Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
- Nosaukums kapibara cēlies no tupi valodas (šobrīd tā jau ir izzudusi). Tas nozīmē zālēdājs vai tas, kas ēd plānas lapas.
- Tāpat kā nīlzirgiem, arī kapibarām ir mucveida ķermenis. Viņām ir maza galva. Ķermeņa augšdaļā kažoks ir sarkanbrūns, bet vēders un kājas ir dzeltenīgi brūnas.
- Kapibara ir lielākais grauzējs uz zemes, pēc izskata atgādina jūrascūciņu.
- Ir divu veidu kapibaras – kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) un mazā kapibara (Hydrochoerus isthmius). Atšķirt vienu no otras var ļoti viegli. Lai arī ārēji viņas ir līdzīgas, mazās kapibaras izmēros ir daudz mazākas, tām ir pilnīgi atšķirīgi vairošanās paradumi un viņas nav tik sabiedriskas kā lielās kapibaras.
- Pieauguši īpatņi var sasniegt 106–134 cm garumu un 50–62 cm augstumu skaustā. Kapibaru svars svārstās no 35 līdz 66 kg. Mātītes ir smagākas par tēviņiem.
- Viņu priekšējās kājas ir mazākas nekā pakaļkājas. Priekšējām pēdām ir četri, bet aizmugurējām – trīs pirksti.
- Atšķirībā no citiem grauzējiem kapibaras ādā ir sviedru dziedzeri. Tēviņiem uz purna ir smaržas dziedzeri, no kuriem pārošanās sezonā izdalās dzeltenīgs, pēc muskusa smaržojošs sekrēts (lai pievilinātu mātītes).
- Vidēji kapibaras savvaļā dzīvo 8–10 gadus. Bet speciālistu uzraudzībā nebrīvē var dzīvot līdz pat 12 gadiem.
- Kā visiem grauzējiem, arī kapibarai ir spēcīgi priekšzobi, kas aug visu mūžu.
- Kapibaras dzīvo ūdenstilpju tuvumā. Tas ļauj tām atvēsināties karstā laikā.
- Kapibara ir veikla gan uz sauszemes, gan ūdenī. Ja kapibaru pārsteidz uz sauszemes, viņa spēj attīstīt ātrumu virs 35 km/h.
- Izmirušie kapibaru radinieki bija divreiz lielāki un svēra astoņas reizes vairāk!
- Savvaļā sastopamas visā Dienvidamerikā, izņemot Čīli. Vairākās vietās pasaulē ir izveidojušās nejaušas kapibaru populācijas, tām izbēgot no nebrīves. Šāda kapibaru populācija izveidojusies Floridas apkārtnē, Kalifornijā, Arno upē pie Florences Itālijā un Taizemē.
- Kapibaras zemādas tauki satur daudz joda, un cilvēki tos bieži izmanto medicīniskiem nolūkiem.
- Tāpat kā cilvēki, kapibaras nespēj izstrādāt C vitamīnu, tāpēc viņām tas ir jāuzņem ar uztura palīdzību, lai izvairītos no saslimšanas ar cingu.
- Šie grauzēji ir izcili peldētāji un spēj peldēt, gandrīz pilnībā atrodoties zem ūdens. Laukā ir tikai nāsis, acis un mazās, apaļās austiņas. Jāteic, ka kapibaras ir arī lieliskas nirējas. Uzbrukuma gadījumā var slēpties zem ūdens līdz pat piecām minūtēm.
- Vai zināji, ka vairāk nekā 75% no kapibaras uztura sastāv tikai no trim līdz sešām augu sugām?
- Kapibaras ir zālēdāji, turklāt ļoti izvēlīgi dzīvnieki. Kapibaras barojas galvenokārt ar piekrastes zālaugiem. Turklāt tās ir koprofāgas, t. i., daļu barības vielu iegūst no saviem izkārnījumiem.
- Kapibaras ir sociāli dzīvnieki un dzīvo baros. Parasti tās ir grupas no 10 līdz 20 indivīdiem. Šajos bariņos ir 2–4 tēviņi, no kuriem viens ir dominējošais, bet pārējie pakļaujas, un 4–7 mātītes. Bet pārējie ir jaunieši.
- Katoļu baznīca kapibaras gaļu pasludinājusi par lietojamu lielā gavēņa laikā pirms Lieldienām, jo 16. gadsimtā, pateicoties šo dzīvnieku dzīvei ūdenī, priesteri to klasificēja kā zivi – tātad kā piemērotu gavēnim.
- Kapibara ir draudzīga un zinātkāra, ļaujot uz savas platās muguras vizināties citiem dzīvniekiem un gozēties saulītē.
- Kapibaras ir ļoti runātīgas un, savstarpēji sazinoties, izdod visdažādākās skaņas – rej, pīkst, rukšķina utt.
- Kapibaras izdod suņa riešanai līdzīgas skaņas, kad jūtas apdraudētas vai kad māte sauc savus mazuļus.
- Kapibaras nebūvē sev mājas, bet atpūšas uz zemes un tur arī rada pēcnācējus.
- Vairojas visu gadu. Vidēji laiž pasaulē 2–8 mazuļus, kuri var redzēt un košļāt cieto barību jau ceturtajā dzīves dienā.
- Kapibaras ir ļoti inteliģenti un sabiedriski dzīvnieki. Gluži tāpat kā suņi, kapibaras iemācās atsaukties uz savu vārdu.
- Kapibaru galvenie dabiskie ienaidnieki ir pumas, jaguāri, anakondas, kaimani, oceloti u. c. Mazuļus medī plēsīgie putni, piemēram, grifi, kā arī savvaļas suņi.
Populārākie raksti
