Rīga +11°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
4
-
1
-
0
-
3
-
0
-
0
-
2
-
Suņu dzīves ilgums atkarībā no šķirnes var atšķirties divas un pat trīs reizes – no 6 pieticīgi īsa mūža gadiem līdz 20 gadiem, ko spēj pieredzēt ilgdzīvotāji. Jau sen ir novērots, ka liela auguma suņiem dzīve ir īsāka nekā mazajiem – jo lielāks un smagnējāks suns, jo īsāks ir viņa mūžs.
Izskaidrojums ir fizioloģisks – šiem dzīvniekiem visi iekšējie orgāni, īpaši sirds, aknas, nieres, kā arī locītavas un kauli ikdienā tiek vairāk noslogoti. Nelielajam ķermenim turpretī ir mazāka slodze. Tādēļ pat vienādos apstākļos mazie sunīši vidēji dzīvo pusotras reizes ilgāk nekā lielās šķirnes. Piemēram, vācu dogi un īru vilkusuņi nodzīvo aptuveni no pieciem līdz septiņiem gadiem. Tomēr vienmēr likumsakarībās ir savi izņēmumi – pasaulē zināmo suņu ilgdzīvotāju saraksta augšgalā ir vidēji lieli suņi, nevis mazie.
Katrai šķirnei savas vājās vietas
Ja salīdzina šķirnes un bezšķirnes suņus, tad izturīgāki ir pēdējie. Viņi nodzīvo garāku un veselīgāku mūžu. Galvenais iemesls – šķirņu veidošanā tiek izkopts izskats un lietderīgas īpašības, bet šajā procesā bieži kā blaknes parādās vājās vietas veselībā. Piemēram, mopšiem, buldogiem, šicū un citu šķirņu suņiem ar plakanu purniņu ir grūtības ar elpošanu, kas nelabvēlīgi ietekmē veselību un līdz ar to arī ar kustēšanos, toties ir tieksme daudz ēst.
Piemēram, buldogi bieži vien nenodzīvo vairāk par sešiem septiņiem gadiem. Kavaliera Kinga Čārlza terjeriem raksturīga tendence saslimt ar sirds kaitēm, tāpēc daudzi agri nomirst. Par salīdzinoši slimīgām tiek uzskatīti Bordo dogi, buldogi. Kokerspanieliem mēdz būt ausu slimības, kas nepadodas ārstēšanai, un to dēļ šie suņi var pat aiziet bojā. Dobermaņi, rotveileri, Labradoras retrīveri biežāk mokās ar displāziju, kas padara slimniekus mazkustīgākus, savukārt pretsāpju zāļu lietošana ietekmē aknas, rodas nieru mazspēja.
Arī risks saslimt ar vēzi lielāks ir šķirnes suņiem nekā bezšķirnes.
Kopumā no visiem suņiem, kas ir vecāki par sešiem septiņiem gadiem, 42% aiziet bojā vēža dēļ. Vēža slimnieku sarakstā biežāk mēdz būt Bernes ganusuņi, bokseri, zeltainie retrīveri.
Bezšķirnes suņu vidū notiek dabiskā atlase, izdzīvo un savus gēnus tālāk nodod veselīgākie. Savukārt šķirnes suņu dzīvotspēju samazina gan tas, ka nereti sapāroti tiek samērā tuvi asinsradinieki, gan arī audzētāju centieni izvilkt katru piedzimušo kucēnu.
Kuces dzīvo aptuveni pusotru gadu ilgāk nekā suņu puiši. Arī kastrēti dzīvnieki nodzīvo garāku mūžu, jo, pirmkārt, tiek pasargāti no reproduktīvo orgānu saslimšanām, otrkārt, viņi dzīvo prātīgāk, jo nepazīst dzimumdziņas mudinātās trakulības.
Slaidie dzīvo ilgāk
Taču gēni nav vienīgie, kas ietekmē mūža ilgumu. Otrs faktors ir organismam atbilstoša fiziska slodze un uzturs, tātad suņa dzīvesveids. Šo faktoru gan var ietekmēt suņa saimnieks. Tā ir arī viņa atbildība – uzturēt suni labā formā. Īpaši svarīgi pie tā piedomāt, ja liela auguma suns mīt dzīvoklī.
