Rīga +12°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
7 jautājumi par situācijām, kad īsti nezini, kā pareizi rīkoties
- Kā varu zināt, kur atrodos – valsts vai privātā mežā?
Pirms došanās ceļā uz nepazīstamu vietu, ieteicams jau mājās izpētīt kartē apvidu, uz kurieni plānots braukt, un lejupielādēt LVM GEO lietotni. Tā palīdzēs justies droši nezināmā apvidū, jo darbojas arī ārpus mobilo sakaru zonas. Kā zināms, valsts un pašvaldību mežos pārvietoties varam brīvi, taču pavisam viegli iespējams iemaldīties arī privātā mežā. Mobilajā lietotnē LVM GEO ir atzīmēti ne tikai valstij piederošie, kas aizņem pusi Latvijas mežu, bet arī lielākie privātie meži. Arī šajās teritorijās drīkst pārvietoties, ja vien nav informatīvas zīmes Privātīpašums un norādes ar pārsvītrotu cilvēciņu vai pārsvītrotu mašīnu vai zīme Iebraukt aizliegts jeb ķieģelis, kas aizliedz ceļu turpināt. Arī bez mobilās lietotnes iespējams atpazīt dabā Latvijas valsts mežu apsaimniekotos mežus pēc identifikācijas zīmēm – atstarojošām dzeltenām plāksnītēm ar LVM simboliku, kas izvietotas meža masīvu stūros pie autoceļiem, turklāt ar dzeltenu krāsu uz koku stumbriem tiek marķētas arī Latvijas valsts mežu apsaimniekotās meža teritorijas ārējās robežas. - Vai šī nav aizsargājamā teritorija?
Meža masīvi ir paslēpuši daudzas aizsargājamās teritorijas, tostarp mikroliegumus, sugu atradnes, mikroliegumu buferjoslas, teritorijas, kas aizsargājamas konkrētos termiņos – ligzdošanas vai riestošanas laikā, un atšķirībā no nacionālajiem parkiem vai rezervātiem, dabā tās nav iezīmētas. Taču arī te var palīdzēt mobilā lietotne LVM GEO, kurā pieejamās informācijas klāsts pēdējo trīs gadu laikā ir vismaz dubultojies, un varam uzzināt ne tikai par vairāk nekā trīssimt atpūtas vietām visdažādākajās Latvijas vietās, bet arī saprast, vai neesam nonākuši aizsargājamā teritorijā. Informāciju var iegūt arī Dabas aizsardzības pārvaldes mobilajā lietotnē Dabas tūrisms, kurā, starp citu, atrodami 400 dažādi dabas tūrisma galamērķi. Lai gan Meža likums nosaka teritorijas, kur ir liegums pārvietoties, nodrošināt ar informatīvām, skaidri saprotamām zīmēm, Latvijas valsts mežu pārstāvji norāda, ka ir teju neiespējami tās izvietot pilnīgi visās mikroliegumu teritorijās. «Taču, ja oktobrī, pastaigājoties pa medņu mikroliegumu, nekādas skādes nebūs, tad martā – riesta laikā – tas var būt kritiski un jūs neapzināti varat traucēt Latvijai tik nozīmīgo aizsargājamo putnu sugu,» uzsver Edmunds Linde. Attopoties aizsargājamā teritorijā, speciālisti iesaka būt maksimāli uzmanīgiem pret vidi un pamest teritoriju. - Kur drīkstu novietot transportlīdzekli?
Nepareizi novietoti transportlīdzekļi var traucēt pārvietoties meža darbos iesaistītajai tehnikai. Vislabāk mašīnas atstāt nobrauktuvēs uz stigām, stigas galā, nevis uz ceļa vai ceļa paplašinājumos, tā sauktajās kabatās, kas ir paredzētas, lai kokvedēji, braucot viens otram pretī, varētu samainīties. LVM pārstāvji uzsver, ka ar automašīnām, kvadricikliem, motocikliem, mopēdiem, motorolleriem, elektroskūteriem un citiem motorizētiem transportlīdzekļiem mežā drīkst pārvietoties tikai pa ceļiem. Un piebilst, ka pārvietošanās ārpus ceļiem – pa takām, mežā starp kokiem, nevis trasēm vai iezīmētiem maršrutiem – joprojām ir aktuāla problēma Latvijas mežos, īpaši kāpās un citās teritorijās, kas daudzus braucējus piesaista ar savu reljefu, turklāt bieži vien tās ir arī aizsargājamas teritorijas, tai skaitā mikroliegumi. Braukāšanas radītās sekas aizsargājamām sugām un zemsedzes pamatnei var būt neatgriezeniskas, jo aiz šiem braucējiem paliek ne tikai sliedes, bet vietām pat dziļas tranšejas. Turklāt ugunsnedrošajā periodā, kas ik gadu tiek noteikts aptuveni no 15. aprīļa līdz 15. septembrim, braukšana ārpus ceļiem ar motociklu vai kvadriciklu rada milzīgu risku izcelties meža ugunsgrēkam. Braucēji bieži vien nepadomā, ka aiz viņiem var palikt gruzdoša zemsedze. - Kā izturēties, ja redzams vai dzirdams, ka tuvumā notiek medības, mežizstrādes darbi vai bruņoto spēku mācības?
