Rīga -8°C 
Dzīvot Āgenskalnā jau pats par sevi ir veiksme, uzsver saimnieki. «Katru reizi atgriežoties priecājamies par šo māju ar skaisto pagalmu un brīnišķīgo apkaimes atmosfēru.» Iepriekš apdzīvojot nelielu dzīvokli Teikā, vienā brīdī tapa skaidrs, ka nepieciešams plašāks mājoklis, kurā iekārtot arī Andra darbnīcu. Izskatīti daudzi piedāvājumi, līdz pāris uzzināja, ka pie Alīses ūdenstorņa top interesants projekts – tiek atjaunotas divas senas koka ēkas. Tobrīd dzīvokļa aprises varēja vien nojaust pēc vizualizācijām: nākamajiem saimniekiem bija jānotic un jāpaļaujas, ka projekts atbildīs iecerei. Labā ziņa – īpašuma cena bija zemāka par šajā lokācijā ierasto. «Te ir laba infrastruktūra, netālu – Kalnciema kvartāls un Āgenskalna tirgus, turklāt brīnišķīgs skats uz Alīses ūdenstorni un arī Zunda torņiem, kas laistās vakara saulē.» Vēl Antra ar Andri kā lielu veiksmi min papildu ierādītās telpas pagrabstāvā. 40 m2 plašas ar velvētiem griestiem un logiem – ideāla vieta mākslinieka darbnīcai, kas šodien kļuvusi par mājokļa pievienoto vērtību.
Par kļūdu saimnieki sauc tumšā parketa izvēli: uz tā labi saskatāmi pēdu atstātie nospiedumi.
Dzīvoklis būvēts un remontēts četrus gadus, un tieši pandēmijas laikā ģimene uz to varēja pārcelties, paši arī izlemjot 82 m2 lielā īpašuma plānojumu. Lauderi palielināja virtuvi, durvju vietā izveidoja vairākas plašas sienu ailas, ierīkoja ērtu guļamistabu ar lielu vannasistabu un nelielu garderobes telpu. «Ēku renovēja Diānas Zalānes arhitektu birojs,» stāsta Antra. «Sadarbībā ar arhitekti Agnesi Tiesnesi varējām realizēt sava dzīvokļa plānojuma idejas un interjera izvēles.»
Sienu krāsojumam izvēlēts neitrāls pelēkais tonis, bet dzīvojamajā istabā viena ieturēta tumšākā krāsā, lai uz tās izceltos mākslas darbi.
Par veiksmi saimnieki uzskata satikšanos ar brīnišķīgu galdnieku Verneru Kalāci, kas izgatavoja virtuves mēbeles, gultu un galdu. Priekšnamā Andris vēlējās solu, un meistars to piedāvāja veidot no bluķa. «Verners atrada 600 kilogramu smagu ozolkoka masīvu, pilnu ar šķembām, jo tas nācis no Kurzemes katla,» atceras saimnieks. «Bluķi pieci vīri lāgā nevarēja pacelt, vēl grūtāk bija to kāpņu telpā izgrozīt, tāpēc tagad tas te novietots uz mūžu.» Savukārt vannasistabai galdnieks izgatavoja lielu, melni krāsotu bluķi ar skapīša funkciju. Tam ir iestrādāti ritentiņi, tāpēc pa telpu to var pārvietot.
Virtuvi pēc saimnieces vīzijas uzzīmēja arhitekte Rita Laudere. Tās salā integrēta plīts, izlietne un trauku mašīna, no vienas puses tajā ir skapīši un atvilktnes, no otras – var apsēsties kā pie bāra letes.
Ejot cauri dzīvoklim, ik uz soļa ir kāds māksliniecisks pārsteigums. Dzīvojamajā istabā uz kumodes un pie sienām izstādīti dekoratīvi objekti, kas iegādāti ceļojumu laikā, piemēram, kartona zaķīši no Gobelēnu muzeja Parīzē vai papīra putniņi no Miro muzeja Barselonā. Priekšnama String grāmatplauktu rotā kādas Latgales amatu meistares izgatavotas papjēmašē budēļu maskas. Savukārt guļamistabas efektīgais klubkrēsls atrasts Andelē Mandelē un lieliski iederas telpā.
