Rīga -8°C 
Konsultē Linda Vasara, reto telpaugu kolekcionāre, interneta veikala Augi-plants.lv īpašniece.
Iesācējam
Ja cilvēks mājās vēlas redzēt telpaugus, taču neprot vai nevēlas ap tiem daudz čubināties, šie telpaugi būs īstie – tie ir pacietīgi, izturīgi un piedos, ja tos aizmirsīs aplaistīt vai kādu reizi aplies par daudz. Īpašs bonuss – tie piemēroti arī tumšākām telpām.
Sansevjēras jeb līdakastes (Sansevieria). Viegli kopjamas, pacietīgas, labi jutīsies gan gaišākās, gan tumšākās telpās. Neiebilst pret sausu gaisu un retu laistīšanu. Līdakastes vairs nav tikai zaļie milži, ko atceramies no bērnības, tās ir daudzveidīgas gan izmēros, gan krāsās, pat lapu forma mēdz pārsteigt. Īpašas šķirnes: ‘Moonshine’ ar pienbalti zaļām lapām, ‘Cylindrica’ ar cilindra formas dzinumiem, kas līdzinās pirkstiem, un koši zaļā ‘Laurentii’ ar dzeltenām lapu malām.
Zelta scindapsis (Epipremnum aureum). Nokarens augs, kas piecietīs gan gaišāku, gan tumšāku telpu, retu laistīšanu un dažkārt pat pārlaistīšanu. Ātraudzīgs, tāpēc vēlams apgriezt, lai veidotos kupla zaļā masa, ne tikai garas stīgas. Nogrieztās galotnes ir viegli apsakņot – tās var vienkārši iespraust zemē blakus pašam augam. Īpaša šķirne ‘Neon’ ar zaļu un dzeltenu krāsojumu.
Nokarenais filodendrs (Philodendron scandens). Līdzīgs scindapsim, taču lēnaudzīgāks. Īpaša šķirne ‘Brasil’, zaļas lapas ar dzeltenu variegāciju.
Zāmija jeb zamiokulka (Zamioculcas). Labi jutīsies kā saulainā, tā ēnainā vietā, necieš no sausa gaisa, arī kaitēkļu tām parasti nav. Daudz dažādu šķirņu, ir gan milži, gan punduršķirnes. Stringras, spīdīgas, izturīgas lapas.
Marimo (Aegagropila linnaei). Ūdensaugs, kamolveida aļģu kolonija. Neparasts, ļoti viegli kopjams – reizi mēnesī to izņem no ūdens, noskalo, nospiež un ieliek svaigā ūdenī. Dod priekšroku zemai temperatūrai, nepatiks atrasties saules staros. Var veidot kompozīcijas stikla traukos, piemēram, ar dekoratīviem akmentiņiem.
Košie un ziedošie
Ja ar lapu rakstiem un krāsām vien nepietiek un gribas ko špāsīgu un ziedošu, lūko pēc eksotiskajiem brīnumiem!
Hipeastri (Hippeastrum). Ziemas klasika, un ne velti tā – hipeastri ilgstoši zied iespaidīgiem, lieliem ziediem, turklāt neprasa nekādas pūles, jo sīpols jau saņēmis visu nepieciešamo, lai ziedētu. Labi izskatās kompozīcijās, kur vairāki hipeastru sīpoli iestādīti lēzenā traukā un papildināti ar sūnām, efejām un lampiņām. Pieejams daudz šķirņu dažādās krāsās.
Dārgakmeņu orhideja (Ludisia discolor). Samtainas lapas ar spīdumu, zied ar naktsvijolēm līdzīgiem ziediem, patīkami smaržo. Par spīti neierastajam izskatam, tā ir pieticīga un kopjama nesalīdzināmi vieglāk par populāro falenopsi. Viegli uzziedināma un viegli pavairojama, apsakņojot dzinumus ūdenī. Tā pacieš sauso gaisu telpās, arī istabas temperatūra nav īpaši jāpielāgo. Orhidejai jāatvēl saulaina vieta un jālaista tad, kad substrāts pilnībā izžuvis.
Adēnija jeb tuksneša roze (Adenium obesum). Neparasts, ziedošs sukulents. Adēnijas var veidot kā bonsai, iespējams uz viena stumbra potēt vairāku krāsu augus. Nepieciešams daudz gaismas, un laista tikai tad, kad augsne pilnībā izžuvusi.
Droši bērniem un mājdzīvniekiem
Ja mājās dzīvo ziņkārība uz divām vai četrām kājām, jāizvēlas telpaugi, ar kuriem nevar saindēties vai savainoties. Diemžēl lielākā daļa telpaugu var izraisīt ja ne saindēšanos, tad vismaz alerģisku reakciju. Tomēr daži augi ir droši, un starp tiem ir arī pa kādam skaistulim.