Jāņem vērā, ka ar 1. oktobri sākas dzinēju medību sezona. Latvijas valsts meži apsaimnieko pusi no visiem mežiem Latvijā, un tajos nomas tiesības ir vairāk nekā 900 mednieku formējumiem. Tā kā informācija par medību norises vietām konkrētajā dienā un laikā ir mainīga un plašākai sabiedrībai nav pieejama, ikvienam var gadīties meža vidū negaidīti sastapties ar medniekiem. «Ja, braucot pa ceļu, iztālēm dzirdat, ka notiek medības vai pat redzat, ka mednieki izvietojušies gar ceļa malu – šaušanas līnijā, respektējot medniekus un rūpējoties par drošību, labāk šai vietai netuvoties,» iesaka Ilze Līduma. Šaušana, skrejoši meža dzīvnieki padara uzturēšanos mežā bīstamu, turklāt varat nonākt situācijā, kad medniekiem nav pat nojausmas par jūsu atrašanos mežā. LVM pārstāvji arī norāda – ja redzat, ka meža teritorijā notiek mežizstrādes darbi vai būvdarbi, labāk mest šai vietai līkumu. Tāpat arī vietām, kur, iespējams, risinās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku mācības ar mērķi stiprināt valsts aizsardzības spējas – tās bieži vien notiek arī brīvdienās un ārpus militārajiem poligoniem.
Padoms. Dodoties mežā, vienmēr ieteicams izvēlēties spilgtu, viegli pamanāmu apģērbu. Īpaši svarīgi tas ir sliktas redzamības apstākļos un diennakts tumšajā laikā. Ikvienam var gadīties nonākt krīzes situācijā, un tad spilgts apģērbs atvieglos meklēšanas darbus. - Vai mežā drīkst kurt ugunskuru?
Ārpus ierīkotajām atpūtas vietām ir aizliegts kurināt ugunskurus ugunsnedrošajā periodā, kas parasti ilgst pusgadu. Bet arī laikā, kad ugunsbīstamība ir mazinājusies, speciālisti iesaka to darīt atbildīgi, izvēloties jau esošās ugunskura vietas, nevis ierīkojot jaunas, turklāt labāk izmantot gāzes degli – prīmusu vai pārvietojamo grilu, kas būs gan ātrāks, gan drošāks, gan videi nekaitīgāks veids, kā pagatavot maltīti. Ja, uzturoties mežā, tomēr plānots kurināt ugunskuru un apmetnē nav atstāta malka, iekuram var izmantot sausus un nokaltušus zarus. Meklējot malku ugunskuram, resnākie stumbeņi gan jāatstāj dabai, jo tur mājvietu rod daudzas augu, sēņu un dzīvnieku sugas. - Sviestmaizes apēstas, ūdens izdzerts – kur likt iepakojumu?
«Mēs aicinām pilnīgi visu, kas atnests vai atvests uz mežu, pašiem arī aiznest vai aizvest prom – pat tad, ja mežā ir atkritumu tvertne!» saka Edmunds Linde. Jā, arī konfekšu papīriņus, neapēstās desmaizes un izdzertās pudeles. Jo organiskie atkritumi un ēdiena paliekas piesaista zvērus un putnus – tie visu izšķiro, un pēc tam iepakojumi mētājas pa zemi. «Turklāt mūsu valstī joprojām aktuāls ir Āfrikas cūku mēris, kas galvenokārt izplatās no pārtikas paliekām. Latvijā šī slimība ir ievazāta ar dzīvnieku valsts produktiem,» stāsta LVM pārstāvis Edmunds Linde, piebilstot, ka mežā bieži tiek atrasts ne tikai pārtikas iepakojums un pudeles, bet arī plastikāta plēves, aerosolu flakoni, dažādas paštaisītas konstrukcijas. Par dabā ieraudzītiem atkritumiem viņš aicina ziņot Vides SOS vai zvanot uz tālruni, kas norādīts atpūtas vietās. - Vai valsts mežā katrs drīkst vākt malku?
Ikviens var izmantot iespēju doties uz valsts mežu teritoriju un teritorijām, kur pabeigti mežizstrādes darbi, lai bez maksas savāktu sev malku ziemai, taču nepieciešama ciršanas atlieku vākšanas atļauja. To var saņemt Latvijas valsts mežu reģiona klientu centrā pie vietējā meža iecirkņa mežkopja. Iesniegumā jānorāda mežs, kurā iecerēts vākt malku, un darbinieki izvērtēs, vai pašlaik tur ir pieejamas brīvas cirsmas. Var būt situācijas, ka izvēlētajā teritorijā nav cirsmu vai tajās jau ir izsniegta koksnes atlieku vākšanas atļauja. Pēc šā pakalpojuma, starp citu, ir liels pieprasījums, atļauju var saņemt reizi gadā. Lielāka iespēja šādi tikt pie malkas ir lauku reģionos, bet – jo tuvāk pilsētām, jo konkurence ir lielāka.
Svarīgi!
Ne soli bez mobilā telefona! Rudens vakaros tumsa mūs sāk pārsteigt aizvien ātrāk, tāpēc, dodoties dabā, īpaši svarīgi ir paņemt līdzi mobilo telefonu (iepriekš, protams, pārbaudot, vai tas ir uzlādēts!). Nepieciešamības gadījumā tas palīdzēs noorientēties un saprast, kur atrodies, vai arī piezvanīt glābšanas dienestam pa tālruņa numuru 112.
Raksts tapis ar Meža attīstības fonda atbalstu.
