Santa.lv
  • Arī simtgadīgām ēkām iespējami mūsdienīgi risinājumi. Pieci svarīgi jautājumi par ārdurvīm

  • SAGLABĀ RAKSTU
    18.01.2026
  • Maruta Rampāne
    Maruta Rampāne
    Foto: Shutterstock
    Durvis ir vienas no ragavām, kas jātaisa (lasi: jāmontē) pavasarī vai vasarā, bet pie plānošanas unpasūtīšanas gan vislabāk ķerties jau ziemā. Kas jāņem vērā, tās izvēloties?

    Konsultē Gints Avotiņš, SIA Flora durvju ražošanas vadītājs.

    Kādu koku un dizainu izvēlēties?

    Arī senā mājā var ierīkot jaunas durvis, kas atbilst visiem mūsdienu drošības un siltumefektivitātes standartiem, saglabājot mājas arhitektūrai atbilstošu stilu. Ja maciņš ļauj, vislabākā izvēle ir ozols, jo tās būs durvis visam mūžam. Latvijā iecienīta un droša izvēle ir arī priede. Lai koka durvis pasargātu no apkārtējās vides iedarbības, vislabākā un izturīgākā būs sedzoša krāsa uz ūdens bāzes – tā ir elastīga un staigās līdzi kokam, tāpēc līmējuma vietās neveidosies plaisas. Krāsas mūžu var paildzināt, reizi divos gados apstrādājot durvis ar šim nolūkam paredzētu vasku. Tiem, kuri vēlas krāsot durvis ar dabiskiem materiāliem, piemēram lineļļu vai lineļļas bāzes beici, jārēķinās, ka saule šos materiālus izdedzinās ātrāk un tie būs jāatjauno krietni biežāk – apmēram reizi divos līdz četros gados. 

    Pasūtot jaunas koka durvis jau esošai mājai, var izvēlēties kādu no ražotāja gatavajiem klasisko koka pildiņu durvju modeļiem un pielāgot to savām vajadzībām vai doties pie ražotāja ar savu durvju vīziju vai jau gatavu skici. Ja mājai piemērots kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss, durvis tiek izgatavotas, ņemot vērā ēkas arhitektūras elementus un precīzi tos atkārtojot, lai saglabātu ēkas autentisko izskatu.

    Tāpat kā citur, arī labā durvju dizainā viss slēpjas detaļās. Ārdurvis var izgatavot ar gludiem vai profilētiem pildiņiem, ar vai bez stiklojuma, kā arī ar vitrāžām. Arī vērtņu dizainā iespējams izvērsties, piemēram, izvēloties profilus ar dekoratīvām līstēm, kas radīs greznāku iespaidu. Odziņa uz tortes – perfekti izvēlēts durvju rokturis. Tirgū pieejami dažādu formu, materiālu, krāsu un stilu rokturi, uzlikas un rozetes, atliek tikai izvēlēties ēkai piemērotāko. Izvēloties rokturi, jāņem vērā durvju biezums, kā arī saderība ar slēdzenes parametriem.

    Kādas šobrīd tendences?

    Ar durvju izvēli jaunai mājai ir vieglāk – mazāk ierobežojumu materiālu un dizaina ziņā, turklāt ideālās durvis var izvēlēties jau ēkas plānošanas vai būvniecības procesā, tāpēc vieglāka būs arī durvju montāža.

    • Atbilstoši privātmāju būvniecības tendencēm šobrīd modē ir minimālisma stilā ieturēts, askētisks ārdurvju dizains. Visbiežāk tās ir paneļu tipa ārdurvis, izgatavotas no kompozītmateriāliem. Gludo paneļa durvju priekšrocība, salīdzinot ar pildiņu durvīm, ir to vienmērīgais biezums, kas ļauj nodrošināt labāku siltumizolāciju.
    • Šobrīd ļoti populāra izvēle ir alumīnija-koka paneļu ārdurvis, kas ir viegli kopjamas, mazāk pakļaujas ārējās vides ietekmei un, pareizi izgatavotas un ierīkotas, arī nevērpjas. Tomēr arī šādas durvis prasa apkopi, piemēram, eņģu regulēšanu.
    • Durvīm pieejama plaša apdares materiālu izvēle – tās var būt krāsotas, finierētas, ar cēlkoka, stikla, akmens vai nerūsējošā tērauda apdari un elementiem.
    • Nereti jauno māju īpašnieki vēlas, lai ārdurvis nemanāmi iekļautos ēkas sienā. Lai panāktu šādu efektu, jāizvēlas durvis ar slēpto pārvalci, kur durvju vērtne un kārba atrodas vienā plaknē.
    • Vēl kāda populāra tendence – viedā māja. Arvien vairāk māju īpašnieku izvēlas aprīkot ārdurvis ar gudrajām slēdzenēm, kas durvis atslēdz un pat atver automātiski, pieejama arī attālinātā durvju atslēgšana. Lai gan mūsdienīgi un ērti, jāņem vērā, ka pavisam no durvju atslēgu nēsāšanas kabatā šīs inovācijas mūs neatbrīvo – elektrības pārrāvuma gadījumā tās joprojām noderēs.