Dzīvokļa plānojuma veiksme ir ērtie funkcionālie risinājumi, arī garderobe, kurā plaukti aizsegti nevis ar bīdāmām durvīm, bet rullo žalūzijām.
Daudz interjera priekšmetu saimniece uzgājusi izsolēs, interneta vietnēs vai atvedusi no ceļojumiem. Viens no interesantākajiem atradumiem ir Ingo Maurera lielās vēdekļu lampas dzīvojamā istabā, tās izgatavotas no bambusa un papirusa, tapušas pagājušā gadsimta 70. gados Japānas kolekcijai un atvestas no Maļorkas, kur kāda māksliniece izpārdeva savas mājas bagātību.
Apaļo ēdamgaldu pēc saimnieces ieceres izgatavoja galdnieks Verners Kalācis. «Labi, ka ir cilvēki, kas var iemiesot tavas idejas un izgatavot kaut ko skaistu,» gandarīta ir Antra.
Pārsteidzoša ir arī mēbeļu kolekcija. 60. gadu kumodes, kādas ir vairākās dzīvokļa istabās, Antra uzgāja dāņu izsolē Catawiki. Arī ādas sofa un slavenās dizaineres Eilīnas Grejas oriģinālais klubkrēsls un galdiņš ir no turienes.
«Gan vannasistabā, gan mājas pārējās telpās kopējās noskaņas radīšanai ļoti svarīga ir smarža,» uzskata Antra. «Par to pārliecinājos kādā ceļojumā Luāras ielejas pilī, kurā valdīja brīnišķīgs aromāts. Iedvesmojos un tur iegādājos īpašos smaržu kociņus.»
Nenovērtējama nozīme mākslinieku mājās, protams, ir mākslas darbiem. «Tie iepriecina un rada mājīgumu – kā sabiedrotie, ar kuriem gandrīz vai jāsasveicinās, atgriežoties no prombūtnes,» atklāj saimnieki. «Īpaši tāpēc, ka mākslinieki, kuru darbi eksponēti dzīvoklī, – Ieva Maurīte, Helēna, Anna un Ivars Heinrihsoni, Jānis Mitrēvics, Jānis Murovskis, Vilnis Zābers, Andrejs Ameļkovičš un Roberts Koļcovs – ir mūsu draugi un tieši ar viņu gleznām jūtamies vislabāk. Nevainojami interjerā iekļāvušies Ievas Maurītes darbi – viņa ir izcila līnijas meistare, turklāt gleznotājas māksla iedarbojas nomierinoši.» Priekšnamā savu vietu atradusi arī tēlnieces Mirdzas Lukažas patinēta ģipša sievietes skulptūra, ko saimnieki mīļi dēvē par babu.
Pie guļamistabas izveidota plaša vannasistaba ar lielu, ovālu spoguli un seniem, atjaunotiem čuguna radiatoriem.
Antra un Andris atzīst, ka viņiem pieņemamāk ir dzīvot vecā mājā ar vēsturi, nevis jaunā projektā. Kad dzīvoklis vēsturiskā ēkā sāk novecot, tas izskatās daudz piedienīgāk nekā analogs nesen tapušā mājā. Patina tam piestāv pat tad, ja tas iekārtots mūsdienīgi. «Mums patīk dizains, kas izturējis laika pārbaudi un telpā rada vieglu un nepiespiestu sajūtu. Interjeru vēlējāmies veidot atšķirīgu no Miķeļtorņa mājas. Lai gan tagad ir divas dzīvesvietas, vienādi labi jūtamies abās. Rīgā strādājam, baudām kultūru un socializējamies. Savukārt Miķeļtornī ziemā slēpojam gar jūru un rīkojam draugu saietus. Mums patīk tāda dzīve!»
Raksts tapis ar VKKF atbalstu.
