2. variants – pastāvīgai lietošanai
Ja vēlies lapeni bez lietošanas termiņa ierobežojuma un justies droši, ka būve atbilst visiem noteikumiem un tev pēkšņi neliks to nojaukt, tad 1. vai 2. grupas palīgēkas – lapenes kā atsevišķas būves – būvniecībai vajadzēs vienkāršotu projektu. Tas nozīmē atkarībā no situācijas paskaidrojuma rakstu vai paziņojumu par būvniecību MK noteikumu Nr. 529 Ēku būvnoteikumi noteiktajā kārtībā. To var izstrādāt uz robežplāna (1. grupas ēkai) vai arī no pašvaldības arhīva saņemta topogrāfiskā plāna – būvju situācijas plāna (2. grupas ēkai), ja zemes vienība detalizēti uzmērīta. Tālāk jāiesniedz elektroniski būvniecības informācijas sistēmā bis.gov.lv.
Ja lapeni būvē laukos, kur nav inženierkomunikāciju, nepieciešama tikai būvvaldes piekrišana. Savukārt, ja to ceļ pilsētā un novieto tuvu inženierkomunikācijām, jāsaņem noteikumi no atbilstošajām institūcijām, kas tās pārvalda, un tad saskaņošana var ieilgt līdz pat vairākiem mēnešiem.
Iesniegt paskaidrojuma rakstu ar pavaddokumentiem (Ēku būvnoteikumu 23. punktā noteiktajā kārtībā – situācijas plānu atbilstošā mērogā ar objekta piesaisti zemesgabalam un ārējiem izmēriem, vienkāršu būves plānu un skaidrojošu aprakstu, kā arī citus dokumentus, ja tādi nepieciešami) vari pats vai lūgt to izdarīt arhitektam, kurš izstrādās un saskaņos vienkāršoto projektu – paskaidrojuma rakstu. Šis pakalpojums varētu izmaksāt, sākot no dažiem simtiem eiro.
Ja gribi terasi bez jumta kā atsevišķu labiekārtojuma elementu, piemēram, bruģa segumu vai koka grīdu, tad jāņem vērā, ka tā atbilst inženierbūvei un būvniecību regulē MK noteikumi Nr. 253 Atsevišķu inženierbūvju noteikumi. Šajā gadījumā taps būve, kas nav klasificējama kā ēka (pēc MK noteikumiem Nr. 326 Būvju klasifikācija neatbilst ēku klasifikācijai, proti, tai nav norobežojošu konstrukciju un tajā nevar ieiet iekšā).
Noteikumos teikts, ka atsevišķu labiekārtojuma elementu, piemēram, soliņu, celiņu, vaļējas terases, kas nav saistīta ar ēku, izbūvei būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama. Vienīgi iepriekš pārliecinies, vai apakšā nav inženierkomunikācijas. To vari noskaidrot, izpētot īpašuma dokumentus – zemes robežu plānu, būvju situācijas un apgrūtinājumu plānu, inženiertopogrāfisko plānu –, kā arī pārbaudot topogrāfiskās informācijas uzturētāju datubāzēs. Protams, par inženierkomunikāciju esamību liecinās arī situācija dabā – komunikāciju aku vāki, stabi vai plāksnes ar norādēm par pazemes inženierkomunikācijām, kabeļu ievadi ēkās no zemes u. tml.
Ja būvniecība paredzēta inženierkomunikāciju aizsargjoslā, tad tā jāsaskaņo ar šo inženierkomunikāciju īpašnieku. Šaubu gadījumā ieteicams sazināties ar būvvaldi un pārliecināties par saskaņojumu vai atļauju nepieciešamību.
Ja nolemts būvēt terasi – nojumi pie dzīvojamās ēkas virtuves vai istabas, visticamāk, izbūvējot jaunas durvis vai pārbūvējot esošo logu uz terasi –, tas atbildīs Ēku būvnoteikumos noteiktajam par ēkas pārbūves procesu. Saskaņošana attiecīgi būs sarežģītāka un aizņems vismaz pusgadu, jo nepieciešams būvniecības iesniegums, būvprojekts un būvatļauja, kas nozīmē, ka vajadzēs sagatavot daudz vairāk dokumentu, kas noteikti Ēku būvnoteikumos (piemēram, 26. un 71. punktā). Šajā situācijā noteikti nevarēsi iztikt bez arhitekta, kurš vispirms noskaidros, vai pēc apbūves noteikumiem vispār ir iespējams palielināt ēkas apjomu un vai ieceres risinājumi būs atbilstoši būvnormatīviem. Piemēram, izbūvējot pie ēkas jaunu jumtu, dzīvojamās telpās jāpietiek izgaismojumam, kas atbilst normatīviem, kā arī pārbūvei jāatbilst ugunsdrošības prasībām.
Ja sākotnējais ieceres izvērtējums būs pozitīvs, tad arhitekts izstrādās un saskaņos pārbūves projektu. Atkarībā no sarežģītības un apjoma tas, visticamāk, izmaksās aptuveni 1000–5000 eiro. Visu saskaņojumu un atļauju saņemšana līdz reālai būvdarbu uzsākšanas atļaujai prasīs vismaz pusgadu.
Rēķinies, ka terases izbūvēšana palielinās nekustamā īpašuma nodokli, jo tā tiks iekļauta ēkas kopējā platībā. Toties, māju pārdodot, tās novērtējums būs augstāks.
Gadījumos, kad lapeni vai terasi plāno būvēt pie esošās ēkas kā patstāvīgu būvi ar savu ieeju, būvniecību var realizēt kā atsevišķas palīgēkas jaunbūvi, tādējādi vienkāršojot būvniecības procesu, un tad pietiks ar augstāk minēto paskaidrojuma rakstu. Bet tas attiecas uz situāciju, ka netiek veiktas izmaiņas ēkā, piemēram, piebūve priekšā tās ieejai, durvju vai logu izmaiņas, konstrukciju pārbūves, ievērojot būvnormatīvu prasības, u. tml.