Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Konsultē Raivis Gulbis, grīdas segumu speciālists, gridasstils.lv
Galvenā siltās grīdas funkcija ir siltuma izstarošana, uzsildot gaisu telpā, tādēļ būtiski, lai grīdas seguma materiāls labi vada siltumu. Šī īpašība jāņem vērā līdztekus tādam parametram kā seguma izturība pret nodilumu, ja konkrētajā telpā tas ir aktuāli.
Ja siltumnesējs ir ūdens cauruļu sistēma grīdā, tās virskārtu veido betons. Tiesa, ir iespējami arī vieglāki risinājumi, kas noder, piemēram, koka karkasa ēkas otrajā stāvā: ūdens caurules tiek ievietotas rievotā OSB plāksnē vai cits variants – putuplastā. Abos gadījums uz šī slāņa ir alumīnijs siltuma atstarošanai, uz kā speciāli sagatavotās gropēs izvieto caurules.
Dažreiz siltajām grīdām izmanto elektrisko apkuri. Viens tās veids ir ar sildelementu – stiepli, kas uzsilda grīdu. Otrs – ar infrasarkanajiem stariem. Lai gan atkal būs svarīga grīdas seguma spēja vadīt siltumu, jāņem vērā arī materiāla izturība pret augstāku temperatūru un tātad arī iespējamām temperatūras svārstībām. Tāpēc līdz šim tiek uzskatīts, ka labākais variants elektriskajai siltajai grīdai ar sildelementiem ir keramikas vai akmens masas flīzes. Taču tas nenozīmē, ka nevar izmēģināt arī ko citu.
Svarīgi!
- Tas, uz ko noteikti nevajadzētu taupīt, izvēloties grīdas segumu, ir apakšklājs. Ja grīdai telpā nav paredzēta liela slodze, var izvēlēties lētāku laminātu, bet noteikti iegādāties labu, minerālus saturošu apakšklāju.
- Ekspluatējot siltās grīdas, jāievēro pie ražotāju sniegtie norādījumi, kas balstīti aprēķinos, piemēram, ūdens sistēmā nedrīkst būt karstāks par ieteikto, kas parasti ir 27 grādi.