Marantas (Maranta). Viegli kopjamas un ļoti daudzveidīgas – gaišākas, tumšākas, ar variegāciju un bez, zaļas un sarkanīgas. Zied ar maziem, glītiem ziediņiem. Vienīgais mīnuss – plānas lapas, tāpēc marantas ir ļoti jutīgas pret sauso gaisu telpās, tā ietekmē veidosies sausi plankumi. Īpašas šķirnes ‘Red Stripe’ un ‘Lemon Lime’.
Ceropēgija (Ceropegia woodii). Nokarens augs, sukulents. Stīgām veidojas divi lapu pāri, kas izskatās kā sirsniņas, tāpēc arī angliskais nosaukums – String of Hearts. Ziedošs. Nokarens, patīk, ja ir daudz gaismas. Jālaista, kad augsne pilnībā izžuvusi, nedrīkst pārlaistīt.
Peperomija (Peperomia). Viegli kopjams augs. Patiks saulaina vieta, taču ne tieši saules stari. Laista, kad puse augsnes puķu podā izžuvusi. Novērtēs augstāku gaisa mitruma līmeni. Daudzveidīgas šķirnes – no filigrānās, stīgojošās Peperomia prostrata līdz leknajai Peperomia argyreia, kuras izteiksmīgais lapu zīmējums rada asociāciju ar arbūziem.
Tādam, kam jau ir pieredze
Ko dāvināt tiem, kas zina, ka augus vajag regulāri laistīt un mēslot, bet nevēlas mērīt gaisa mitrumu ap katru puķu podu? Te jālūko pēc kā neparastāka, uz palodzēm mazāk redzēta, bet arī ne ļoti cimperlīga.
Araukārija jeb istabas egle (Araucaria heterophyl). Neliels skujkoks, kas tiek audzēts kā istabas augs. Kopšanas ziņā nav ļoti izvēlīga. Jālaista tad, kad puse poda izžuvusi sausa, nav ļoti jutīga pret pārlaistīšanu. Var pieciest sausāku gaisu, taču nepatiks atrasties radiatoru tuvumā. Araukārija labprāt augs gaišā vietā, vasarā tā jāsargā no tiešiem saules stariem.
Karaliskā begonija (Begonia rex) ‘Fireworks’. Neparasti koša begonija, lapu krāsojumā redzami rozā, tumši violeti un pat pelēcīgi balti toņi, kātiņus klāj sārti matiņi. Ziedoša. Patīk vidēji mitra augsne, pacieš gan zemāku, gan augstāku istabas temperatūru. Vēlama saulaina vieta – jo vairāk gaismas, jo izteiksmīgāks būs lapu pigments. Begonijai ir plānas lapas, tāpēc sausa gaisa ietekmē tajās var veidoties mazi caurumiņi, lapu gali var apkalst. Paliels augs, kas labprāt aug platumā, tāpēc to vēlams stādīt lēzenā, platā podā.
Punktainā begonija (Begonia maculata). Neparastas lapas, kas atbilstoši nosaukumam ir kā nosētas ar maziem punktiņiem baltā vai sudrabainā krāsā. Atkarībā no šķirnes lapas apakšpuse var būt zaļa, sārta vai violeta. Ziedoša. Kopšana līdzīgi kā karaliskajai begonijai, taču tai ir vēl plānākas lapas, tāpēc punktainā begonija ir jutīgāka pret sausu gaisu un caurvēju. Aug augstumā, ne platumā, tāpēc laikus jādomā par dziļāku podu, kurā ievietot atbalsta stabu. Nogriežot galotnes, veidosies sānu dzinumi un begonija augs kuplāka. Nogrieztās galotnes var apsakņot ūdenī.
Humata paparde jeb zaķa kāju paparde (Humata tyermanii). Ļoti neparasta paparde gan izskata, gan kopšanas ziņā. Izceļas ar pūkainajiem sakneņiem, kas stiepjas ārpus puķu poda. Šī iemesla dēļ augu mēdz dēvēt gan par lāča, gan zaķa, gan tarantula kāju papardi. Salīdzinājumā ar citām papardēm viegli kopjama, jo nav tik jutīga pret sauso gaisu telpās, tomēr radiatoru tuvumā to turēt nevajadzētu. Patīk vidēji mitra augsne. Vislabāk jutīsies mēreni gaišā vietā, izkliedētā gaismā, taču pacietīs arī ēnainākus apstākļus. Var audzēt kā iekaramo augu.
Retumu mīļotājam
Pie tiem, kam pirkstiņi jau līdz elkoņiem zaļi un vēnās plūst hlorofils, ar līdakasti ciemos neiesi. Lūkosim, kam vērts izbrīvēt vietu uz ļoti apdzīvotas palodzes.
