniekot tālredzīgi un nenoplicinoši;
- vēlos tikt pie piķa – pēc iespējas ātrāk nocirst visu, ko vien var, un pie pirmās izdevības īpašumu pārdot;
- vēlos darīt neko, jo kokus cirst ir slikti.
Būtībā mēs nevaram ne nosodīt, ne slavēt kādu no šīm izvēlēm. Jo ne tikai dzīves situācijas un cilvēciskās vajadzības mēdz būt dažādas, bet arī domāšana, izpratne un pasaules uztvere mums katram ir cita. Par laimi, līdz šim vismaz man biežāk sanācis saskarties ar pirmo minēto izvēli. Un tas patiesi priecē. Jo apsaimniekot mežu – tas nozīmē apsaimniekot arī zemi. Un, kā zināms, zemes apsaimniekošana ir viens no mūsu kā tautas pastāvēšanas stūrakmeņiem.
Ko nozīmē saimniekot mežā tālredzīgi un nenoplicinoši jeb ilgtspējīgi? Vienkārši sakot, tas nozīmē – saimniekot tā, lai nākamās paaudzes saņemtu mantojumā mežus ne sliktākā apjomā un kvalitātē, kādi tie ir pašreiz. Līdz ar to arī tu kā meža īpašnieks esi pakļauts šim izaicinājumam un kolektīvajai atbildībai. Jo mūsu katra atsevišķais īpašums ir maza daļiņa no kaut kā viena liela, vesela.
Apsaimniekot mežu – tas nozīmē apsaimniekot arī zemi!
Intereses saduras jeb 3E
Lai kā plānotu sava meža apsaimniekošanu, tu tik un tā saskarsies ar klasisko interešu loku (es to dēvēju par 3E), un tās ir ekonomiskās, ekoloģiskās un estētiskās intereses. Mūžīgais un, šķiet, nekad līdz galam neizpildāmais uzdevums ir rast līdzsvara punktu starp visām trim.
Piemēram, ja dzīvoju laukos un mans pieaugušais mežs ir pie pašām mājām, tad man pirmajā vietā būs šī meža kā ainavas sastāvdaļas estētiskā vērtība. Tomēr kādā brīdī var izrādīties, ka ekonomiskie apsvērumi gūst virsroku – ir vajadzīga nauda –, un mežs tādēļ tiek daļēji vai pilnībā nocirsts. Rezultātā esmu uzlabojis savas personīgās dzīves kvalitāti, bet zaudējis skatam ierasto ainavu, šajā vietā krasi mainījusies augu valsts…
Cirst vai necirst – tāds ir jautājums
Izpētot meža inventarizācijas datus, tu vari noskaidrot, kādas ir tavas rīcības iespējas mežā. Atceries, ka tavs mežs, veicot inventarizāciju, ir sadalīts saimnieciskajās vienībās – meža nogabalos – un ka meža inventarizācijas dati apraksta atsevišķi katru nogabalu. Katram nogabalam ir savs numurs, sava noteikta platība un konkrēti kokaudzes parametri.
Ja konkrētajā nogabalā kokaudze izrādīsies nogatavojusies ciršanai, tas nenozīmē, ka šis meža nogabals obligāti uzreiz jāpakļauj nociršanai. Vispirms ir jāizpēta visu meža nogabalu apraksti un tad jālūko šo puzli sakārtot loģiskā un taviem saimnieciskajiem ieskatiem atbilstošā kārtībā.
Atceries, pirms ņem rokās zāģi!
- Meža inventarizācijas lieta jeb taksācija tev vēl nedod tiesības zāģēt kokus, jo tas ir tikai datu apkopojums par tavu mežu! Lai varētu cirst savā mežā augošus kokus, tev Valsts meža dienestā jāsaņem ciršanas atļauja jeb apliecinājums koku ciršanai!
- Ciršanas atļauja NAV nepieciešama:
* koku zāģēšanai jaunaudzēs, t. i., līdz 20 gadu vecās mežaudzēs (līdz 10 gadu vecās baltalkšņu audzēs);
* nokaltušu vai vēja izgāztu koku izvākšanai no meža (ievērojot Meža likuma 12. panta nosacījumus);
* tādu koku zāģēšanai, kuru celma (!) diametrs nepārsniedz 12 centimetrus.
Atšifrējam mežaudzes slepeno formulu!
Ja meža inventarizācija veikta tikko, tad izpētei derēs tie materiāli, ko tev sagatavoja un izsniedza meža taksators. Ja kopš meža inventarizācijas ir pagājis gads vai vairāk, tad noteikti vispirms pieprasi mežniecībā meža inventarizācijas aktuālo datu izdruku, kas satur nogabalus raksturojošos rādītājus jeb inventarizācijas datus. Tātad ceļam priekšā aktuālos inventarizācijas datus (tie parasti ir sakārtoti tabulas veidā), pa rokai turam sava meža zemes robežu plānu ar iezīmētajiem nogabaliem, un – aiziet!
Lūk, galvenās lietas, ko tu vari izzināt par saviem meža nogabaliem:
- Inventarizācijas datu lapas augšdaļā tiek norādītas konkrētās zemes vienības (meža kvartāla) kadastra numurs un kvartāla numurs, un zemāk – attiecīgi izvietotas ziņas par katru nogabalu, no kuriem katram ir savs kārtas numurs.
- Nogabala platība hektāros. Tiek uzrādīta ar divām zīmēm aiz komata.