    Un kā ar drošību?

    Drošība, bez šaubām, ir svarīgākā ārdurvju funkcija. Vajadzības gadījumā pat simtgadīgas ēkas durvīs iespējams iestrādāt mūsdienīgus drošības risinājumus – izturīgas slēdzenes un eņģes, pēc īpaša pasūtījuma tajās pat iespējams integrēt tērauda plāksnes, kas durvīm nodrošina bankas durvju drošības līmeņa izturību.

    Privātmāju ārdurvīm, tāpat kā sabiedriskā sektora ēkām, piemērota RC 2 jeb vidējā ārdurvju drošības klase. Tai atbilst trīs līdz piecu punktu slēdzenes, kas durvis slēdzot nofiksē vairākās vietās – ar pamatslēdzenes bultu un papildslēdzeņu āķiem, kas stabili notur durvis vietā un nodrošina pretizzāģēšanas un pretspiediena aizsardzību. Lai durvis padarītu vēl drošākas, durvju kārbā visā tās garumā var ierīkot metāla pretplāksnes. Drošākais risinājums ir viena lietā pretplāksne, taču var izvēlēties ierīkot arī vairākus dalītus preplākšņu korpusus. Nozīme ir arī eņģēm – ieteicams izvēlēties izturīgas regulējamās eņģes, kas piemērotas durvīm ar pretuzlaušanas aizsardzību.

    Jāpiebilst, ka durvis, kas aprīkotas ar šāda drošības līmeņa slēdzenēm, uzlabo arī citas ārdurvju funkcijas – cieši aizvērtas, noblīvētas durvis ievērojami efektīvāk izolē skaņu, caurvēju un nodrošina augstāku siltumefektivitāti. Turklāt masīvās āķveida bultas stingri tur durvis, neļaujot tām sēsties un kokam savērpties vai izliekties saules un mitruma ietekmē.

    Cik efektīgai jābūt siltumizolācijai?

    Siltumizolācijas nodrošināšanā nozīme ir gan durvju biezumam, gan materiālam. Latvijas klimatiskajiem apstākļiem vislabāk piemērotas ārdurvis biezumā no 90 mm. Pasīvajām mājām durvju biezums var sasniegt pat 106 mm.

    Lai novērtētu, vai durvis atbilst mūsdienu siltumizolācijas prasībām, jāskatās gan uz siltuma caurlaidības koeficientu U, gan siltumvadītspējas koeficientu λ (lambda). Jo mazākas šo abu parametru vērtības, jo labāka ir durvju siltumizolācija. Kvalitatīvu durvju vidējais U rādītājs ir 0,8–1,1 W/m2. Jāpiebilst, ka tas, cik labu siltumizolāciju iespējams nodrošināt, atkarīgs no durvju materiāla un veida: koka pildiņu durvīm tas var būt augstāks (1,1–1,3 W/m2), savukārt biezajām pasīvo māju paneļu durvīm zemāks (0,5 W/m2).

    Durvju siltumizolāciju būtiski ietekmē stiklojums. Šajā gadījumā siltumvērtība atkarīga gan no stikla paketes biezuma, gan laukuma.

    Ar kādu summu jārēķinās, ja gribi jaunas ārdurvis?

    Durvju izmaksas atkarīgas no visiem augstāk apskatītajiem punktiem – izvēlētā materiāla, dizaina sarežģītības, drošības un siltumizolācijas risinājumu izvēles. Jārēķinās, ka cena standarta komplektācijas koka ārdurvīm ir sākot no 1400 eiro, savukārt koka-alumīnija paneļu durvīm – sākot no 2500 eiro. Durvju ierīkošanas izmaksām jāpieskaita arī montāžas pakalpojuma cena. Teju neticamā scenārija gadījumā, kad ēkā viss ir nevainojami sagatavots durvju montāžai, pakalpojums izmaksā sākot no 250 eiro, taču daudz biežāk ir nepieciešama arī veco durvju demontāža un utilizācija, kā arī dažādi papildu darbi, tāpēc vidēji montāža izmaksā ap 600 eiro. Kā vienmēr – viss atkarīgs no darbu sarežģītības pakāpes.

    Būtiski izvēlēties sertificētu durvju montāžas speciālistu, kas uzņemas atbildību par paveikto darbu, jo arī viskvalitatīvākās durvis var sabojāt ar nepareizu montāžu.

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Ievas Receptes

    Vairāk