Strobilante jeb Persijas vairogs (Strobilanthes). Reti sastopams augs neparasti spilgtā, violetā krāsā ar metālisku spīdumu. Kopšana nav sarežģīta, laista, kad puse puķu poda sausa, taču, lai saglabātu košo toni, jāatrod vieta ar ideālu gaismas daudzumu – ne pārāk gaiša, ne tumša. Lapas plānas, tāpēc sausā gaisā lapu gali var kļūt sausi un plīst. Lai strobilante augtu kuplumā, jāgriež no žāklēm augošo jauno dzinumu galotnes. Tās var apsakņot ūdenī auga pavairošanai.
Alokāzija Melo (Alocasia melo). Kolekcionāru šķirne. Izceļas ar neparasto lapu toni un tekstūru. Lapas ir smalki strukturētas, ļoti biezas, līdzīgas kartonam. Augs prasa īpašas rūpes, jo alokāziju nedrīkst ne pārlaistīt, ne iekaltēt. Substrāts jāizvēlas atkarībā no telpu temperatūras – ja alokāzijai tiek nodrošināta vēlamā plus 25 grādu temperatūra, tā labprāt augs sūnās, kas uzturēs ideālo mitruma līmeni, savukārt vēsākās telpās labāk izvēlēties gaisīgu augsni, kas mitrumu lieki neuzkrās.
Ja alokāzijai mitruma ir par daudz, uz lapām novērojami ūdeņaini pleķi ar oranži dzeltenām malām. Tad augs steigšus jāpārstāda mazākā podā jaunā augsnē un jācer, ka tas nebūs pārlieku apvainojies un turpinās augt. Alokāzija vislabāk jūtas siltā, gaišā vietā, taču ne tiešos saules staros. Ziemā jādomā par papildu apgaismojumu – ja būs par vēsu un tumšu, alokāzija nometīs lapas un gaidīs pavasari. Arī šajā periodā tā jāturpina laistīt, lai neiekaltētu gumu, tāpat jānodrošina gaisma un siltums.
Monstera (Monstera deliciosa) ‘Thai Constellation’. Kolekcionāru šķirne, vēl pirms dažiem gadiem vienu augu varēja nopirkt par 200 eiro. Šobrīd gan cena krietni zemāka, taču augs joprojām nav plaši pieejams. Neparasta hibrīdšķirne ar stabilu variegāciju – monsteras lapas nekļūst ne pavisam zaļas, ne baltas. Viegli kopjama, prasības līdzīgas kā citām monsterām – jālaista, kad puķu podā augsne izžuvusi līdz pusei, vēlams nodrošināt daudz gaismas. Šķirnei raksturīgs neliels attālums starp lapām, tā izskatās kuplāka nekā citas monsteras. Lēnaudzīga, taču labos apstākļos aug liela, tāpēc piemērota plašām, gaišām telpām. Jau laikus jādomā par stabilu, izturīgu balstu un iespēju to nostiprināt pie griestiem.
Ģeometriskais mirtilokaktuss (Myrtillocactus geometrizans). Izceļas ar neparasto krāsu un, protams, formu, angliski to dēvē par Boobie Cactus. Kopšana kā visiem kaktusiem – jānodrošina daudz gaismas, jālaista tikai tad, kad augsne pilnībā izžuvusi. Ziemā vēlams novietot vēsākās telpās, laista ļoti reti.
Šobrīd topā!
Arī augiem ir savas modes tendences. Lūk, šos no augu veikala plauktiem izķer kā karstus, ziedošus pīrādziņus.
Tilandsijas jeb gaisa augi (Tillandsia). Ļoti viegli kopjami, izskatās eksotiski un neparasti. Augsne nav nepieciešama, tilandsijas liek plauktos, grozos, stikla traukos, uz statīviem, iekarināmos podos, var veidot kompozīcijas ar koku saknēm, no jūras izskalotiem kokiem un akmeņiem. Kopšana ir ļoti vienkārša – tilandsijas šad un tad apsmidzina ar ūdeni. Ja gaiss ir sauss, augu iemērc ūdenī uz 10–15 minūtēm, izņem, rūpīgi iztecina ūdeni no lapu žāklēm un liek atpakaļ vietā. Tilandsijas arī zied. Pēc ziedēšanas veidojas jauns augs un vecais pamazām aiziet bojā.
Kaktuss pērtiķa aste (Cleistocactus colademononis vai Hildewintera colademononis). Neparasts nokarenais kaktuss ar mīkstām adatām, turklāt koši ziedošs. Ātraudzīgs, astes var izaugt vairāku metru garumā. Kopšana kā kaktusiem – daudz saules, vēsums ziemā un laistīšana tikai tad, kad augsne pilnībā izžuvusi.
Hibiski jeb Ķīnas rozes (Hibiscus rosa-sinensis). Ķīnas rozes atkal ir modē, īpaši populāri ir hibiski ar balto lapu variegāciju ‘Variegata’. Kopšana nav sarežģīta, taču šis noteikti nav augs, ko var ilgstoši atstāt nepieskatītu, jo hibiskiem, tāpat kā citiem ātraudzīgiem ziedošajiem augiem, patīk regulāra laistīšana.
