Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +6°C 
Vīnogas
Zinot, ka vīnkoks ir ar 60–70 centimetru dziļu sakņu sistēmu, kas plešas 2–7 metru attālumā uz visām pusēm, iedomājos, ka manējās jau noteikti ir tikušas peoniju dobē… Ābelei vai bērzam jaunie dzinumi un zari aug tikai līdz Jāņiem un pēc tam pārkoksnējas. Toties vīnoga var augt visu vasaru un rudenī būt zaļa, nepārkoksnējusies un nosalt jau dažos mīnus grādos, tāpēc ir jāaptur augšana. Augusts, kā saka Edgars Zihmanis, ir pēdējais brīdis, kad vīnogas galotņot, lai tās vairs neaugtu garumā, bet dzinumi briestu resnumā. Ja vīnogu mēslos vēl augustā vai septembrī, tā sāks augt ar vēl lielāku sparu, slikti ziemos un slimos.
Gatis Kužums augustā vienreiz nedēļā savus vīnogulājus piebaro caur lapām ar Kelik Potassium, kas satur tīru kāliju. Ideāli! Augs šo mēslojumu ļoti labi uzņem, tas veicina zaru nobriešanu un paaugstina cukura daudzumu ogās. Noteikti labs padoms. Bet es tā darīšu, kad būs vairāk laika. Tagad aprobežojos vien ar diviem citiem pasākumiem. Pirmais: oktobra beigās, kad veģetācija beigusies (ne agrāk!), ap katru no savām četrām vīnogām pusmetra, metra rādiusā viegli uzkaisu kālija hlorīdu. Pa ziemu augiem nevēlamais hlors izskalojas un paliek tikai vēlamais kālijs. Otrs: par pieciem gadiem vecākiem vīnogulājiem (ne jauniem!) oktobra beigās, kad nobirušas lapas, ap saknēm aplieku vienu vai divas šķipeles kūtsmēslu (der arī svaigi), lai ar lietu ieskalojas zemē, pārstrādājas, augsnē sāks darboties labie mikroorganismi. Kūtsmēsli ir arī laba zemsedze pret kailsalu. Bet ne jaunām vīnodziņām, jo kūtsmēslos mēdz būt maijvaboļu kāpuri, un tad tie nograuž saknes.
