Svaigs, vārīts, cepts?
Ir ierasts domāt, ka vislabāk (veselīgāk) ir dārzeņus ēst svaigā veidā, jo, vārot, cepot vai citādi termiski apstrādājot, ejot bojā vērtīgās vielas. Jā un nē! Ir dažas darbības, ar kurām mēs paši varam sabojāt pasākumu – piemēram, ja ābolu nomizo, jārēķinās, ka līdz ar mizu kompostā aizies teju desmit reižu vairāk antioksidantu, nekā to paliks nomizotajā auglī. Labāk kārtīgi nomazgāt un ēst ar visu mizu!
Un, vai zināji, ka daži dārzeņi termiskās apstrādes laikā antioksidantus zaudē, bet citos to daudzums pat palielinās?
Pētījumi liecina, ka, piemēram, ziedkāpostos vārīšanas laikā zudībā iet daudzas labas vielas, tāpat arī zaļajos zirnīšos un kabačos. Savukārt sarkanās bietes, zaļās pupiņas un ķiploki gatavošanas laikā savu antioksidantu kapacitāti saglabā.
Bet selerija izceļas ar to, ka termiskās apstrādes rezultātā antioksidantu kapaciāte pat pieaug (izņemot vārīšanu, kuras laikā notiek neliels, tomēr samazinājums).
Kādā citā pētījumā zinātnieki salīdzinājuši vairākus dārzeņus – lapu jeb kalē kāpostus, spinātus, galviņkāpostus un šalotes sīpolus. Noskaidrojās, ka gan svaigā veidā, gan pēc termiskas apstrādes antioksidantu aktivitāte visaugstākā ir šalotēs, tad seko spināti, galviņkāposti un lapu kāposti.
Spinātos ir arī ievērojams fenolu saturs, tiem seko lapu kāposti, šalotes un kāposti. Apstrādājot termiski, visvairāk antioksidantu saglabā šalotes un kāposti.
Tāpat ir izpētīts, ka antioksidants likopēns, kas atrodas tomātos, vairāk ir sastopams tieši termiski apstrādātos, nevis svaigos. Tāpēc ēdam uz veselību gan pašu gatavotās tomātu mērces un tomātus želejā, gan veikalā nopērkamos konservētos tomātus savā sulā!