Piemēram, viens no samojediem, malamutiem, haskijiem raksturīgo endokrīno slimību cēloņiem ir nepietiekama fiziskā slodze. Atceries, ka tieši dzīvesveida dēļ vienas šķirnes robežās suņu dzīves ilgums var krasi atšķirties!
Komentāri ir lieki – aptaukošanās ir suņa mūža samazinātājs numur viens.
Pirms vairākiem gadiem starptautiskā veterinārārstu kongresā tika prezentēti pamatīga pētījuma rezultāti, kuri skaidri parādīja ķermeņa svara ietekmi uz dzīvnieka veselību un dzīves ilgumu. Pētījumā bija iesaistīti 48 Labradoras retrīveri, kuru dzīvei sekoja viņu mūža garumā. Vienas grupas suņiem ēdiens vienmēr bija pieejams, bet otra grupa saņēma par 25% mazāk barības.
Suņiem sasniedzot sešu gadu vecumu, tika vispusīgi novērtēts šo dzīvnieku veselības stāvoklis, kā arī izpētīti mirušo suņu nāves iemesli. Tiem, kas bija ēduši, cik vien grib, jau piecos gados gūžu locītavās lielās slodzes dēļ bija sākušās problēmas. Mazāk barotajiem dzīves ilgums palielinājās par diviem gadiem – viņi nodzīvoja vidēji 13 gadu, bet labi pabarotie – 11. Savukārt cits pētījums, ko veica veterinārajā skolā Teksasā, uzskatāmi parādīja, ka mūža ilgumu svars ietekmē vairāk nekā skausta augstums.
Apkopojot dažādu pētījumu atziņas, varētu teikt, ka vislielākās iespējas nodzīvot ilgu mūžu ir neliela auguma bezšķirnes kastrētai kucītei, kas ikdienā pēc sirds patikas izstaigājas, ēd labu un daudzveidīgu barību, bet mazliet mazāk, nekā viņai gribētos.
Suņi ilgdzīvotāji
- Austrālijas ganusuņa un labradora krustojums Chilla – 32 gadi un 12 dienas
- Austrālijas ganusuns Bluey (Austrālija) – 29 gadi un 160 dienas
- Pūdelis Lady (ASV) – 29 gadi un 218 dienas
- Labradors Bella (Lielbritānija) – 29 gadi un 193 dienas
- Terjers Max (ASV) – 28 gadus un 201 dienu
- Borderkollijs Bramble (Lielbritānija) – 27 gadi un 211 dienas
- Labradors Adjutant (Lielbritānija) – 27 gadi un 98 dienas
- Jauktenis Miniuss (Polija) – 27 gadi un 41 diena
Suņu vidējais dzīves ilgums
- Maltas zīda suņi – 15 gadi un vairāk
- Miniatūrie šnauceri – 15 gadi un vairāk
- Čivavas – 15 gadi un vairāk
- Bostonas terjeri – aptuveni 15 gadi
- Džeka Rasela terjeri – 14 gadi
- Jorkšīras terjeri – 14 gadi
- Bīgli – 13 gadi
- Takši – 13 gadi
- Labradori retrīveri – 13 gadi
- Vācu aitusuņi – 13 gadi
- Pūdeļi – 13 gadi
- Baseti – 13 gadi
- Šicū – 13 gadi
- Mopši – 13 gadi
- Kolliji – 13 gadi
- Vipeti – 13 gadi
- Kokerspanieli – 12 gadi
- Korgiji – 12 gadi
- Bokseri – 12 gadi
- Zelta retrīveri – 11 gadi
- Dobermaņi – 11 gadi
- Rotveileri – 11 gadi
- Afgāņu kurti – 11 gadi
- Samojedi – 11 gadi
- Kavaliera Kinga Čarlza spanieli – 10 gadi
- Veimārieši – 10 gadi
- Stafordšīras terjeri – 10 gadi
- Buldogi – 8 gadi
- Bernes ganu suņi – 7 gadi
- Īru vilku suņi – 6 gadi
- Vācu dogi – 6 gadi