- Meža zemes veids. Visbiežāk meža nogabals atbildīs kategorijai mežaudze – platībai, kurā pašreiz aug koki. Ja meža zemes veids uzrādīts kā izcirtums, tas nozīmē, ka šajā platībā mežs ticis nocirsts kailcirtē un ir jāveic meža atjaunošana. Iespējami arī citi meža zemes veidi, piemēram, lauce, bebru uzpludinājumi u. tml.
- Meža tips. Tas raksturo gan augsnes nestspēju, gan mežaudzes ražību, gan arī norāda to, ar kādiem paņēmieniem un ar kādām koku sugām būs jārēķinās, mežu atjaunojot.
- Nogabala apraksts. Tajā iekodētas nogabalā sastopamās koku sugas, katras sugas daudzums (procentos, pēc koksnes apjoma), kā arī attiecīgo koku sugu vecums gados.
- Izcelšanās. Norāda, vai mežaudze ir atjaunojusies dabiski (D) vai mākslīgi (M), tas ir – stādīta vai sēta.
- Bonitāte jeb mežaudzes labuma klase. Tas ir raksturlielums, kas balstās uz diviem mežaudzes parametriem nogabalā – valdošās koku sugas vidējo augstumu un vecumu. Bonitāti apzīmē ar romiešu cipariem. Jo cipars lielāks, jo mežaudze mazražīgāka. Piemēram, ar Ia bonitāti apzīmē izcilu un augstražīgu meža nogabalu, savukārt V bonitātes priedes mežaudze atbildīs tā sauktajām purva priedēm.
- Vidējais augstums, vidējais caurmērs (diametrs) un vecums valdošās sugas kokiem nogabalā. Taksators meža inventarizācijas ietvaros nosaka un fiksē attiecīgos lielumus.
- Biezība. Skaitlis, kas raksturo, cik racionāli izmantota meža audzēšanai paredzētā platība. Pilnas jeb optimālas biezības audzei atbildīs skaitlis 10. Jo audze retāka, jo skaitlis mazāks.
- Šķērslaukums. Šis lielums raksturo to, cik lielu platību nogabalā aizņem koku stumbri. Šķērslaukumu izsaka kvadrātmetros uz hektāru.
- Koku skaits, gab./ ha. To nosaka un uzrāda jaunaudzēm.
- Krāja. Mežaudzē uzkrātās koksnes daudzums, ko izsaka koksnes kubikmetros, attiecinot gan uz 1 hektāru, gan uz konkrēto nogabalu.
Iepazīstoties ar meža inventarizācijas datiem, pievērs uzmanību tam, vai nogabala aprakstā nav norādes par meža aizsardzības pazīmēm. Ja norāde par aizsargājamu teritoriju ir, tas, visticamāk, nozīmēs saimnieciskās darbības ierobežojumus šajā nogabalā. Tāpēc šādus nogabalus atzīmē un atliec turpmākai izpētei. Iespējams, saimniekošanas ierobežojumiem ir sezonāls raksturs.
Bet tikpat labi var būt, ka ierobežojumi ir stingrāki un visa gada garumā. Tādā gadījumā jāizskata iespēja pieteikties kompensācijai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Saimnieciskās darbības ierobežojumi vēl nenozīmē, ka nogabalā nevar darīt neko. Iespējams, tur pieļaujama meža kopšana vai izlases cirte.
Ja ierobežojumi ir stingrāki un visa gada garumā, jāizskata iespēja pieteikties kompensācijai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Nogabalos, kuros nav atzīmes par aizsardzību, vari droši rēķināties ar koksnes ražas iegūšanu. Koksnes ieguves pamatā ir divi iespējamie ciršu veidi – galvenā cirte un kopšanas cirte.
- Galvenā cirte – tā ir cirte, kuras laikā tiek ievākta lielākā iespējamā koksnes raža nogabalā. Galveno cirti var plānot tajos nogabalos, kuros valdošā koku suga ir sasniegusi galvenās cirtes vecumu vai arī galvenās cirtes caurmēru (diametru). Valdošās koku sugas vecumu nogabalā vari noskaidrot inventarizācijas datu izdrukā. Savukārt galvenās cirtes caurmēra esamība jāpierāda, veicot nogabalā attiecīgus mērījumus, tāpēc šajā gadījumā neiztikt bez profesionāļa padoma. Galveno cirti var veikt kailcirtē vai arī izlases cirtē – izcērtot zināmu daudzumu koku vienlaidus visā nogabalā vai izlases veidā, vai arī atsevišķi grupās. Kādu galvenās cirtes veidu izvēlēties, tas ir paša īpašnieka ziņā.
- Kopšanas cirte jeb retināšana iespējama tajos meža nogabalos, kuri vēl nav sasnieguši galvenās cirtes vecumu vai caurmēru un kuros ir pietiekami liels koku skaits (ir pietiekami liels šķērslaukums).
Piemērs! Atkodēsim šādu nogabala audzes sastāva formulu:
8P101 2B80 + Ba45 Tulkojums: šajā meža nogabalā 80% no visas koksnes masas veido 101 gadu vecas priedes (P), 20% – astoņdesmitgadīgi bērzi (B), kā arī nelielā daudzumā sastopams baltalksnis (Ba), kura vecums 45 gadi. (Koku sugas apzīmē ar attiecīgās sugas nosaukuma pirmajiem burtiem: egle – E, apse – A, melnalksnis – M, liepa – L, osis – Os u. tml.)
ATCERIES! Koku sugu, kas veido lielāko koksnes masu, audzes sastāva formulā uzrāda pirmo un sauc par valdošo koku sugu nogabalā! Nogabala apsaimniekošanas kārtība un principi ir atkarīgi tieši no valdošās koku sugas!
